emocijas

te nu man ir izdevība publiski atvainoties visiem aizvainotajiem visēdājiem (un vispār aizvainotajiem)

Varu to paskaidrot tikai šādi - emocijas. Tas vispār bija vērsts pret vienu noteiktu cilvēku, kurš nevēlas saprast un nevēlas ticēt kaut kam, kas neietlipst viņa taisnībā, viņa uzskatos. 

Tāpēc piedodiet - katram jau tā gadās. Bet vienkārši ir tādi cilvēki, kas nevēlas kaut ko saprast. Un tas, ka es esmu dzīvs piemērs - nu nē, laika jau es pa ''...naktī ej pie ledusskapja un ēd šķinķi un desiņas''

Liels aivaijoniens [brr.. ko es tikko uzrakstīju xD]

Labāk pastāstīšu par burvīgo saldējuma/zemeņu/piparmētru kokteili, ko tikko uztaisīju. (pēdējajā laikā esmu aizrāvusies ar saldējuma kokteiļiem) ņamm.

jūsu apskatei..taramtarammm..

Burrrvīgi garšīgi.
Šodien braucu uz Rīgu. Uhh.

Karsti.

Mademoiselle de choc
Surikaats

we like it

http://uwagatavo.wordpress.com/2011/06/19/saldejums/

Nepacietība

Manam māšukam rīt paliek jau deviņi (!) gadi. Tā arī nespēju saprast - pa kuru laiku šī tik veca palikusi?

Tikko tikšu pie kaut kā, kas atgādinās fotoaparātu, uzreiz uzbliezīšu dāvanas from me. Esmu tāāādā sajūsmā par viņām, ka varētu uzdāvināt to visu sev! Tikai man tas viss noteikti stāvētu kā tāda smuklietiņa, tāpēc labāk lai tiek mazajai. Pfu, lielajai meitenei.
Tātad - ko es esmu sataisījusi?
Pirmkārt - Tā kā manai māsai mūža sapnis (precīzāk, aptuveni gadu ilgstoša vēlme) ir iegūt žurciņu (kas piepildīses vien tad, kad viņa sāks patstāvīgu dzīvi) Es nolēmu uztamborēt žurciņas līdzinieku. Ļoti krāsainu. Lillā - brūnu - pelēku - baltu.. Ar lielām, apaļām acīm. Ņam kā patīk.
Otrkārt. Divas brošas viņai, un viena viņas sirdsdraudzenei. Par to ir īpašs stāsts - jau kopš aprīļa nevarēju saņemties aiziet uz veikalu, un nopirkt filcu - pamatam, atrast pērlītes, un galvenokārt - kniedītes. Taču ap maija beigām es beidzot radīju sava dizaina brošas - kā meitenīšu sejiņas. Tam klāt arī piecas tamborētas draudzības rokassprādzes.
Un mana bēda - lelle. Šodien jāuztamborē rokas. Un kājas. Un seja. Un mammai kleita jāuzšuj. Uff.

Un vislielākā - gardākā - gaidītākā dāvana --- Mana firmas kūka. Kāda? Melnais princis. Šeit arī recepte
Un iespējams taisīšu arī keksiņus, bet tas uz jautājuma.

Un liela, liela, liela buča dzimenītē Robertai. Apsveicu!

Melnais princis: bildēs

Šo kūku esmu taisījusi jau pārsimts reizes [varbūt ka nedaudz pārspīlēju, haha ], bet beidzot bija izdevība to visu uzņemt. Tikai viena bēda - fočikam bija steidzami jāskrien prom, tādēļ glazūras taisīšana netika uzņemta.

Vajadzīgās sastāvdaļas - Cukurs, piens, krējums[15-30%], 2 olas, milti, kakao, sviests.

...un vēl soda un citronskābe

 Tātad, bļodā iepļeckājam divas olas, sakuļam.

šeit redzami 500g. cukura. To pievienojam olām, kuļam.

Tam jāizskatās aptuveni šādi

Te redzami 500g. miltu. Pievienojam cukuram un olai, arī sakuļam. [miltus vajag lēnām iekult, iemaisīt, vienalga]

Pievienojam 4.ēd. k. kakao. Var likt vairāk, var likt mazāk. Jo vairāk kakao, jo rūgtāka, tumšāka kūka. Tomēr 3 ēd.k. ir minimums.

Tam jāizskatās šādi

Ielejam glāzē pavisam nedaudz ūdeni, pieliekam 1 tējk. sodas. Iemaisam. Pievienojam naža galu citronskābes, samaisam [lai uzputo] un iemaisam mīklā.

Pildam kūkas formā. Tā var būt arī liela, tikai tad kūka sanāks plānāka. Var būt arī mazāka. [Bet jo mazāka forma, t.i. biezāka kūka, jo ilgāk jācep]

Pēc 30 minūtēm ņemam kūku ārā. Pareizi gatavotai kūkai būtu jāizskatās šādi.

Glazūra.
Katliņā izkausē 100.g sviesta. Pievieno 1 glāzi cukura. Maisa, līdz cukurs izkūst. Pievieno 3 Ēdamkarotes piena [labāk liet karotē virs kāda cita trauka vai izlietnes, jo, ja piens būs par daudz, glazūra būs pārāk šķidra.] un 4 ēd. k. kakao. Kakao arī var likt vairāk. Bet mazāk gan labāk ne, jo glazūra šā vai tā iznāk ļoti salda. Pamaisa, kad uzmetās burbulis, pārlej pār kūku. Pagaida [vai negaida] līdz sacietē, un ēd. Ja burbulis uzmetās jau glazūras gatavošanas laikā, tad uzreiz pēc kakao izkušanas ņemam nost. Bet visā šajā galvenais ir just īsto momentu.
Note bene! kūku cepot, cepeškrāsni ne reizi nedrīkst atvērt. Savādāk viss nopļeks un kūka būs ieliekusies uz iekšu. Es parasti ņemu to ārā tieši pēc 30 min. kūka var būt nedaudz mitra [ja milti nav bijuši līdzsvarā ar krējumu] vai pārāk sausa [otrādi]. Bet jēla tā nekad nav, ja cep 30 min.
P.S. kūku var pārbērt ar kokosrieksta skaidiņām, rīvētu šokolādi, augļiem, pūdercukuru, var pārgriezt uz pusēm [apsien apkār diegu un velk mezglu, tādējādi pārgirežot kūku] un likt vidū krēmu, augļus, ogas, biezpienu u.t.t.
Kūkas mīklā var bērt šokolādes gabalus [tie izkusīs cepot un atkal sacietēs pēc izņemšanas], žāvētus augļus, riekstus, u.t.t.

Labu apetīt' ;)

Surikāts