My life is brilliant/You are beautifull/James Blunt

Esmu kārtīgi pastrādājusi šonedēļ.
Pirmkārt, es esmu izpildījusi gandrīz visus mājasdarbus, kas bijuši uzdoti šajā nedēļā... (Un tas tiešām ir sasniegums. Priekš manis.Esmu flegma pēc dvēseles dziļākās būtības)
Otrkārt, esmu dabūjusi ļoti manneraksturīgas atzīmes tādos priekšmetos kā Ķīmija, un plānoju dabūt kādu neraksturīgu atzīmi tādā neraksturīgā priekšmetā kā Matemātika. Hahaha.

Bioloģijā man pietrūka 0,5 punkti līdz deviņniekam. OH, CRAPCRAPCRAP. Reizēm var nepaveikties.

Esmu kļuvusi mazliet par tulku.. Un tikai pateicoties vēstures mājasdarbam. Ļoti interesantam mājasdarbam, starpcitu.

Šī ir dziesma, kuru es vēstures vārdā iztukloju, Izskaidroju, izanalizēju... Un tagad esmu supergudra i angļu valodā, i Franču revolūcijā.

P.S. Es neesmu pieradusi justies tik gudra. Tas man rada vēlmi padalīties ar savu gudrību... I'ts gettin started..
Dziesmas nosaukums ir ''Viva la Vida'' (Vo, cik es gudra!)
Un dziesmu izpilda grupa ''Aukstspēle''. (Mums lika tulkot visu)
Un dziesma ir par Franču revolūciju. (Franču vai Francijas?)
Un dziesma ir no THE LUIJA XVI skatiena punkta sarakstīta.
Un dziesmā ir piedziedājums.
Un dziesma ir britāņu valodā (kad tā ir orģināla)
Un dziesma ir Latvāņu valodā (kad tā nav orģināla)

Jā, es agrāk Latvāņus saucu par Latvijāņiem. Mūsu patriotskās tautas augs - Latvijānis. Gratias Dei! panace e buona volontà!!


Go og le, you are really, really, really bad dictionary!

Nu tā. Šorīt cēlos pus-pieci-os, un gāju uz tādu vietu, ''Miervidi'', kur mana miesīgā māte vadīja nodarbību. Un tā nu es gan kārtīgi izkustināju savus vecos kaulus, gan ievērtēju (un jau kuro reizi apbrīnoju) miervidu superīgo iekārtojumu. Jau izdomāju, kāda izskatīsies mana nākotnes virtuve. Uzminiet, kas ņemts par prototipu?...

Šodien piedzīvoju vēl kaut ko šokējošu - mani paslavēja krievu valodas skolotāja

I'M GONNA EAT BRICKS RIGHT NOW

Tas bija dienas notikums No.1

Nu, varbūt No. 2

Bet varbūt No. 3

(Ko nozīmē tas No.blahablaha????? Somebody helps? Anyone?)

Labi, I'm going.

voila!

Surikātus Flegmatus.

Dienas bezjēgā cīsiņu paka.

Kā man patīk pārlasīt savas vecās dienasgrāmatas, vnk nevaru beigt smieties, jo viss tur ir muļķīgi uzrakstīts, reizēm pat ļoti muļķīgi, reizēm ļoti garlaicīgi, bet reizēm pārsteidzoši prātīgi. Lai gan es diezgan labi atceros sevi desmitgadīgu, un jā, es nebiju sevišķi gudra, bet gudrāka par savu māsu gan, ja kas.

Šodien mums jau otrā projektu diena. DIENA. Man labāk patika nedēļas, bet nevienu jau neinteresē kaut kāda bezrūpīga pusaudža viedoklis, ū. Vienīgais iemesls, kādēļ šīs dienas ļoti gaidu - skolā nepieciešams atrasties vien stundu, vai pat mazāk, nu, kā nu kurā reizē.
Šogad mums projektu vada Misters Direktors (un nekad mūsu klase vēl nav bijusi tik klusa, varu apzvērēt) Un projekta tēma ir ļoti plaša, un ļoti teorētiska (tā saucas - skolas pagalma apzaļumošana, precīzāk, mūsu grupai - augsne)
Jo mūsu skolas pagalmā ir izrakti visi ceriņi, ievas, un vispār viss ir uzrakts, aprakts, un aptīrīts, palikuši vien pāris koku-veterānu. Tad nu mums ir tas svētītais pienākums darboties.

Cer, ka rozes mūsu pagalmā augs bez nevienas traumas. Pff, Tad pārceliet futbollaukumu uz parku, jo ticamāk uz mūsu skolu atbrauks Muhameds Alī, nekā  bumba tādu nieku kā rožu dēļ mainīs savu ierasto trajektoriju. Jau agrāk, kad bija ceriņi, to zari patstāvīgi bija aplausti un vispār - diezgan nožēlojamā stāvoklī. Nudien žēl skatīties.

Yup, šodien beidzot nopirku kedas. prieksprieksprieks. Pirku un meklēju jau divas nedēļas. Neatradu gan tik smukas, (un pa tik smuku summu) kā cerēju, bet šā vai tā - galarezultāts, manuprāt, ir pieņemams. Mana draudzene Laima flegmojas un nesūta man robertas vārdadienas bildes (un viņas vārdadiena bija 14tajā, palūkojiet paši, cik liela čība viņa ir) Bet nekas, es vēl šodien varu pagaidīt.

Domāju atsākt rakstīt kaut ko - dzejoļus rakstu visu laiku, šajā vietā.  ''Savādā'' netiks atstāta, jo tās sakarā man ir maziņš strupceļš (jeb, nav kur virzīties)

Pēcrakstīts

Kā tikko satulkoju - Post(pēc) Scriptum(rakstīts)lat.val (nejaukt ar latv.val.)

Tātad - pēcrakstīts;pēcraksts. Runāšos par grāmatām, kuras ieguvu savā īsajā ceļojumā pa Vidzemi (man labāk patiktu ''aukšzeme'' jo ir taču augšā)

Grāmatas stāvēja skapī, un būtu pilnīgi sapuvušas, ja mēs viņas nebūtu paņēmušas (sapuvušas-paņēmušas. he, atskaņa)
Ko mēs labu sadabūjām?

Zenta Ērgle. ''Starp mums, meitenēm, runājot''
Labprāt izlasītu pārējās daļas ''Bez piecām minūtēm pieauguši'' un ''Nosargāt mīlestību''. Būs jāmeklē, jo dikti patikās.
Mana grāmata izskatās šādi -

Effels. karikatūras. Pasaules un cilvēka radīšana.

Jā, zinu, bildes dikti maziņas,  bet citas nevarēju atrast. Man tieši šādi izdevumi.
Visvairāk mani iepriecina tas, ka man mājās tagad ir vieni no 20gs. labākajiem kariķiem - Bidstrups (jaunais izdevums - ''Bidstrups smejas, bidstrups izsmej'') un Žans Effels.

Brāļi Grimmi.''Zvaigžņu dālderis''
Jā, Brāļi Grimmi bija kautkas lielisks.
Esmu lasījusi arī īstās versijas - piemēram, sniegbaltītes pamātei pasakas beigās bija jādejo nokaitētās kurpēs līdz nāvei. Bet apburtās princeses prinča mamma bija cilvēkēdāja, un gribēja viņu ar viņas bērniem apēst. (Kā zināt, Grimmu pasakas pirmsākumos bija daudz briesmīgākas, kādas tās ir tagad_
Arī Andersena pasakas bieži vien ir drausmīgas (notikumi) tikai mums tās liekas kā pasakas, un mēs īsti tam nepievēršam uzmanību (lai gan, Andersenam tādu ir mazāk.)
Kā zinām, vai varbūt nezinām, Grimmi pasakas neizdomāja, viņi tās pierakstīja no tantiņām, vecmāmiņām... (iesaku noskatīties filmu)
Jā, tas ir viss.
Un visas šīs grāmatas (atskaitot pēdējo) paspēju jau izlasīt. Urā, urā, urā!

Surikāts.

K. Vonnegūts

Un atkal esmu atklājusi kaut ko, kas man patīk un ļoti atbilst manām domām. Vēljovairāk man viņš patīk tāpēc, ka šīs domas ir pārāk sarežģītas, lai viņas kaut kur izplātu.

Citāts no ''Līķu Pēteris''

VISIEM VĒL NEDZIMUŠAJIEM, visiem nevainīgajiem tukšas nekurienes puteklīšiem : uzmanieties no dzīves!
   Man dzīve pielipa. Es saslimu ar dzīvi. Es biju tukšas nekurienes puteklītis - un tad pēkšņi atvērās maziņš lūramais caurums. Iebrāzās gaisma un skaņa. Balsis sāka stāstīt par mani un manu apkārtni. Viss teiktais bija nepārsūdzams. Tās teica, ka es esot zēns, ko sauc par Rūdolfu Volcu, un beigta balle. Tās teica, ka esot 1932 gads, un beigta balle. Tās teica, ka es atrodoties Midlensitijā, Ohaio štatā, un beigta balle.
Tās ne brīdi neaizvērās. Gadu pēc gada tās krāva detaļu uz detaļas. Tās dara to vēl aizvien. Vai zināt, ko tās tagad saka? Tās apgalvo, ka esot 1982. gads, un es esot piecdesmit gadus vecs.
Pļur ļur ļur.

'89

Izlaidums nebija nemaz tik traks, kā klusībā biju cerējusi.
Sākumā viņu klase šo-to dziedāja. Tad runāja. Tad runāja skolotājas. Runāja daudz. Un tad deva atestātus, puķes, grāmatas, balonus, dāvanas. Un uz beigām tas palika asins-stindzinoši garlaicīgi.

Vakar atradu savā istabā - precīzāk, grāmatu skapī - pagājušā gasmita ''kalendāru''. Vismaz tā es viņu nosaucu. '89 gada Dadzis
Es tagad kaut ko izrakstīšu.

Pirms 100 gadiem

Jelgava. Marta pēdejā dienā  kāda jauna sieviņa, kas ne visai sen kā precējusēs, bija uzgājuse uz tilta, kurš no Rētiņa dambja ved uz Meiju pirti, un no turienes ielēkuse ūdenī. Bet kad kanalī nedus netiek iznests, tad ūdens virs ledus bija ne visai dziļš, un untumīgā sieviņa tik vareja labi apslapeties un savu pašnāvibas karstumu atdzisinat, līdz vīrs piesteidzās un savu balodīti izvilka no aukstā ūdeņa, pie kam laipnā sieviņa izrādidamās kā izsamisuse, arvienu vaimanaja: ''Ūdens bija par seklu, - nevareju noslīcinaties!''

''Baltijas Vēstnesis''

1889. gada 6. aprīlī 

Es tak saku, man patīk Dadzis. Paga, es nedaudz pagrabināšos pa gūgli...

Labi. Es nesen izlasīju Džordža Orvela grāmatu ''1984''. Man vienīgajai šķiet, ka nedaudz - idejā -atgādina ''Bada spēles?''

Jautājums Nr.2 ----> vai tāds ''Lielais brālis'' ir arī reāl bijis? Man oma teica, ka SSSR bija kautkāds ''boļšij brat'' vai kaut kā tā. Bēt..

Surikāts domā. Atā.

Lieldienas

Uff, pēdējās divas nedēļas paskrējušas ārprātīgā tempā. Vismaz šī nedēļa noteikti. Tikko tikai sākās, un jau piekdiena. Uf. Kaut kāda smadzeņu čakarēšana.
Esmu ķērusies pie ''bada spēlēm''. Neesmu spējīga salīdzināt ar ''Krēslu'', jo esmu jau aizmirsusi visu kas tur bija. Es domāju, detaļas.
Uz divdesmit devīto ir cerības iegūt fotoaparātu. Uz kādu laiku. Iespējams, uz vienu dienu, bet tas nav svarīgi.
Svarīgi ir tas, ka esmu uztamborējusi Lelli Nr.2. Vārdā Kukaramba. Kas lasījuši Pepiju Garzeķi, zinās. Zinās arī, kāda saistība Lellei Nr.1 Vārdā Pepilotta. He.
Vakar ķēros pie kaut kā jauna gatavošanas. Beigās sanāca diezgan liela improvizācija, jo pietrūkās zirņu milti.
Domāju, ka būšu dāsna, un ielikšu recepti. Tad, kad pabeigšu šo. Rakstu.
Paklājs ir pavirzījies uz priekšu par kādiem diviem centimetriem. Paklājs ir raibiraibs. Paklājs ir kokvilnas un smaržo pēc paklāja. Paklājs atrodas uz palodzes. Paklājs kopā ir kādus piecus centimetrus garš. bet plats, Tā, pietiekami.
Tiko sapratu, ka manas veg-kotletes ir, maigi sakot, asas. Garšo nedaudz pēc kaut kādas..hm, frikadeles vai kaut kā tāda.
Sapratu, ka laikam neesmu normāla, ja man liedienās patīk olu krāsošana un sišana. Bet ne ēšana. Jo man negaršo olas. Nu labi, man olas garšo kūkās

Oki doki. Surikāts