Guļamzīmēšana

Šodien iegāju šiten, un atklāju šo burrrrrvelīgo vietu. Tur arī uzgāju to, par ko pastāstīšu tālāk. (nedaudz pieliekot klāt to, ko man pastāstīja googles tante)

Mākslinieks Tony Orrico izdomājis kādu atraktīvu/asprātīgu/jaunu/interesantu veidu, kā zīmēt. Apļus.

Kas nepieciešams? Mega lapa, katrā rokā pa zīmulim (ja ir vairākas rokas, var arī vairāk zīmuļu), un protams, pats ķermenis (tavs, vai kāda cita - tas nav svarīgi)

Viena no viņa performancēm ''astoņi apļi'' ir šāda:
uz lielās lapas ir izveidoti astoņi apļi, katrs 31,25 vēzienos, četros veidos.
Šekum video:

Vairāk par visām viņa performancēm varat izlasīt ŠEIT

Nju ko, lai jums jauka atlikusī diena, un novēlu jums arī kādreiz uzzimēt guļamapli, vai kaut ko tikpat interesantu.
Surikāts.

1. jūlijs. Piektdiena

Ahh, šeit, Rīgā, es pamožos daudz labāk kā Tukumā (jo šeit es guļu bez segas, un vēsumā ir vieglāk pamosties) Pamodos septiņos, bet izlēmu, ka vēl jāpaguļ. Tad nu tādā pusmiegā pavadīju savu laiku līdz aptuveni deviņiem/pus desmitiem.
Brokastīs apēdu vienu banānu, izdzēru glāzi ūdens ar citronu. (No rītiem man sevišķi negribas ēst), tad mēs gājām mammai izņemt bikses no šuvējas (vai pareizāk - pie šuvējas). Gājām uz mikroautobusu, braucām uz mammas biroju.

Rīgas velo nedēļas atklāšanas brauciens

Uff, ja tik nebūtu bijis tik auksti, un ja nebūtu bijis tāds vējš tad būtu pilnīga idille, bet arī tagad var iztikt. :)

12 kādi pārsimts velobraucēji sāka ceļu Doma laukums - Mežaparks. Pašā laukumā bija aizvējš, tāpēc bija maldīgi karsti. Uff. Neko nejēdzu par riteņu ātrumiem, [man tagad ir 3:6, bet brauciena laikā tos visu laiku mainīju] tāpēc ātri vien atpaliku no priekšējiem.
Vairākas reizes dēļ vēja bija tik grūti mīties [šausmīgi pūta pretējā virzienā] ka domāju -viss, braucu mājās. Bet tomēr izturēju! Pāris minūtes pabraukāju pa mežaparku un tad braucu mājās. Auksti tomēr. Uf.  Bet ir to vērts. Labākais, ka pulcēšanās sākās jau 11tos, a es precīzi tajā laikā pamodos, un uzstādīju kārtējo rekordu - saģērbos divās minūtēs. :D
Vakardiena ar bija raiba. Pēc oficiāli noliktā, talkas laiks bija 9-15, bet mēs sākām 10tos un beidzās 12tos. Hahā. Talkojām pie pašas zolitūdes stacijas, un ziniet, baigi lielā miskaste bija. Bija nosprausti divi tākā mērķi, bet mēs ejot uz vienu no tiem ieraudzījām, ka malās jau ir liela miskaste. Tā nu lielākā daļa nemaz līdz galam neaizgāja.
Interesntākie atradumi? Manējie ir rūtaina žakete, darba cimdu pāris [laikam no iepriekšējās talkas] un vecais karlosona iepakojums. Bet kopumā - pods, loga rāmis ar visu stiklu, dīvāns un vēl visāda drazu kaudze. Kopār gan izlietojām tikai 154 maisus. No 300.
Pusdienas ēdām, nu, nav svarīgi kur, svarīgi ir tas, ka tur bija divi tādi mazi, uķipuķi kucēniņi. 40 dienas veci. Uj.

Mājās bijām trijos, un es devos vientuļā izbraucienā ;D Atradu jaunu veloceliņu dzirnavu ielas galā [ne tajā, kas pie centra] taču tas nekur neveda, un tā es izdomāju aizlaist uz Mežaparku. Sekojot sliedēm. :D Ironiski, ka tikai tiekot mājās atklāju, ka šodien ir brauciens uz mežaparku. Nu, tas lielais.

Eh. Vakar vakarā uz acīm uzliku gurķus. Un aizmigu. No rīta acis bija izlijušas. Laikam gurķis tiešām attīra

Surikāts