Ēdiens.

This time I will write in English.

Because I want it.

We had an excellent supper. (melted blue cheese with garlic and herbs on white bread + black prince cake)

Tagad esmu mazlietiņ pārēdusies.

Šodien man pateica kaut ko tiešām savādu - Amanda. 

''Tu varētu būt dzejniece. Tu izskaties kā dzejniece! Un raksti arī!''

Mana reakcija.. Mana reakcija bija pieturzīme ''?'' un jautājums ''kādā ziņā?'' (tātad, divas pieturzīmes)

''nu tā, izteiksmīgi raksti. Tā kā dzejniece''

Paldies, Amanda. Man vienmēr ir licies dīvains veids, kā es rakstu/runāju/domāju/esmu. Blahahahahaha.

Šodien es atcerējos par šo.

Šitā bilde noteikti līdzīs virsū kādam kalendāram vai kaut kam citam. Esmu pārliecināta.

Ziniet, es gribētu mācēt rakstīt tā, kā Vonnegūts, vai Ziedonis, Vai Vācietis...Nujā. Bet es negribu nevienu kopēt, tāpēc jāmēģina atrast savu veidu kā rakstīt (pēc iespējas tuvāku maniem mīļākajiem rakstniekiem/dzejniekiem)

Jauki. Es iesaku šo mājaslapu - Četras sezonas. (te ir daudz receptes)

Ja nesaprati, ko es sākumā uzrakstīju, tad es varu iztulkot. Vajag? Nē. Nu labi.

Mums bija ļoti garšīgas vakariņas, starp citu. (Baltmaize ar kausētu zilo sieru + ķiplokiem un zaļumiem, kā arī Melnais princis)

Pirmā reize, kad man garšo zilais siers. Šādi viņš tiešām garšo lieliski. 

Kāds nezin, kur var atrast Bengāļu sabdži recepti? Baigi vajag. Garšīgi, bet nevar tak visu laiku iet uz Rāmu, ko man nāksies darīt, kamēr nebūšu uzzinājusi recepti. 

Labi, čau. 

Trīs dienas Varšavā.

Tātad, par poliju. Pagaidām man ir tikai dažas bildes, jo Paula nav atsūtījusi pārējās. Naiss.

Ko lai saka.. Sākšu ar braucienu uz turieni, ar ko tad citu. Nevarēju aizmigt. Pagulēju aptuveni pusstundu, laikam vainīgas manas tabletes pret slikto dūšu, nu neko, nevaru bez viņām. Ēdām mandarīnus, dzērām tēju, uz vienu brīdi atslēdzos, jo miegs nāca, a aizmigt nevarēju. Hmm.
Iebraucām Varšavā ap pieciem rītā. Cilvēki jau staigā, mašīnas ar dažas ir, pustumšs, bet daudz gaišāks kā šajā laikā Rīgā (Rīgā tobrīd bija ap sešiem) Ap sešiem Pēc Varšavas laika bijām viesnīcā. Nedaudz nolaistiem nummuriņiem, nedaudz vecā, bet ir ok. Redzētas arī sliktākas, nopietni. (Piemēram, ar izpuvušu caurumu gaitenī, cauriem griestiem, zirnekļu apsēstu tualeti)
Lifti te bija vienkārši... šausmu kambaris, brrr. Ziniet, liftiem parasti ir iekšējās durvis (tās, kas pie kabīnes) Un ārējās (Katrā stāvā) Bet Polijā... Te ir tikai ārējās, vismaz mūsu viesnīcā. Un braucot tu redzi, kā garām skrien durvis, durvis, durvis, turklāt pie vajadzīgā stāva lifts samazina tempu tik ļoti, ka liekas, ka tūlīt iesprūdīsi. Bailīgi.

Tātad, paliku pie iebraukšanas Varšavā. Tā kā mūsu laiks apmesties nummuriņos vēl nebija pienācis, mums bija laiks (6h) pastaigāties. Kur vien vēlamies (galīgi crazy, ne?) Tā nu mēs gājām - tipa meklēt cetru, bet galugalā aizgājām galīgi šķērsām, un beigās izrādījās, ka šā vai tā būtu jābrauc ar autobusu. Tātad, atradām kaut kādu piemiņas vietu, vai? Skats bija dikti sirreāls - kāpnes, un no augšienes saule spīd tā, ka uz leju nāk stari, tādi trekni. Un augšu dēļ saules nevarēja redzēt, un vis apkārt bija krusti, tā mazliet bailīgi bija. Hmm.
Atradām dažus pārtikas veikalus (CHERRY COKE, WOW) un (LAIMA FANTA WOWOWOW) un (ĀKDIEVS, MENTOSS AR LAIMU? GREIPFŪTU? PILDĪJUMU? AKDIEVS, AKDIEVS!!)
Nu, es nezinu, ko poļi par mums padomāja.

No rīta bija smuka sarma.

Migla no krusta kalna.

Un ja pavisam skaisti un oficiāli...

23. septembrī no plkst. 18.00 līdz 22.00 biedrība "homo ecos:" kopā ar TV raidījuma "Kas te? Es te?" varoni drāšu vīriņu Vari ES mājā vadīs dažādas radošās darbnīcas un rādīs trakus eksperimentus.
Varis ir apkārtējās pasaules likumu pētnieks ar tīri praktisku pieeju lietām. Viņš zina, kā no jebkā var uzbūvēt jebko. Piemēram, viņa istabā stāv ar roku griežams elektrības ģenerators, kas uzlādē divas bumbas, starp kurām lec zibeņi. Tad, kad Varis ir dusmīgs, viņš apsēžas pie tā un griež, cik spēka, lai izlādētos. Vakara gaitā Varis uzstāsies arī ar vairāku eksperimentu paraugdemonstrējumiem.
Bērniem būs iespēja piedalīties vairākos Vara vadītajos eksperimentos, kā arī apgūt jaunas iemaņas četrās radošajās darbnīcās. Šobrīd plānots, ka tās būs šādas: perkusiju veidošanas darbnīca no bioplastmasas bļodiņām un dabas materiāliem, maciņu veidošanas darbnīca no tetrapakām, svilpīšu darbnīca no bioplastmasas kokteiļsalmiņiem un ūdensrožu veidošanas darbnīca no papīra.
Lasi vairāk par Zinātnieku nakti šeit.

Surikāts

kurš teica, ka veģetārs ēdiens ir, (pfu, pfu, pfu) VIEN-VEIDĪGS?

akšausmas, es vienkārši NEVARU. Tiek pārbaudīti mani gastronimiskie nervi.

Aplūkojiet ŠOS TE. Pasakaini, ne? Jā, bet Šis... kūst uz mēles jau domās. par šo es varētu celties un krist, amenn, Nemaz nerunājot par šo.


Ek, kāpēc man nav nekādas radošas, vai vismaz - meklējošas - domāšanas? Ir taču tik daudz ēdamu lietu, bet es nekad nejēdzu, ko no viņām varētu izdarīt. Vienreiz uztaisīju banāna-bazilika-ūdens šeiku, taču sanāca pārāk ūdeņaini. ĀĀĀĀĀ.

Surikāts nosiekaloja klaviatūru.

šeik. šeik.

es tikko sapratu, ka mūsdienu jaunatne nemāk dejot. Kas notiek disenēs? visi kratās kā elektrizēti truši. Cik jautri.
Es tikko iemācijos dejot. Būšu pagājušā gadsmita izlecēja. Šeikošu disenē. Pie abbas ;D

Nu labi, pēc kratīšanās tā nenogurst, kā pēc šeikošanas. Un arī pēdas nedeg. Šeikot ir STILĪGI. mācos.


esmu SLAPJA. lai gan nodejoju tikai vienu dziesmu.

1. jūlijs. Piektdiena

Ahh, šeit, Rīgā, es pamožos daudz labāk kā Tukumā (jo šeit es guļu bez segas, un vēsumā ir vieglāk pamosties) Pamodos septiņos, bet izlēmu, ka vēl jāpaguļ. Tad nu tādā pusmiegā pavadīju savu laiku līdz aptuveni deviņiem/pus desmitiem.
Brokastīs apēdu vienu banānu, izdzēru glāzi ūdens ar citronu. (No rītiem man sevišķi negribas ēst), tad mēs gājām mammai izņemt bikses no šuvējas (vai pareizāk - pie šuvējas). Gājām uz mikroautobusu, braucām uz mammas biroju.

30. jūnijs. Laikam ceturtdiena

Šorīt man bija daudz savādu sapņu - dīvaini, bet nevienu neatceros. hm.
Ap deviņiem man kaut ko teica oma - ka vēlāk jāaizbrauc uz dārzu pēc burkāniem, dillēm, lokiem un zemenēm. Viņa taisīs frikadeļu zupu.
Tad opis sāka kaut ko runāt. Manas smadzenes ir iemācījušās saprast, kad viņš domā runāt kaut ko idiotisku, un atslēdzas. Tā nu es aizmigu, un pamodos 11.58. Laiku es zinu, jo mana māsa man pie auss bļāva

**

P.S. ja jūs, (ne jau visi, bet liela daļa), gaļēdāji, ēstu tik ''daudzveidīgi'' kā jūs to borējat visiem, tad gaļas izņemšana no ēdienkartes jums neradītu ne mazākās problēmas. Cik daudz ēdienus jūs (kā jau teicu, ne visi) zinat bez gaļas? bēēē, maz. Lūk tā.

Brauciet virsū, ja gribat, neviens jums nespiež šo lasīt. (:

Diānai un dažiem citiem - tas vairāk vērsts uz tiem, kas nespēj kaut ko pieņemt, un grib, lai mana attieksme pret gaļēdājiem ir normāla. Tajā pašā laikā viņi (tie izredzētie gaļēdāji) nemaz nav tik normālā attieksmē pret mani.
Punkts.
Surikātam apnika par šito buldurēt. sš.

nomm, kā gribās iekosties sprandā tai vistiņai un apēst jēlu, siltu gaļu. ņoommm. *aplaizās*

Absurdi

Tas jau bija sagaidāms - cilvēce ir aizgājusi pilnīgā sviestā.
Vakar lasīju žurnālu, un kāda sieviete bija uzdevusi jautājumu... paga, nocitēšu precīzi.
Kādreiz jauni cilvēki mīlēja bohēmu, vīnu un cigaretes, tagad visi aizrāvušies ar veselīgu dzīvesveidu. Daži to propogandē tik histēriski, ka pat bail viņu klātbūtnē ēst žāvētu vistiņu vai kādu kūku. Vai tā nav apsēstība?

[saprotiet, ko es domāju - dzīvot neveselīgi - slikti. dzīvot veselīgi - slimi.] atbilde bija, lūk šāda:

Realitāte

Neliela video sērija par to, ko ēdam (lasīt: ēdat) - jeb gaļu. Man tiešām nav nekas pretī, ja tu pats savām rokām uzaudzē, nokauj, izķidā, un apēd to vistu. [Lai gan, ja jau mēs, cilvēki, esam tādi ''gaļēdāji'', kā mums patīk uzskatīt, tad jau mums vajadzētu prast tāpat kā tīģeriem (lasīt: kaķiem) noķert trusi, pārkost/pārlauzt sprandu, pārkost ādu, un apēst viņu jēlu. [ceptai, vārītai, kur nu vēl - saldētai gaļai vispār nav vērtības]

Miegs

Es neesmu pārliecināta, ka vakarā atcerēšos, ko tagad domāju/daru. Tāpēc es pastāstīšu jums par savu rīta cēlienu.

Pamodos pirms aptuveni 15 minūtēm. Mamma un māsa korī teica, ka jāceļās, bet man nāk miegs, tāpēc es tikai aizripoju līdz gultai. Pēc aptuveni desmit minūtēm aizvilkos uz mammas istabu. Paņēmu datoru.  Mamma aizgāja uz kaut kādu tikšanos...

Es nesaprotu, kas tā miegainība tāda ir. Kāpēc no rītiem nāk miegs? Kāpēc vakaros nenāk? Kā ir jāaizmieg?
To  man neviens nav mācījis.

Nāvējošā caureja

Hm, varbūt būsiet dzirdējuši, ka eiropā ir ''aktivizējusies'' vai ''izplatījusies'', kā lai saka, nāvējoša caureja. Vācijas infektelogi (kaut kādi cilvēki, kas pēta infekcijas) domā, ka tas ir sojas pupiņu dīgstu dēļ.


Patērētāju tiesību aizsardzības ministrs Holgers Aihle paziņojis, ka inficētie dīgsti nāk no kādas fermas Binnebiteles apkaimē Lejassaksijā. 

Vārdu sakot - kaut kāda šausmīga zarnu infekcijas, slimība. Iepastošu vēl kaut ko intriģējošu:
Kā ziņots, no nāvējošā dizentērijas paveida miruši 30 cilvēki, saslimuši vairāk nekā 3000. Lielākais cietušo skaits ir Vācijā, taču inficēšanās gadījumi reģistrēti vēl 12 Eiropas Savienības valstīs. 

Bet nupat, kādā citā saitē, es atradu kaut ko maķenīt smieklīgu -

Vācu eksperti noskaidrojuši no kurienes sākusies bīstamās zarnu infekcijas epidēmija. E.Coli baktērijas atrastas kādā atkritumu konteinerī Magdeburgas pilsētā Vācijā.

Vācija iesaistīta šā vai tā. Ielikšu arī jauko bildīti --->

šo visu ņemu no : ŠITE  un Šite ar


Surikāts