Ēdiens.

This time I will write in English.

Because I want it.

We had an excellent supper. (melted blue cheese with garlic and herbs on white bread + black prince cake)

Tagad esmu mazlietiņ pārēdusies.

Šodien man pateica kaut ko tiešām savādu - Amanda. 

''Tu varētu būt dzejniece. Tu izskaties kā dzejniece! Un raksti arī!''

Mana reakcija.. Mana reakcija bija pieturzīme ''?'' un jautājums ''kādā ziņā?'' (tātad, divas pieturzīmes)

''nu tā, izteiksmīgi raksti. Tā kā dzejniece''

Paldies, Amanda. Man vienmēr ir licies dīvains veids, kā es rakstu/runāju/domāju/esmu. Blahahahahaha.

Šodien es atcerējos par šo.

Šitā bilde noteikti līdzīs virsū kādam kalendāram vai kaut kam citam. Esmu pārliecināta.

Ziniet, es gribētu mācēt rakstīt tā, kā Vonnegūts, vai Ziedonis, Vai Vācietis...Nujā. Bet es negribu nevienu kopēt, tāpēc jāmēģina atrast savu veidu kā rakstīt (pēc iespējas tuvāku maniem mīļākajiem rakstniekiem/dzejniekiem)

Jauki. Es iesaku šo mājaslapu - Četras sezonas. (te ir daudz receptes)

Ja nesaprati, ko es sākumā uzrakstīju, tad es varu iztulkot. Vajag? Nē. Nu labi.

Mums bija ļoti garšīgas vakariņas, starp citu. (Baltmaize ar kausētu zilo sieru + ķiplokiem un zaļumiem, kā arī Melnais princis)

Pirmā reize, kad man garšo zilais siers. Šādi viņš tiešām garšo lieliski. 

Kāds nezin, kur var atrast Bengāļu sabdži recepti? Baigi vajag. Garšīgi, bet nevar tak visu laiku iet uz Rāmu, ko man nāksies darīt, kamēr nebūšu uzzinājusi recepti. 

Labi, čau. 

Trīs dienas Varšavā.

Tātad, par poliju. Pagaidām man ir tikai dažas bildes, jo Paula nav atsūtījusi pārējās. Naiss.

Ko lai saka.. Sākšu ar braucienu uz turieni, ar ko tad citu. Nevarēju aizmigt. Pagulēju aptuveni pusstundu, laikam vainīgas manas tabletes pret slikto dūšu, nu neko, nevaru bez viņām. Ēdām mandarīnus, dzērām tēju, uz vienu brīdi atslēdzos, jo miegs nāca, a aizmigt nevarēju. Hmm.
Iebraucām Varšavā ap pieciem rītā. Cilvēki jau staigā, mašīnas ar dažas ir, pustumšs, bet daudz gaišāks kā šajā laikā Rīgā (Rīgā tobrīd bija ap sešiem) Ap sešiem Pēc Varšavas laika bijām viesnīcā. Nedaudz nolaistiem nummuriņiem, nedaudz vecā, bet ir ok. Redzētas arī sliktākas, nopietni. (Piemēram, ar izpuvušu caurumu gaitenī, cauriem griestiem, zirnekļu apsēstu tualeti)
Lifti te bija vienkārši... šausmu kambaris, brrr. Ziniet, liftiem parasti ir iekšējās durvis (tās, kas pie kabīnes) Un ārējās (Katrā stāvā) Bet Polijā... Te ir tikai ārējās, vismaz mūsu viesnīcā. Un braucot tu redzi, kā garām skrien durvis, durvis, durvis, turklāt pie vajadzīgā stāva lifts samazina tempu tik ļoti, ka liekas, ka tūlīt iesprūdīsi. Bailīgi.

Tātad, paliku pie iebraukšanas Varšavā. Tā kā mūsu laiks apmesties nummuriņos vēl nebija pienācis, mums bija laiks (6h) pastaigāties. Kur vien vēlamies (galīgi crazy, ne?) Tā nu mēs gājām - tipa meklēt cetru, bet galugalā aizgājām galīgi šķērsām, un beigās izrādījās, ka šā vai tā būtu jābrauc ar autobusu. Tātad, atradām kaut kādu piemiņas vietu, vai? Skats bija dikti sirreāls - kāpnes, un no augšienes saule spīd tā, ka uz leju nāk stari, tādi trekni. Un augšu dēļ saules nevarēja redzēt, un vis apkārt bija krusti, tā mazliet bailīgi bija. Hmm.
Atradām dažus pārtikas veikalus (CHERRY COKE, WOW) un (LAIMA FANTA WOWOWOW) un (ĀKDIEVS, MENTOSS AR LAIMU? GREIPFŪTU? PILDĪJUMU? AKDIEVS, AKDIEVS!!)
Nu, es nezinu, ko poļi par mums padomāja.

No rīta bija smuka sarma.

Migla no krusta kalna.

Kuskus ar dārzeņiem

Vispār jau nekāda baigā māksla šito uztaisīt nav. Bet tā kā man tik un tā nav ideju, ko lai raksta.. (daudzpunkte, jo nevarēju izdomāt, kā lai pabeidz teikumu)

Teikšu kā ir - šo to arī nenobildēju. Taču nešaubos, ka tas neietekmēs ēdiena rezultātu, manā vai jūsu izpildījumā, nav svarīgi. Sāku.

Sākam ar dārzeņu sagriešanu. Varam griezt papriku, sīpolus, puķkāpostus, ķiplokus, u.t.t. Viss atkarīgs no jūsu gaumes.

vēlviena smukumbilde..

Tagad es esmu pavārs

Šodien skatījos bildes te, un mani pārņēma skaudība - Kāpēc, kāpēc es nemāku tā gatavot?
Tad dzima gaišā ideja - nu ja, jo nesen biju atradusi interesantu recepti, jeb - ''Veģetārās ''karbonādes'''' Ieinteresēja, bet bilžu nebija, tāpēc nebija ne jausmas, kā izskatās galarezultāts.
Šodien - jeb, pirms neilga laiciņa, uztaisīju šo ēdmaņu. Domāju, ka nākamreiz vajag nedaudz rūpīgāk ar to garšaugu/garšvielu izvēli (un vairāk svaigo gardaugu), bet priekš pirmās reizes bija par vairāk kā ok. Manuprāt.

Viss, kas vajadzīgs - četras olas, trīs ēdam.k skābā krējuma, glāze (250g.) auzu pārslu, visādi zaļumi, garšaugi, nedaudz sīpola, un daiviņa ķiploka.

Ja nav pieejamas svaigās garšvielas, protams, var lietot kaltētās, bet vairs nebūs TĀ smarža.  Un vispār, es īsti nemācēju sakombinēt (:D) bet, piedodiet man to.

Bļodā iesit četras olas.

Deviņi miljoni velosipēdu.

Man ir jauna mīļākā dziedātāja, he. (Katie Melua)
Paldies komentētājam, aizmirsu tavu vārdu, kurš iekomentēja iepriekšējajā rakstā (tajā, kur bija vēlviens viņas video). Tas tikai liecina, ka manu blogu kāds lasa. Prieks (:

Šodien manā plānā ir pagatavot auzu karbonādes - piefočēšu klāt bildes, un vēlāk iepostošu šeit. So wait.
Orhideja (tā, kas uz galda) jau zied vairāk kā mēnesi. Prātam ne-ap-tverami. Hm.
Žēl, ka par fotoaparātu neiedomājos vakar, kad taisīju garšīgo dārzeņu zupu.  Vismaz ielikšu galarezultātu - bildētu pirms piecām minūtēm. (Nedaudz apmaisīju, jo ghee bija uzgājis augšā un sacietējis)

Surikāts.

kurš teica, ka veģetārs ēdiens ir, (pfu, pfu, pfu) VIEN-VEIDĪGS?

akšausmas, es vienkārši NEVARU. Tiek pārbaudīti mani gastronimiskie nervi.

Aplūkojiet ŠOS TE. Pasakaini, ne? Jā, bet Šis... kūst uz mēles jau domās. par šo es varētu celties un krist, amenn, Nemaz nerunājot par šo.


Ek, kāpēc man nav nekādas radošas, vai vismaz - meklējošas - domāšanas? Ir taču tik daudz ēdamu lietu, bet es nekad nejēdzu, ko no viņām varētu izdarīt. Vienreiz uztaisīju banāna-bazilika-ūdens šeiku, taču sanāca pārāk ūdeņaini. ĀĀĀĀĀ.

Surikāts nosiekaloja klaviatūru.

8 jūlijs. tirgusdiena.

Šodiena bija tāda ļoti estētiska diena.
No rīta ap deviņiem mani uzcēla mamma, kura prasīja, vai man tirgum pietiks ar trīs latiem. Es teicu, ka nē. Tad nu gājām uz ''Galeria Riga'' izņemt piecus latus. Tā ka es esmu zvērināta lielveikalu apmeklētāja, biju diezgan skeptiksi noskaņota, kad mamma teica, ka ar pieciem latiem tirgū pietiks. Lielveikalā būtu daudz par maz. (ak, mani stereotipi :D )  Uz veikalu gāju kā cilvēks, kam pilnīgi pie kājas, kā viņš izskatās (tas tāpēc, ka biju tikko pievelta no gultas, un mammai bija jāiet uz darbu. Tā nu man mugurā bija pidžamkrekls, netīrie legingi, ādas jaka, koka tupeles uz papēža (tākā vēl gulēju, visu laiku kritu) mati bija nemazgāti, seja nogulēta - vienā vārdā - skaistule ne briesmonis. (sarkasms)

***

Šodien bija lieliska diena - no rīta biju uz rīta jogu. Mamma vada nodarbību, jo ir jogas skolotāja. Tad mamma gāja uz darbu, es aizgāju uz kafeinīcu ''junge'', apēdu vienu austiņu un izdzēru glāzi ūdens.
Pusdienās - vārīti kartupeļi (jaunie) ar mizu, pustrauciņš ''ciba'' ar zaļumiem, pusgurķis. Pēctam es gāju uz centrāltirgu, nopirku pa 1.ls trauciņu melleņu, un pa vēl vienu Ls. aveņu trauciņu. Mājās uzēdu.
Uznāca taisīšanas - bums! - un uzšuvu sēdekli krēslam, pilnu ar auzu pārslām, arī atzveltni. Nais.
Tagad ar mammu un saldējumu skatāmies ''Martix''

Surikāts

1. jūlijs. Piektdiena

Ahh, šeit, Rīgā, es pamožos daudz labāk kā Tukumā (jo šeit es guļu bez segas, un vēsumā ir vieglāk pamosties) Pamodos septiņos, bet izlēmu, ka vēl jāpaguļ. Tad nu tādā pusmiegā pavadīju savu laiku līdz aptuveni deviņiem/pus desmitiem.
Brokastīs apēdu vienu banānu, izdzēru glāzi ūdens ar citronu. (No rītiem man sevišķi negribas ēst), tad mēs gājām mammai izņemt bikses no šuvējas (vai pareizāk - pie šuvējas). Gājām uz mikroautobusu, braucām uz mammas biroju.

emocijas

te nu man ir izdevība publiski atvainoties visiem aizvainotajiem visēdājiem (un vispār aizvainotajiem)

Varu to paskaidrot tikai šādi - emocijas. Tas vispār bija vērsts pret vienu noteiktu cilvēku, kurš nevēlas saprast un nevēlas ticēt kaut kam, kas neietlipst viņa taisnībā, viņa uzskatos. 

Tāpēc piedodiet - katram jau tā gadās. Bet vienkārši ir tādi cilvēki, kas nevēlas kaut ko saprast. Un tas, ka es esmu dzīvs piemērs - nu nē, laika jau es pa ''...naktī ej pie ledusskapja un ēd šķinķi un desiņas''

Liels aivaijoniens [brr.. ko es tikko uzrakstīju xD]

Labāk pastāstīšu par burvīgo saldējuma/zemeņu/piparmētru kokteili, ko tikko uztaisīju. (pēdējajā laikā esmu aizrāvusies ar saldējuma kokteiļiem) ņamm.

jūsu apskatei..taramtarammm..

Burrrvīgi garšīgi.
Šodien braucu uz Rīgu. Uhh.

Karsti.

Mademoiselle de choc
Surikaats

Mana vasara

Esmu stingri apņēmusies tagad pēc iespējas biežāk ņemt līdzi fotoaparātu, vai aizlienēt no cita - katrā gadījumā, dokumentēt savu vasaru. Lai ir, ko atcerēties.

Pagaidām.. pagaidām es ļauju jums (un sev) papriecēt acis ar visu ko, ko esmu vasarās darījusi. šogad. pagāšgad. senāk. vēl senāk.

Atskaite par šodien padarīto

Eh [un jau atkal ierakstu sāku ar nopūtu - vai tad tik grūta dzīve?] ha. Šodien bija Otrā daļa Matemātikas pārcelšanas kontroldarbam par visu gada vielu. Gribētos jau teikt - nekas īpašs tur nebija, man jau viss pareizi. Patiesībā es tā varu teikt arī tagad, be tad tā būs šausmīga ironija. Nekas.

Stundas beidās divpadsmitos punkts divdesmitās, un mans vēders kurkstēja tā, itkā es nedēļu vardes vien būtu ēdusi. Tātad - ņemot vērā, ka vakar es pārtiku no saldās augļu ruletes, un aizvakar no pusporcijas nožēlojamu [un asu] rīsu, es sapratu, ka nu ir pienākusi tā reize, Kas es kārtīgi pārēdīšos. Ups, es ceru, ka to neizlasīs mana mamma. Tie.. uf, laikam hinduisti, vienlaga, Indieši, taču nedrīkst pārēsties, ir jāēd kamēr gribas vēl mazliet vai kaut kas tamlīdzīgs.
Un kur gan es devos.. Jā! Kā pilnasinīga Veģetāriete devos uz veģetāro restorānu ''Rāma''. Ņamma!
Pilnīgi noteikti iesaku dārzeņu kotletes - nedaudz asas, bet garša..uff. ņamņamņam. Un basmati ar zirnīšiem. Jāsecina, ka esmu uzņēmusi pārāk daudz kaloriju, un man steidzami jāsāk badoties. Es pilnīgi dzirdu, pfu, redzu kā uz mani skatās. Šitā:

Nu labi. Es nopirku grāmatu ''ZINI KO TU PĒRC.e-vielu labirints pārtikas produktu veikalā'' Iemācīšos to visu no galvas.

Surikāts. Atā

Lieldienas

Uff, pēdējās divas nedēļas paskrējušas ārprātīgā tempā. Vismaz šī nedēļa noteikti. Tikko tikai sākās, un jau piekdiena. Uf. Kaut kāda smadzeņu čakarēšana.
Esmu ķērusies pie ''bada spēlēm''. Neesmu spējīga salīdzināt ar ''Krēslu'', jo esmu jau aizmirsusi visu kas tur bija. Es domāju, detaļas.
Uz divdesmit devīto ir cerības iegūt fotoaparātu. Uz kādu laiku. Iespējams, uz vienu dienu, bet tas nav svarīgi.
Svarīgi ir tas, ka esmu uztamborējusi Lelli Nr.2. Vārdā Kukaramba. Kas lasījuši Pepiju Garzeķi, zinās. Zinās arī, kāda saistība Lellei Nr.1 Vārdā Pepilotta. He.
Vakar ķēros pie kaut kā jauna gatavošanas. Beigās sanāca diezgan liela improvizācija, jo pietrūkās zirņu milti.
Domāju, ka būšu dāsna, un ielikšu recepti. Tad, kad pabeigšu šo. Rakstu.
Paklājs ir pavirzījies uz priekšu par kādiem diviem centimetriem. Paklājs ir raibiraibs. Paklājs ir kokvilnas un smaržo pēc paklāja. Paklājs atrodas uz palodzes. Paklājs kopā ir kādus piecus centimetrus garš. bet plats, Tā, pietiekami.
Tiko sapratu, ka manas veg-kotletes ir, maigi sakot, asas. Garšo nedaudz pēc kaut kādas..hm, frikadeles vai kaut kā tāda.
Sapratu, ka laikam neesmu normāla, ja man liedienās patīk olu krāsošana un sišana. Bet ne ēšana. Jo man negaršo olas. Nu labi, man olas garšo kūkās

Oki doki. Surikāts

Slinkums

Tikko kā palika silts laiks, tā uznāca BIG LAZY laiks :D
Kā gribās vienkārši neiet uz skolu, bet no rīta,ap 11tiem aiziet uz kafeinīcu ''Junge'' , nopirkt kādu bulciņu un kakao, tad piesēst un kādu stundu vienkārši noslinkot, ēdot brokastis.
Tad.. pēc tam es dotos nelielā izbraucienā ar riteni pa Vērmaņa dārzu, pāris ielu attālumā no manas mājas. Tad.. noteikti būtu saulains laiks, savādāk būtu parastais scenārijs [Grāmata - laiskošanās - pusdienas - laiskošanās - vakariņas - miegs ] tad es uztaisītu sev pusdienās kaut ko ar augļiem, pēc tam es dotos vēl vienā izbraucienā, varbūt brauktu ar tramvaju uz meža parku. Tad es aizietu līdz Ķīšezeram. Mmmmh. Noteikti pastaigātos pa mežu, lai gan zinu, ka tas man samērā ātri apniktu. Iespējams, mājās dotos kājām [lai gan par to dikti šaubos, ja vien ārā nav + 25 vai vairāk ]  Tad es mājās laiskotos līdz vakariņu laikam, labi paēstu un ietu gulēt. Hm? Man šāds dienas ritms / scenārijs liekas pieņemams. Bet tā jau ir vienmēr, kad nav tik daudz brīvdienu. Ek, laikam jāpieņem tas, ka es nespēju novērtēt to, kas man ir. Bet es cenšos! :D
Gan jau, ka vasarā es kaut ko no tā darīšu, jo jau pirms kāda laika esmu nākusi pie prāta, un sapratusi, ka nav jēga vasaru notupēt telpās, un pēc tam rudenī īdēt ''kāpēēc tik ātri pagāja vasara.. kāpēc? ''
Ak jā, esmu sākusi tamborēt lupatu paklāju. Neesmu tikusi ļoti tālu, bet kādu dienu saņemšos un aiziešu līdz humpalām nopirkt vēl kādas kokvilnas lupatiņas.
Ai, kā es par to lepojos! Un arī par savu izbraucienu ar riteni. Svētdien. Mmm. Sākumā mans ritenis čīkstēja un grabēja, kad es to pamodināju no ziemas miega. Par brīnumu, riepas bija diezgan cietas. Drošības pēc tomēr ielaidu tajās gaisu. Ja nu kas?
Mans kaķis tagad ošņājas uz datora pusi. Nē, tagad viņš ošņā dīvānu. Tā, demonstratīvi. Tagad viņš uz tā uzleca. Un atkal ošņā. Nepārtraukti. Eh. Laikam šis saprot, ka par viņu raksta. Tāds sašutis uz mani paskatījās.
Man ar draudzeni bija izdevīgs darījums. Es viņai dodu savu elektro-zaļo rokas pulksteni, viņa man uzada šalli. Njām, šalli beigās uzadīja viņas mamma. Bet, tas jau nav tik svarīgi.


Ja kas, kad biju maza, biezpienu saucu par ''tesmeni'' :D :D Tāpēc mums ar draudzeni pēdējā laika hits ir ''tesmeņkūka'' ''tesmeņa kārumiņi'' ''tesmenis ar cukuru''

P.S. beidzot mamma taisa skābeņu zupu. Veģetāro, protams. Olu vietā ''tofu'' un himalaju sāls, kuram ir olu piegarša. [Ja kas, ir arī nopērkami tādi, bez olu piegaršas. Himalaju sāls ir labs ar to, ka viņš neizvada ūdeni no organisma, var nopirkt TE, kā arī ''Biotēka'' veikalos. Man šķiet, ka viņi ir arī ārpus Rīgas]

Jauku atlikušo dienu arī, jums.

Ākstīgais Surrikāts. ;)

Pirmais desmitnieks jau klāt

Njā, kaut katra nedēļas nogale būtu tāda kā šī. hehe :D
Vakar bijām pie mammas draudzenes, kas dzīvo lauku mājā. Nu, ne jau tipiskā lauku mājā, bet meža vidū, tas ir, malā. Bet skatoties pa logu var redzēt mežu. Kas var būt labāk?
Šodien pamodos ap divpadsmitiem, he, tieši pie lielākajiem saules stariem. Mamma pagājušo nedēļ sāka 40 dienu gavēni [nekādu saldumu, piena produktu...pārējo viņa jau tāpat neēd un nelieto] Un ziniet, izskatās ka tas viņai nāk tikai par labu. Šodien, piemēram viņa bija aizgājusi uz centrāltirgu un sapirkusies. Un pusdienās mums bija vārīti jaunie kartupelīši ar lokiem krējumā un tuncis savā sulā. Bet saldajā tāds brīnums kā apelsīnu sukādes. Vai kautkas tamlīdzīgs. Numm, ļoti gardi.
Šodien arī grādi bija lieliski [+10 centrā] Un mēs ar māsu to lietderīgi izmantojām, ejot laukā. Lai gan man pat palika auksti tā sēžot parkā, kamēr sīkā braukā ar skrejriteni. he. Bet jā, pavasaris jūtams. Ja tikai nebūtu tā sniega, kas visu dzesē! Tagad tāda sajūta, ka rīt pamodīšos un atkal būs -5. vai +5. Patiesībā es ceru, ka šis būs tāds izņēmum-pavasaris kad paliek tikai siltāk un siltāk. Un šī ir pēdējā nedēļa [skolas]. Jo pēctam būs nedēļu garš brīvlaiks. Bet es vairs īsti nezinu, vai būs lieldienu brīvlaiks. Es jau ceru, ka būs. ja ne, tad jāgrimst dziļā depresijā, uuh, :D

Kā pagatavot sukādes varat lasīt TE

Smaidīgs Surikāts.

Mazās piezīmes

Avokado mērce ir lieliska piedeva arī čipsiem – samīcīts avokado, tomāti, sīpoli, koriandra zaļumi, laima sula, čili, sāls, ķimenes, melnie pipari.

vairāk ŠAJĀ BLOGĀ

Es tikai ceru, ka kādreiz atradīšu veidu, kā padarīt avokado patīkamus. Nu, man :)
Jo man ar avokādo ir īpašas attiecības, bet es ticu [un ceru, ka tas palīdzēs] ka it visam ir kāds veids, kā to padarīt vēderam patīkamu.

bilde no ŠEJIENES
Suriikāts

Ēdienkarte

Iet jau otrā diena jaunajā nedēļā. Pirmdien uz skolu biju paņēmusi, manuprāt kaut ko ļooti piemērotu ziemai un šim klimatam. Tātad, mana pirmdienas ēdienkarte:

brokastīs:

• Viena greipfrūta un banāna šeiks [+pāris lapiņas no bazilika podiņā, kuru nopirku veikalā ''rimi'']
• Viena sarkanā paprika. [Esmu sajūsmā par papriku. It īpaši sarkano! 

Daļu šeika paņēmu uz skolu. Ko es ēdu pusdienās:

• Pārpalikumus no brokastu šeika [haha, tas izklausās savādi :D ]
• Vienu sarkano greipfrūtu, kurš gan nebija tik mīksts kā rīta greipfrūts, bet gana labs
• grauzdētas ķirbju sēklas.

Pēc stundām man sagribējās arī kaut ko ''kreptīgāku'' tāpēc nopirku sev bulciņu [un tā sagrauj manu ideālo ēdienkarti :D]

Pēc nodarbībām GB es aizskrēju uz virtuļiem ''ze Donats''