'89

Izlaidums nebija nemaz tik traks, kā klusībā biju cerējusi.
Sākumā viņu klase šo-to dziedāja. Tad runāja. Tad runāja skolotājas. Runāja daudz. Un tad deva atestātus, puķes, grāmatas, balonus, dāvanas. Un uz beigām tas palika asins-stindzinoši garlaicīgi.

Vakar atradu savā istabā - precīzāk, grāmatu skapī - pagājušā gasmita ''kalendāru''. Vismaz tā es viņu nosaucu. '89 gada Dadzis
Es tagad kaut ko izrakstīšu.

Pirms 100 gadiem

Jelgava. Marta pēdejā dienā  kāda jauna sieviņa, kas ne visai sen kā precējusēs, bija uzgājuse uz tilta, kurš no Rētiņa dambja ved uz Meiju pirti, un no turienes ielēkuse ūdenī. Bet kad kanalī nedus netiek iznests, tad ūdens virs ledus bija ne visai dziļš, un untumīgā sieviņa tik vareja labi apslapeties un savu pašnāvibas karstumu atdzisinat, līdz vīrs piesteidzās un savu balodīti izvilka no aukstā ūdeņa, pie kam laipnā sieviņa izrādidamās kā izsamisuse, arvienu vaimanaja: ''Ūdens bija par seklu, - nevareju noslīcinaties!''

''Baltijas Vēstnesis''

1889. gada 6. aprīlī 

Es tak saku, man patīk Dadzis. Paga, es nedaudz pagrabināšos pa gūgli...

Labi. Es nesen izlasīju Džordža Orvela grāmatu ''1984''. Man vienīgajai šķiet, ka nedaudz - idejā -atgādina ''Bada spēles?''

Jautājums Nr.2 ----> vai tāds ''Lielais brālis'' ir arī reāl bijis? Man oma teica, ka SSSR bija kautkāds ''boļšij brat'' vai kaut kā tā. Bēt..

Surikāts domā. Atā.