Tagad es esmu pavārs

Šodien skatījos bildes te, un mani pārņēma skaudība - Kāpēc, kāpēc es nemāku tā gatavot?
Tad dzima gaišā ideja - nu ja, jo nesen biju atradusi interesantu recepti, jeb - ''Veģetārās ''karbonādes'''' Ieinteresēja, bet bilžu nebija, tāpēc nebija ne jausmas, kā izskatās galarezultāts.
Šodien - jeb, pirms neilga laiciņa, uztaisīju šo ēdmaņu. Domāju, ka nākamreiz vajag nedaudz rūpīgāk ar to garšaugu/garšvielu izvēli (un vairāk svaigo gardaugu), bet priekš pirmās reizes bija par vairāk kā ok. Manuprāt.

Viss, kas vajadzīgs - četras olas, trīs ēdam.k skābā krējuma, glāze (250g.) auzu pārslu, visādi zaļumi, garšaugi, nedaudz sīpola, un daiviņa ķiploka.

Ja nav pieejamas svaigās garšvielas, protams, var lietot kaltētās, bet vairs nebūs TĀ smarža.  Un vispār, es īsti nemācēju sakombinēt (:D) bet, piedodiet man to.

Bļodā iesit četras olas.

kurš teica, ka veģetārs ēdiens ir, (pfu, pfu, pfu) VIEN-VEIDĪGS?

akšausmas, es vienkārši NEVARU. Tiek pārbaudīti mani gastronimiskie nervi.

Aplūkojiet ŠOS TE. Pasakaini, ne? Jā, bet Šis... kūst uz mēles jau domās. par šo es varētu celties un krist, amenn, Nemaz nerunājot par šo.


Ek, kāpēc man nav nekādas radošas, vai vismaz - meklējošas - domāšanas? Ir taču tik daudz ēdamu lietu, bet es nekad nejēdzu, ko no viņām varētu izdarīt. Vienreiz uztaisīju banāna-bazilika-ūdens šeiku, taču sanāca pārāk ūdeņaini. ĀĀĀĀĀ.

Surikāts nosiekaloja klaviatūru.

1. jūlijs. Piektdiena

Ahh, šeit, Rīgā, es pamožos daudz labāk kā Tukumā (jo šeit es guļu bez segas, un vēsumā ir vieglāk pamosties) Pamodos septiņos, bet izlēmu, ka vēl jāpaguļ. Tad nu tādā pusmiegā pavadīju savu laiku līdz aptuveni deviņiem/pus desmitiem.
Brokastīs apēdu vienu banānu, izdzēru glāzi ūdens ar citronu. (No rītiem man sevišķi negribas ēst), tad mēs gājām mammai izņemt bikses no šuvējas (vai pareizāk - pie šuvējas). Gājām uz mikroautobusu, braucām uz mammas biroju.

**

P.S. ja jūs, (ne jau visi, bet liela daļa), gaļēdāji, ēstu tik ''daudzveidīgi'' kā jūs to borējat visiem, tad gaļas izņemšana no ēdienkartes jums neradītu ne mazākās problēmas. Cik daudz ēdienus jūs (kā jau teicu, ne visi) zinat bez gaļas? bēēē, maz. Lūk tā.

Brauciet virsū, ja gribat, neviens jums nespiež šo lasīt. (:

Diānai un dažiem citiem - tas vairāk vērsts uz tiem, kas nespēj kaut ko pieņemt, un grib, lai mana attieksme pret gaļēdājiem ir normāla. Tajā pašā laikā viņi (tie izredzētie gaļēdāji) nemaz nav tik normālā attieksmē pret mani.
Punkts.
Surikātam apnika par šito buldurēt. sš.

nomm, kā gribās iekosties sprandā tai vistiņai un apēst jēlu, siltu gaļu. ņoommm. *aplaizās*

Absurdi

Tas jau bija sagaidāms - cilvēce ir aizgājusi pilnīgā sviestā.
Vakar lasīju žurnālu, un kāda sieviete bija uzdevusi jautājumu... paga, nocitēšu precīzi.
Kādreiz jauni cilvēki mīlēja bohēmu, vīnu un cigaretes, tagad visi aizrāvušies ar veselīgu dzīvesveidu. Daži to propogandē tik histēriski, ka pat bail viņu klātbūtnē ēst žāvētu vistiņu vai kādu kūku. Vai tā nav apsēstība?

[saprotiet, ko es domāju - dzīvot neveselīgi - slikti. dzīvot veselīgi - slimi.] atbilde bija, lūk šāda:

Realitāte

Neliela video sērija par to, ko ēdam (lasīt: ēdat) - jeb gaļu. Man tiešām nav nekas pretī, ja tu pats savām rokām uzaudzē, nokauj, izķidā, un apēd to vistu. [Lai gan, ja jau mēs, cilvēki, esam tādi ''gaļēdāji'', kā mums patīk uzskatīt, tad jau mums vajadzētu prast tāpat kā tīģeriem (lasīt: kaķiem) noķert trusi, pārkost/pārlauzt sprandu, pārkost ādu, un apēst viņu jēlu. [ceptai, vārītai, kur nu vēl - saldētai gaļai vispār nav vērtības]

Miegs

Es neesmu pārliecināta, ka vakarā atcerēšos, ko tagad domāju/daru. Tāpēc es pastāstīšu jums par savu rīta cēlienu.

Pamodos pirms aptuveni 15 minūtēm. Mamma un māsa korī teica, ka jāceļās, bet man nāk miegs, tāpēc es tikai aizripoju līdz gultai. Pēc aptuveni desmit minūtēm aizvilkos uz mammas istabu. Paņēmu datoru.  Mamma aizgāja uz kaut kādu tikšanos...

Es nesaprotu, kas tā miegainība tāda ir. Kāpēc no rītiem nāk miegs? Kāpēc vakaros nenāk? Kā ir jāaizmieg?
To  man neviens nav mācījis.

Pārdomas par veģetārismu

Tā nu sanāca, ka lieldienu tā saucamajās ''brīvdienās'' biju Tukumā. Tradīcija vai kaut kas tāds, nezinu, bet Lieldienas nesšķiet nosvinētas, ja neesmu bijusi Tukumā. Ok, nerunāju par reizi, kad Lieldienu laikā biju Barselonā.
Tātad, kā jau vienmēr sanāca saķeršanās ar opi un viņa stereotipiem par veģetārismu. Es vispār varētu apkopot dažas viņa frāzes.

Aptuveni pirms gada/vairāk
 - Tu drīz jau būsi slimnīcā, jo tu neuzņem visas dzīvībai svarīgās vielas - 
 Tam sekoja mans jautājums ''Kādas?'' Un atbilde:
-Neaizstājamās aminoskābes. Dzelzs. Tas viss taču ir tikai gaļā! - 
Un te nu man jāiebilst. Varētu jau stundām drukāt kas un kāpēc, bet labāk izlasiet TE, TE ARĪ, UN ARĪ TE, un gan jau vēl šur tur.

Kādu citu reizi opis atkal kaut ko burkšķēja, un oma, mēģinādama viņu nomierināt pateica
 - Veģetārisms taču tagad vienkārši ir modē -
Protams, nevar iebilst, ka pēdējajā laikā arvien populārāks ir zaļš dzīvesveids, veģetārisms līdz ar to. Līdz ar to ir čupučupām cilvēku, kurus veģetārisms, maigi sakot, ''iegāž'', jo viņi to uztver kā ''kartupeļi, salātiņi, vēl kaut kas, esmu paēdis, viss oki doki!'' un ātri vien sagandē veselību. Jāatceras, ka 'veģetārisms nenozīmē noņemt karbonādi no kartupeļa biezeņa, tas nozīmē karbonādi ar kaut ko aizvietot. Kā klasika - rīsi ar zirņiem un riekstiem ir ideālas pusdienas. Ideālas ir arī lēcas, un soja vispār ir dievu dievs. Tikai ķibele ar tiem visiem ĢMO un tā tālāk.Ok, šo to varat izlasīt TE un TE ARĪ

Ja kas, nesen atklāju vienkārši graujošu taktiku pret šīm opa kultūršoka izpausmēm. Tā ir šāda. Opis pasaka ''Stapcitu...jūs ar mammu manuprāt, tādas nogurušas, salīkušas izskatāties..'' es atbildēju '' Jā, tur tev pilnīga taisnība. Esam pilnīgi sašlukušas'' Opis apmulsis blisina acis. Jāatceras tikai, ka tas jāsaka bez SARKASMA. Citādi otrs cilvēks vienkārši jutīsies aizskarts un uzskatīs, ka tas ir vienīgais veids, kā varat aizstāvēties. Turklāt vajag parādīt, ka neesi galīgi kareivīgi noskaņota, jo kāds tad rodas priekšstats par veģetārieti? Turklāt daudzi šīs paaudzes cilvēkie vienkārši ir audzināti pēc viena - PAREIZĀ - ceļa, un veģetārisms tiem liekas svešs.

Tas nu tā. Pagaidām

Čavas!

Surikāts.

Slinkums

Tikko kā palika silts laiks, tā uznāca BIG LAZY laiks :D
Kā gribās vienkārši neiet uz skolu, bet no rīta,ap 11tiem aiziet uz kafeinīcu ''Junge'' , nopirkt kādu bulciņu un kakao, tad piesēst un kādu stundu vienkārši noslinkot, ēdot brokastis.
Tad.. pēc tam es dotos nelielā izbraucienā ar riteni pa Vērmaņa dārzu, pāris ielu attālumā no manas mājas. Tad.. noteikti būtu saulains laiks, savādāk būtu parastais scenārijs [Grāmata - laiskošanās - pusdienas - laiskošanās - vakariņas - miegs ] tad es uztaisītu sev pusdienās kaut ko ar augļiem, pēc tam es dotos vēl vienā izbraucienā, varbūt brauktu ar tramvaju uz meža parku. Tad es aizietu līdz Ķīšezeram. Mmmmh. Noteikti pastaigātos pa mežu, lai gan zinu, ka tas man samērā ātri apniktu. Iespējams, mājās dotos kājām [lai gan par to dikti šaubos, ja vien ārā nav + 25 vai vairāk ]  Tad es mājās laiskotos līdz vakariņu laikam, labi paēstu un ietu gulēt. Hm? Man šāds dienas ritms / scenārijs liekas pieņemams. Bet tā jau ir vienmēr, kad nav tik daudz brīvdienu. Ek, laikam jāpieņem tas, ka es nespēju novērtēt to, kas man ir. Bet es cenšos! :D
Gan jau, ka vasarā es kaut ko no tā darīšu, jo jau pirms kāda laika esmu nākusi pie prāta, un sapratusi, ka nav jēga vasaru notupēt telpās, un pēc tam rudenī īdēt ''kāpēēc tik ātri pagāja vasara.. kāpēc? ''
Ak jā, esmu sākusi tamborēt lupatu paklāju. Neesmu tikusi ļoti tālu, bet kādu dienu saņemšos un aiziešu līdz humpalām nopirkt vēl kādas kokvilnas lupatiņas.
Ai, kā es par to lepojos! Un arī par savu izbraucienu ar riteni. Svētdien. Mmm. Sākumā mans ritenis čīkstēja un grabēja, kad es to pamodināju no ziemas miega. Par brīnumu, riepas bija diezgan cietas. Drošības pēc tomēr ielaidu tajās gaisu. Ja nu kas?
Mans kaķis tagad ošņājas uz datora pusi. Nē, tagad viņš ošņā dīvānu. Tā, demonstratīvi. Tagad viņš uz tā uzleca. Un atkal ošņā. Nepārtraukti. Eh. Laikam šis saprot, ka par viņu raksta. Tāds sašutis uz mani paskatījās.
Man ar draudzeni bija izdevīgs darījums. Es viņai dodu savu elektro-zaļo rokas pulksteni, viņa man uzada šalli. Njām, šalli beigās uzadīja viņas mamma. Bet, tas jau nav tik svarīgi.


Ja kas, kad biju maza, biezpienu saucu par ''tesmeni'' :D :D Tāpēc mums ar draudzeni pēdējā laika hits ir ''tesmeņkūka'' ''tesmeņa kārumiņi'' ''tesmenis ar cukuru''

P.S. beidzot mamma taisa skābeņu zupu. Veģetāro, protams. Olu vietā ''tofu'' un himalaju sāls, kuram ir olu piegarša. [Ja kas, ir arī nopērkami tādi, bez olu piegaršas. Himalaju sāls ir labs ar to, ka viņš neizvada ūdeni no organisma, var nopirkt TE, kā arī ''Biotēka'' veikalos. Man šķiet, ka viņi ir arī ārpus Rīgas]

Jauku atlikušo dienu arī, jums.

Ākstīgais Surrikāts. ;)

Šeiki mundrumam un priekam

Pēdējā laikā esmu pamatīgi aizrāvusies ar dažādiem šeikiem [ti. dažādām lietām, kas sablenderētas kopā]
Turklāt tūlīt jau klāt būs pavasaris, un esmu cieši apņēmusies šogad nenogulēt laiku, kad var ēst visu visu. (Kā parasti gadās)
kuri ir mani iemīļotākie šeiki?:

Rūgtais ievārījumšeiks
greipfrūts [vai greipfrūti, kā nu gribās]
Banāns
Bazilks, Piparmētra un visādi citādi zaļumi. Pavasarī var arī pielikt egļu galiņus, zaķkāpostus un tā tālāk :)

**
Skābais un veselīgais šeiks
Banāns
Dzērvenes
Un zaļumi




Vesels Surikāts

Ēdienkarte

Iet jau otrā diena jaunajā nedēļā. Pirmdien uz skolu biju paņēmusi, manuprāt kaut ko ļooti piemērotu ziemai un šim klimatam. Tātad, mana pirmdienas ēdienkarte:

brokastīs:

• Viena greipfrūta un banāna šeiks [+pāris lapiņas no bazilika podiņā, kuru nopirku veikalā ''rimi'']
• Viena sarkanā paprika. [Esmu sajūsmā par papriku. It īpaši sarkano! 

Daļu šeika paņēmu uz skolu. Ko es ēdu pusdienās:

• Pārpalikumus no brokastu šeika [haha, tas izklausās savādi :D ]
• Vienu sarkano greipfrūtu, kurš gan nebija tik mīksts kā rīta greipfrūts, bet gana labs
• grauzdētas ķirbju sēklas.

Pēc stundām man sagribējās arī kaut ko ''kreptīgāku'' tāpēc nopirku sev bulciņu [un tā sagrauj manu ideālo ēdienkarti :D]

Pēc nodarbībām GB es aizskrēju uz virtuļiem ''ze Donats''

Nu, ož tā Rīga. Tāpat kā skolas ēdiens

Pirms pāris minūtēm biju izgājusi tepat līdz veikalam.
Izejot no pagalma, sapratu nenoliedzamo - Rīga smird! Tas nav kautkāds tur protests vai kaut kas tāds. Tā vienkārši ir patiesība! Man degunā kā ķieģeelis iemetās benzīna, gāzu, smirdoņas smaka!
Un cēlonis, loģiski, ir mašīnas un skursteņi!
Es tiešām nesapotu, kā gadiem varēju to nepamanīt. Laikam jau pierodas. Lai gan, ja tā padomā, man jau sākumskolā likās, ka Rīga smird. :D
Lai būtu kā būdams, es vismaz esmu paēdusi gardumgarrrdu ķirbju biezzupu, manuprāt, ellīgi labi :D
Pēc brīža atkal būs jāiet ošņāties, jo man taču skolā kautkas jāēd. Un ēdiens tur ir, nu, maigi izsakoties, šausmīgs. Es labāk nepieminēšu tīrās  karotes un tamlīdzīgas lietas, jo bez tā šī jau nebūtu nekāda skola. Un kas tā par skolu, kurā ir tīri trauki? Vismaz Rīgā jau nu noteikti.
Bet man no skolas ēdieniem šermuļi skrien pār kauliem. Pienazupas ar taukacīm. Nu, man trūkst vārdu.. Bet viss jau jātver pozitīvi.
Ek, aizskaru es savu vājo punktu. Tagad es te pažēlošos.
Kāpēc mums skolā māca, kā mūsu vecumā daudzveidīgi jāēd, augļi u.t.t., kādi mēs augoši organismi, bet tajā pašā laikā sākumskolēniem bez maksas dod dārzeņus un augļus, bet vidusskolēni tiek pusidenlaikā paēst. Un ja neesi paņēmis maizītes, sēdi badā līdz septiņiem! Un bonusā tam stāsta, ka jāēd silts pusdienās.
Nu man nekas nav pretī ne pret ko, jo es jau varu sev nopirkt augļus pirms skolas, bet arī skolā taču mums varētu pārdot kautko vairāk par mandarīnu pa desmit saņiem un ābolu tādā pašā cenā. uff



Cerot uz kaut ko smaržīgu,
Surikāts

Aizvietot ar zaļo

Patiesību sakot, es tiešām nesaprotu, kāēc es tikko parakstījos TE
Nevis tādēļ nesaprotu, ka veģetārisms būtu kautkāda pašnāviba vai kaut kas tāds, bet gan tādēļ, ka tūlīt jau būs divi gadi, kopš es tā īsti neēdu gaļu. Varbūt lai nostiprinātos pavisam un atteiktos beidzot arī no tādas lietas kā speķa pīrādziņi? Vai piens? Par olām nemaz nav par ko runāt. Tās man garšo tikai kūkās, un atliek atrast veidu, kā tās aizvietot, kūkās, un tur problēma būs atrisināta. Un pienu pliku jau arī es tā īsti nedzeru. Bet tur parādās lielā šausmīgā problēma vārdā pankūkas, jo tajās i piens i olas ir. Cik sarežģīti, tiešām.
Godīgi sakot, ir jau pagājis gana ilgs laiks, un man tiešām gaļa šķiet kautkas līdzīgs, piemēram, banānam. Gribi - ēd, negribi - neēd. Nu, varbūt banāns nebūs īstais salīdzinājums. Tāpēc ka banānā nav tik daudz ''neaizstājamu vielu''. Patiesībā tur vienkārši nav tik ''daudz'' vielu. Lai gan es sāku šaubīties, ka tajā gaļā, ko mēs pērkam veikalā, vispār ir kautkas tāds, ko mums vajadzētu uzņemt.
Kas ir redzējis īstu, tikko nokauta lopiņa gaļu, tas sapratīs, varbūt. Nu, gaļa pāris dienu pēc ''izņemšanas'' taču nevar būt ne sarkana, ne smaržīga, ne patīkama, vai kaut kāda tur vēl. Tu vienkārši nopērc kādreiz kaut kādā lauku tirgū gaļu, par kuru tu vari zināt, ka tajā nav visādi smaržas, krāsas un saglabāšanās E un tamlīdzīgi pigori, un tu redzēsi, ka pēc vienas dienas tā gaļa smirdēs pēc vecas atejas.  Un jēlu gaļu aiztikt ar rokām ir vienkārši nehigiēniski! Ne jau tāpēc, ka tu tur ar rokām baktērijas vai vēl nezin ko varētu samīcīt. Vienkārši tā gaļa, ko tu nopērc veikalā patiesībā jau pūst pa šūnām. Vienkārši visi tie E un Bē un Cē ''palīdz'' viņai būt skaistai. Ja nu tāda izpratne par skaitumu. Un pieskaroties viņai, tu pieskaries puvušai gaļai. pretīgi, ne? No gaļas tur nav tikpat kā ne miņas. Jo tā gaļa, kas ir īsta gaļa, jau sen ir nopuvusi un ož.
Un vēlāk jau viņa sapūst arī redzami. Tikai tavās zarnās.
Esat bijuši tualetē pēc kāda, kas pirms pāris stundām ēdis gaļu? Varbūt vēl uzdzēris pienu. Nu ož āārprātīgi! Tapēc ka ēd kaut ko puvušu. Un pēc tam mēs viebjamies, kad ieraugam uz ceļa nokostu un sapuvušu balodi. Bet viņu taču nokoda pirms pāris stundām!
Kā var paijāt sunīšus, kaķīšus un ēst gotiņas? Mēs ar šausmām klausāmies, kā taizemieši un tamlīdzīgie ēd suņus un kaķus un cep jūrascūkas. Tad tās ir šausmas! Bet apēst vistu, tas jau nav nekas.
Un lielākā daļa pilsēnieku, vai vispār to, kas pērk gaļu, nemaz negrib zināt, kur viņa rodas. Pretīgi. Liekulīgi. Bet ko tur vainot. Cilvēkiem bail no nezināmā, tāpēc labāk stāstīt to, ko mācīja pirms piecdesmit gadiem.

Bilde no: PETA


Surikāts

Paraksti petīciju!

Pārkopēju no DB grupas
---------------------


Labvakar! Mani sasniedza šāda pārsūtīta informācija. To iekopēju arī šeit ar lūgumu nobalsot pašiem un iekopēt citās grupās. Jo tiešām fakti paliek fakti - ārzemēs patiesi mūsu tik mīļie un iecienītie dabas produkti netiek ražoti un pārdoti. Iesnas un saaukstētu klepu ārstē ar antibiotikām (to man teica ģimenes ārste Skandināvijā) un kumelītes augot Lipton Tea maisiņos. Ķimenes neesot uttp.

Lūdzu pārsūti saviem draugiem!

Tradicionālo Ārstniecības Augu Produktu Direktīva (no Angļu val. – The Traditional Herbal Medicinal Directive), ko Eiropas Komisija sastādīja 2004. gadā, ar 2011. gada aprīli paredz Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājiem liegt pieeju lielākajai daļai ārstniecības augu produktu.

Tā vietā, lai sabiedrību informētu par līdz šim brīvi pieejamo produktu iedarbību un piesardzīgu to lietošanu, aizliedzot ārstniecības augu produktu izplatīšanu vispār, rupji tiek ierobežotas katra indivīda tiesības izvēlēties sev pieņemamāko veselības aprūpes metodi. Šāda veida aizliegums demonstrē nostāju, ka eksistē tikai viena par pareizu uzskatāma sistēma, kas būtu jāpieņem ikvienam Eiropas Savienības pilsonim.

Izmaksas un Direktīvas izvirzītās prasības, savukārt, ir nelabvēlīgas mazajiem uzņēmumiem, kas ir galvenie ārstniecības augu produktu ražotāji. Tā rezultātā, negodīgas konkurences ceļā, par ieguvējiem kļūs dažādas lielvalstu korporācijas, kas, savukārt, ierobežotu pieeju kvalitatīviem augu valsts izstrādājumiem vispār.

Sastādot Tradicionālo Ārstniecības Augu Produktu Direktīvu, Eiropas Savienība ir nopietni ierobežojusi katra indivīda nerakstītās tiesības pašiem izlemt, kādas metodes pielietot savas veselības aprūpē, un pieņēmums, ka indivīds pats nav spējīgs izdarīt „pareizo” izvēli veselības aprūpes jautājumos, ir vērtējams kā cilvēktiesību pārkāpums.

Ar šo petīciju mēs aicinām Eiropas Komisiju atcelt Tradicionālo Ārstniecības Augu Produktu Direktīvu un atļaut ikvienam brīvi iegādāties ārstniecības augu produktus.

Petīciju var parakstīt šeit:
http://www.gopetition.com/petition/39757.html

P.S. Eiropas Parlaments reiz nobloķēja Eiropas Komisijas patentu direktīvu IT jomā  jo aktīvi darbojās gan šāda balsošana, gan arī Eiropas parlamentāriešu pārliecināšana (Latvijas pusē to veica, vēršoties pie Guntara Krasta u.c. deputātiem), ka nav labi to ieviest un rezultātā direktīva tika bloķēta, tā kā šis mehānisms strādā.

Govis smejas

Ha, atradu dažus jokus, saistītus ar veģetārismu. :D

- Cik visēdāju ir nepieciešams, lai nomainītu spuldzīti?
- Neviens. Jo viņi labprātāk dzīvo tumsā un neziņā.

Vīrietim bija papagailis, kurš prata runāt. Taču tas ļoti daudz lamājās. Mēģinot papagaili apklusināt, vīrietis to ielika skapī. Papagailis turpināja lamāties. Vīrietis nolēma ielikt papagaili saldētavā. Papagailis lamājās vēl jo vairāk. Pēc pāris minūtēm viņš pēkšņi apklusa. Vīrietis atvēra saldētavu un papagailis viņam sacīja: “Kungs, es ļoti atvainojos. Tas vairs nekad neatkārtosies.” Kamēr vīrietis lika papagaili atpakaļ būrī, viņš aizdomājās par to, kāda gan starpība starp skapi un saldētavu. Tieši tajā brīdi papagailis ierunājās: “Ēē, mm… diez ko izdarīja vista??”

-Kāds ir labākais veids saglabāt pienu svaigu? -Atstājot to govī.

- Vai zināji, ka starp veģetāriešiem pastāv lielāks risks palikt neredzīgam? Tas droši vien no tā, ka netiek uzņemtas visas nepieciešamās barības vielas.
- Muļķības. Tas drīzāk ir no visu sīko uzrakstu lasīšanas uz iepakojumiem.

Es neesmu veģetārietis tāpēc, ka man patīk dzīvnieki. Es esmu veģetārietis tāpēc, ka ļoti ienīstu dārzeņus.

Vai veģetāriši ēd cepumus “Zoo”?

lasiet TE

Šausmu filma vakaram. Earthlings.

Iesaku noskatīties, filma par to, kā rodas tas, ko mēs [drīzāk, jūs, vai lielākā daļa] liekat uz šķīvjiem blakus kartupeļiem, rīsies, dārzeņiem...

Kas jāpiedzīvo dzīvniekiem lai izklaidētu, pabarotu, izārstētu, apģērbtu cilvēkus, kas notiek kucēnu audzētavās un zoodārzos...
Filma noteikti būtu jānoskatās ikvienam, arī tādam, kas jau neēd gaļu.

P.S. filma satur nepatīkamus skatus.

Skatīties ar subtitriem angliski vai lejuplādēt TE
Skatīties, ar subtitriem krievu valodā TE

Surikāts.