Rāda ziņas ar etiķeti Noderīgi. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Noderīgi. Rādīt visas ziņas

ceturtdiena, 2012. gada 8. marts

Stop Kony

Neesi redzējis šo 30minūšu garo filmu? Tad noteikti noskaties, un pēc noskatīšanās padalies - lai Latvija arī uzzin!
Lai Kony kļūst populārs arī Latvijā - savādāk mēs tā kā tādi pāķi, neko nezinam, kas notiek pasaulē (Un es jau vēl mazāk, jo man pat Tv nav, un dators mammai no darba, tāpēc mājās atrodas diezgan neregulāri)

Lai nu kā - Šodien dabūju ieskaitē septiņi (Un ticiet man, labu atzīmi dabūt ir diezgan grūti. It īpaši, ja tev visu laiku ir sešinieki)
Atzīmes arī visas ir izliktas (Un ir daaudz labāk, kā biju domājusi, nudien. Neviena nesekmīgā man nav, ir tikai divi Nv, bet to pēc brīvlaika, to pēc tam.)


Šodien no Budes mājās atnācu galīgi pāgurusi. Neeeeenormāli.
Traki dejojām.

Un tās ir dziesmas, kas skanēja @Bude. Vēl bija Madonna, bet to man kaut kā negribās likt. It kā nav nevainas, bet galīgi stulbi. Iztaisās kā baigā popdīva, cik tad viņai to gadu? sešdesmit? Man jau vienalga, lai tik ņemās.

Gooooodbieee.

Rīt uz Tukumu laižu., ūūhū, tas būs jauki. (:

Ak jā, atcerējos, kāpēc sāku rakstīt šito murgu -
Apsveicu sieviešu dienā, sievietes!
Manai mammai ir gavēnis, tāpēc mums nav nekā garšīga&salda
Rīt braucu uz Tukumu, tur būs saldumi
Un man pie Mājas atvērās ''Maffins and more''

Rīt satikšos ar pārdevēju no Skapja, dabūšu divus smukus gredzenus. Vēlāk kaut kad nobildēšu.

Mortīcija Frisko
Surikāts

piektdiena, 2012. gada 10. februāris

Radio/Gļēvais suns drosminieks

Vārdu sakot, tikko pa radio dzidēju vienu dziesmu.. ak, pirmo reizi kāda dziesma manī izraisa tādu sajūsmu.
Stāsts ir šāds - pirms kādiem gadiem diviem, trīs, varbūt vairāk, dzirdēju šo dziesmu kāda paziņas telefonā. Dziesma man ļoti iepatikās, un es to klausījos, klausījos, klausījos - nepārtraukti, aptuveni mēnesi. Iemācījos ideāli visus vārdus no galvas - šī dziesma man bija ļoti, ļoti mīļa. Un tu re - tikko pat tā sāka skanēt pa radio.

Sākumā bija tikai sajūta - ''šito es kaut kur esmu dzirdējusi...''
Ak, sajūsma.

Tad vēlviena dziesma, Ko arī sen nebiju dzirdējusi... tā gan man nav tik mīļa kā iepriekšējā - šo es vienkārši pāris reizes esmu dzirdējusi TV reklāmās.
Labi, labi. Rīt braukšu uz Tukumu.

Budē skatījāmies filmu, vakar. Mēs vispār jau pēdējās divas nedēļas tikai filmas skatāmies. Par pārsteigumu man - un par šoku manai māsai - tās ir pat interesantas.
Vakar skatījāmies tādu kā.. dokumentālo? Filmu par to, kas notiek ''Coco Chanel'' darbnīcā, Karla Lāgerfelda vadībā. Tā arī nesapratu, kāpēc.

Man jau kādu laiciņu istabā vāzēs sabāzti zari. Daži pat lapo. Mazliet pavasarīgāk jau ir, nevar noliegt.
Bet vislabāk man patīk skatīties vasaras bildes. Viņas ir uzņemtas pietiekami sen, lai būtu interesanti, un pietiekami nesen, lai var atcerēties, ar kādu notikumu kura bilde saistīta.
Tā sajūta, kad tu pa radio izdzirdi dziesmu, ko pēdējajā laikā bieži klausies. 
Tā sajūta ir brīnišķīga. Tāda pati, kā satiekot sen neredzētu paziņu - un ja dziesma patīk, tas prieks reizēm ir vēl patiesāks kā satiekot paziņu. 


Laiskā kaķu bilde.


Tas brīdis, kurā tu saproti, ka nezkādā veidā esi iemācījies vārdus kādai random dziesmai no radio. 
Un tā man arī nupat sanāca. Kaut kāda nloīga dieniņa. Vai arī man vienkārši ir pārāk daudz smadzeņu, arī tas ir variants.

Ak, smadzenes.

Mani mīļākie rakstnieki, dzejnieki? Kādi tie ir? Ak, neko orģinālu te neatradīsiet. 

Pirmkārt - Ojārs Vācietis
Otrkārt - Imants Ziedonis
Treškārt - Kurts Vonnegūts

Un nē, tas nav sakārtots pēc kaut kādām vietām. Vietu nav, visi vienlīdz mīļi. Lūk, tā es gribētu mācēt rakstīt! 
Viņiem visiem ir kas kopīgs.. varbūt tā ir brīvības sajūta, kāda rodas, lasot viņu tekstus, nezinu. Neesmu vēl tik gudra. 

Nesen atcerējos par šito, starpcitu. Tik forša multene bija. Un tie briesmoņi tik reāli uzzīmēti bija. 
 - Murgs Vallijs
(Video)

svētdiena, 2012. gada 29. janvāris

Bonbongu karš WILL BE SOON. IZLASI ŠO RAKSTU NOTEIKTI, ŠĪ IR REĀLA IESPĒJA NOPELNĪT. peļņu sadalīsim uz pusēm.

Izrādās, esmu bijusi nepareizās domās par cilvēkiem!
Man visu laiku šķita ka cilvēkiem nepatīk, ka viņiem uzdod daudz jautājumu - un paši cilvēki mani ir veicinājuši sākt šādi domāt. Bet skatoties savā (un draugu) dienasgrāmatā draugos, es saprotu, ka laikam ir pēdējais laiks savas domas mainīt.. asku.efem jau nevar uzskatīt par baigo protestu pret jautājumiem, ne? Visjocīgākie man liekas tie cilvēki, kas uztaisa sev profilu askā, un pēc tam sūdzas, ka viņiem uzdod stulbus/daudz/daudz un stulbus jautājumus. Cilvēk, augšāmcel savu loģisko domāšanu! 

Bet tomēr daudziem patīk mani teletūbiji.

es šito filmu neesmu redzējusi tik sen..tiešām, sen. Pēdējoreiz redzēju, kad man bija kādi pieci? gadi. Atceros tikai to lielo, pūkaino Jetiju, vai kā viņutur. 

Rīt celšos septiņos, bet  ne tāpēc, ka tad jāceļās, bet gan tāpēc, lai palūrētu savā datorizētajā termometrā, un apskatītu, ka tik man nerādās -20, jo tas nozīmētu tikai to, ka varu likties uz auss un gulēt līdz vieniem, vai pat vēl ilgāk. '

Visi tagad uztraucas par to ACTA (vairāk te) bet man par to, pa lielam, nospļauties - filmas es neskatos, bildes lādēju reti. Un patiesībā tas pat - no vienas puses - būtu ok, jo vismaz visu laiku netiktu sēdēts pie datora (ak, es naivā) Protams, ka sēdētu cilvēki, kur tad viņi liktos? Ārā pārāk daudz gaisa. 

Ja jūs būtu redzējuši, kādu promākslu es uzdāvināju opītim dzimšanas dienā! Ha, tas bija grūts darbs, zīmēju trīs dienas (pirmās divas slinkoju, trešajā strādāju piecas stundas) Esmu lepna līdz bezgalībai, uhhhhh.

awww, es ceru, ka šitais gifs darbosies. (Tas ir mans kaķis, bet tik pat labi var būt arī tavējais.)

sestdiena, 2011. gada 29. oktobris

Rudens laika maiņa 2011

Naktī Sestdiena-Svētdiena (29-30 oktobris) pulkstenis jāpagriež stundu uz atpakaļu!
Pulkstens jāgriež 03.00



Surikāts.



otrdiena, 2011. gada 2. augusts

viss par placebo

 Zinātnieki konstatējuši, ka piparmētru ledenes satur indīgas vielas, kas var izraisīt vemšanu un caureju. Šī ziņa nav patiesa, bet piparmētru ledenes tiešām var izraisīt sliktu dūšu...ja vien tam notic.

 ''Placebo efekts, kad pacients jūt atvieglojumu no preparāta, kas īstenībā nesatur nekādus terapeitiskus komponentus, rodas tādēļ, ka atvieglojuma gaidīšana aktivizē galvas smadzeņu senu evolucionāru signālsistēmu. Galvas smadzeņu signālsistēma savukārt apslāpē muguras smadzeņu aktivitāti, un tādējādi pazeminās sāpju sajūta vai citi simptomi, vēsta aģentūra RIA Novosti, atsaucoties uz Hamburgas (Vācija) Universitātes medicīniskā centra zinātnieku pētījumu, kas publicēts žurnālā „Science”.''


Runājot saprotamā valodā, tas ir apmēram šādi - tev iedod, piemēram, tableti, un pasaka, ka viņa apturēs, piemēram, kakla sāpēs. Bet nevis vienkārši pasaka, bet tā, ka tu tiešām tam notici. Tu apēd šo tableti... un rekā, pēc pāris dienām jau esi atveseļojies. Bet tablete patiesībā ir bijusi vienkārša cukura ripiņa, ar garšu, vai bez garšas..
Un tā jau ir, kā saka - viss ir galvā. Ja tu tici, ka ūdens dzeršana tevi izārstēs no galvassāpēm/u.t.g./ tad tā, visdrīzāk, arī notiks. Ja tu tici, ka pastaiga pa jūrmalu atveseļos tavu degunu.. viss atkarīgs no ticības. Ir taču simtiem piemēru, kā cilvēki ir izķepurojušies pat no tādām briesīgām slimībām kā vēzis, tikai ticot, ka atveseļosies. Lai gan, te vairs nav tik liela runa par Placebo.
''Lai atklātu šīs parādības cēloņus, Falks Eiperts no Hamburgas Universitātes medicīniskā centra Vācijā un viņa kolēgi izstrādāja speciālu eksperimentu, kurā iesaistīja 15 brīvprātīgos.
Eksperimenta pirmajā daļā brīvprātīgajiem ar punktveida siltuma iedarbības palīdzību izraisīja sāpes apakšdelma rajonā. Pie tam eksperiments atkārtojās divas reizes – ikreiz zinātnieki iezieda brīvprātīgo apakšdelmus ar speciāliem krēmiem, viens no kuriem, pēc viņu vārdiem, bija pretsāpju, bet otrs – bez ārstnieciska efekta. Realitātē abu krēmi bija bija pilnībā bez terapeitiskā efekta, bet „pretsāpju” krēma gadījumā eksperimentētāji vienkārši pazemināja siltuma iedarbības intensitāti. Šā eksperimenta rezultātā brīvprātīgajiem izstrādājās pārliecība, ka „pretsāpju” krēms darbojas.

Otrā eksperimenta daļa atšķīrās no pirmās ar to, ka „pretsāpju” krēma gadījumā zinātnieki vairāk nepazemināja siltuma iedarbības intensitāti. Kā jau bija gaidāms, par spīti tam eksperimenta dalībnieki turpināja apgalvot, ka „pretsāpju” krēms samazina siltuma iedarbības radītās sāpes.''

ASV veiktā eksperimentā piedalījās 100 brīvprātīgo. Pusei iedeva, it kā uzmundrinošas tabletes, otrai pusei - nomierinošas. Patiesībā visiem iedeva klepus zāles. Puse izjuta uzmundrinājumu, puse - nogurumu.

1950. gadā notika viens no pārliecinošākajiem, un placebo efektu izgaismojošākajiem notikumiem. Stāsts ir par amerikāņu ārsta Bruno Klopfera pacienu Misteru Raitu, kuram bija limfmezglu vēzis. Viņam padusēs, cirkšņos, un uz vēdera bija audzēji apelsīna lielumā. Kad pacients uzzināja, ka Klopfers piedalās jauno pretvēža brīnumzāļu - krebiozēna - izmēģināšanā, viņš izlūdzās, lai arī viņu iekļauj izmēģinājuma grupā. Ārsts ļāva pierunāties, lai gan neticēja, ka Raits izvilks ilgāk par pāris dienām.

Piektdienā Klopfers injicēja Raitam krebiozēna devu, un bija bezgala pārsteigts, kad pirmdienā pamanīja Raitu staigājam pa slimnīcu, un koķetējot ar māsiņām. Arī audzēji bija strauji samazinājušies, un Raits jutās daudz labāk. Vēl vairāk krebiozēna devas, un pēc nedēļas Raits jau atstāja slimnīcu. Vēl pirms pāris nedēļām viņš elpoja caur skābekļa masku, bet tagad jau lidoja ar savu privāto lidmašīnu. Raits jutās laimīgs, un šķita, ka šausmīgā slimība ir atkāpusies.

svētdiena, 2011. gada 24. jūlijs

Surikāts

Šodien (bet ņemot, ka piecēlos pirms desmit minūtēm)...šorīt, es atčuhņījos, ka par surikātiem zinu tikai to, ka viņi nedzīvo latvijā, un viņiem laikam negaršo saldējums (taču kas gan to var tā droši pateikt)
Tā kā es gribu būt pilntiesīgs surikāts, man par sevi viss jāuzzina. Tātad, tas nozīmē - paņmt lāpstu, un iet rakt. Tagad rakšu.

Mani ļoti sasildīja ziņa, ka lielākā daļa manu radu dzīvo Āfrikas d-r. Bet man jau tā ir par karstu, tāpēc es ātri ātri aizskriešu uz saldētavu.

..āhh, tā ir labāk. (kurš teicis, ka laimi nevar atrast ledū, tātad saldētavā, tātad enerģijā, tātad - pašsaprotami, n-a-u-d-ā?
Atklāju arī kaut ko, kas man sagādāja patiesu vilšanos. Izrādās - es neesmu apdraudēta. Nu, netaisni. Tātad man tomēr nav pamata vicināt sarkano grāmatu visiem, kas uz mani paskatās. oh, CRAP.
(Ienāca kaut kas prātā - nuja, mums, cilvēkiem liekas, ka mēs arī esam aizsargājami, jo katrs esam savādāks. People, just chill. Surikātiem arī liekas, ka viņi ir katrs savādāks (un viņu;manām acīm tā arī ir) Ha, tāpēc neviciniet man savas sarkanās grāmatas)

Mammu, tas ir pilnīgi dabiski, ka guļu uz grīdas - dabiskajā dzīvē es gulētu akmeņainā alā, savannā. he!
Reizēm par kaimiņiem alās mums ir čūskas, reizēm mēs izīrējam mangustu un vāveru alas. Tātad - esam starpsugu sabiedriski dzīvnieki.
Esmu arī lieliska racēja (re, kā sākumā teicu - iešu rakt) Un man, kā izrādās, dabiski būtu jābūt 2cm. gariem nagiem (don't say it's impossible. man bija tādi. Un nelūza, lai ķīselis ar viņiem!)
Es rosos vienīgi saulainā laikā, lietū un kad ir apmācies, tupu alā (te nu neesmu nekāda izlecēja. Laikam jābrauc uz Āfriku. Jāpārved kontrabandas ceļā kāds radiņš. )
Kad ir labs laiks, visas Surikātu ģimenītes iet tusēties pa savannnu. Kamēr viņas tusējas, no katras ģimenītes uz stundu tiek ievēlēts viens sargs. Ja viss ok. - sargs iepīkstas (kā lādētājs). Ja viss nav ok. (piem. tuvojas lillā NLO) viņš svilpj, vai rej.
Mūsu pamatbarība ir kukaiņi, sīkie abinieki, augu valsts. (Ja kas, arī cilvēka kuņģim kukaiņi ir piemēroti)
Mēs esam imūni pret Kalahari skorpionu spēcīgo indi - ja kas, atšķirībā no cilvēkiem. Es nezinu, kā ir Surikātam, kurš iesprostots cilvēka ķermenī. uff.
Esam materiālisti - kad ap alu vairs nav ko'ēst (diez, kur viss palika) mēs pārceļamies kādus 2km. uz priekšu.
Vienā ''klanā'' parasti ir ap 10-15 dzīvnieku, taču ir arī ''superģimenes'' kuru sastāvā ir 2-4 surikātu ģimenes.(oho)
Mums parasts ir grūmings (viens otru ieskā), savstarpējas cīņas, rotaļas, u.t.t. Tādējādi mēs stiprinam saites.
''Ja alfa mātīte iet bojā, viņas lomu pārņem tās meita. Surikatu grupa var iznīkt, ja to iznīcina plēsoņas, ja alfa pāris kādu iemeslu dēļ nevairojas, bada rezultātā nenormāli lietainos gados, vai no slimībām. Jaunas grupas parasti veidojas, no agrākās grupas padzītām mātītēm satiekot klaiņojošu tēviņu.''
Surikātu vecāki māca bērniem tikt galā ar skorpionu, un māca snaiperu pamatzinības - norauj skorpionam dzeloni, un ļauj sīkajam ar skorpionu spēlēties.
Es dzīvoju līdz 15 gadiem.

Eh, ir rīts, es vairs negribu rakstīt. Līdz vēlākam.

Surikāts.

sestdiena, 2011. gada 23. jūlijs

Klubs 27 un jaunais biedrs.

Šodien meklējot recpti krējuma mērcei, uzdūros ziņai, ka mirusi skan-da-lo-zā dziedātāja Eimija Vainhausa.

 27 gadus vecā dziedātāja atrasta savās mājās mirusi. Nāves iemesls - protams, pārdozēšana. (Eimija jau sen bija pazīstama ar saviem cīniņiem pret alkohola un narkotiku atkarību)

Kas mani ieinteresēja - vecums, kurā viņa nomira, un vispār, interesantās skaritības (jā, zinu, stulbi par kāda nāvi runāt šādi, bet tikko nāve nokļūst visos medijos pēc kārtas, tā vairs nšķiet tik..īsta, jā.)
Pirmkārt jau, viņa nomira 27 gadu vecumā, kā jau minēju. Tajā pašā vecumā bojā gāja:


Džims Morisons - formāli - sirds mazspēja, autopsija netika veikta
Kurts Kobeins (Nirvana) - formāli - pašnāvība, bet ir baumas, ka Kortnija Lova (viņa sieva) pasūtījusi slepkavību.

Džimijs Heindrikss - dziedātājs un dziesmu rakstītājs - noslīka savos vēmekļos

piektdiena, 2011. gada 22. jūlijs

piece of earth.

Latvijas iedzīvotāju diēta ir nesabalansēta, un pārāk daudz uzturā tiek lietoti dzīvnieku izcelsmes produkti, ceturtdien Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rīkotā konferencē sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) novērtēšanas un reģistrēšanas centra direktors Gatis Ozoliņš.
/Tvnet 7.07.2011.

Sarkans

Šis būtu tāds kā iesākums.
Nezinu tikai, kā īsti iesākt rakstu, tāpēc vienkārši stāstīšu visu no sākuma -

Bija plkst.12:30. (piektdiena).Es sēdēju ar datoru mammas istabā, kad man ienāca prātā sākt rakstīt par krāsām. Krāsu nozīmi, to raksturu, to ietekmi uz cilvēku.
Šoreiz kārta sarkanajai krāsai - dzīvības krāsai. Nu tad par visu pēc kārtas.

Sarkanā krāsa simbolizē kaislības, dusmas, asinis, seksualitāti, revolūciju, briesmas..kā arī uguni, protams. Sarkanā krāsa tātad ir enerģijas krāsa, spēka krāsa.
Sarkanais visspēcīgāk kairina mūsu redzi. Un tā taču ir, ka uz ielas mēs drīzāk pamanīsim cilvēku ar sarkaniem, ne melniem matiem. Izceļās.
Tā simbolizē arī drosmi, cīņu un uzvaru. Tās devīze ir - nekad neapstāties! -

ceturtdiena, 2011. gada 23. jūnijs

Saules vētras

Tātad, 21 datumā uz saules notikusi vētra. Tas nozīmē, ka vai nu šodien, vai rīt, vai parīt (kaut kad šonedēļ) šīs vētras sekas būs jūtamas tepat, uz mūsu zemes. Tas nozīmē, ka ja visās lielajās elektro centrālēs tie, kam viss jāuzrauga, kārtīgi visu neuzraudzīs, mēs paliksim bez: interneta, telefona, bankomātiem, veikaliem, medicīnas, u.t.t. Uz zināmu laiku, protams.
Iepriekšējā saules vētra notikusi purms vienpadsmit gadiem - tas nozīmē, 2000 gadā. Ja jau to gadu mēs pārcietām, tad jau pārcietīsim arī šo.
Šādas, un vēl trakākas saules vētras notikušas arī agrāk (un diezgan bieži) taču nekad agrāk zeme nav bijusi tik atkarīga no visām elektriskajām lietām un vietām. Tāpēc... žigli lādējiet visas bildes no PC diskos, kasetēs, disketēs...u.t.t.
Tāpat var nestrādāt arī GPS, tādēļ, pārāk nenoklīstiet jāņu vakaros.

Mademoiselle de choc
Surikāts

pirmdiena, 2011. gada 20. jūnijs

restoran/dinner in the sky

Es sapratu, man pa fikso šitas jāizmanto, un jāizstāsta viss, ko par to zinu (bet no drošiem avotiem - paziņas, delfi.lv, diena, u.t.t.)
Tātad...

svētdiena, 2011. gada 12. jūnijs

Soliņi. Otrā daļa.

Saprotu, ne diena nav pagājusi, un es jau ''dēju'' jaunu rakstu - precīzāk - jaunu daļu, bet man tiešām, tiešām reti kad uznāk tāds ''rakstāmais'' ar idejām.

Iepriekšējo daļu varat lasīt TE

Tātad, runa iet par to, ka ir lietas, kuras taisa tieši priekš tiem, kuriem nauda ''kokos aug''. Piemēram, arābijas šeihiem, un tā tālāk...

Dārgākā lūpukrāsa pasaulē maksā 62 tūkstošus. tās ievākojumā ir 18-karātu dzeltenais zelts, virsū 199 dimanti, Jēga?
Es tādu pazaudētu/saplēstu/noberzētu pirmajā dienā, ticiet man.

Tālāk... dārgākā grāmata pasaulē maksā ----- nezinu cik. Bet laikam baigi vecā. Bilde ---
Tekstu par pasaulē dārgāko rotaļlietu es iekopēšu no citurienes.
1.vieta-lelle L Oiseleur(6 000 000$)-Pilnā lelles nosaukums L Oiseleur,kuras nosaukums tulkojumā nozīmē"putnu dresētājs",cena ir 6 250 000 dolāru.Tā ir 122 cm gara,tiek pārdota kopā ar zobenu,flautu,pāris dziedātājputniem un brīnišķīgu renesanses laiku tērpu.Tiesa,visai šis jaukās lietiņas tik un tā neattaisno lelles vērtību,līdz tā nav redzēta darbojamies.Izsmalcinātā lelle ar flautu prot nospēlēt franču komponista Žorža Bizē melodiju Marche des Rois,tās atskaņošanas laikā dziedātājputni kustas melodijas ritmā,bet lelles acis virzās no vienas puses uz otru.Lelles darbināšanai netiek izmantota elektrība vai kāds motors-to darbina uzvelkamās atsperes darbināti zobratiņi un mehānismi.Cena sāk attaisnoties,uzzinot,ka lelle veidota no 2340 apzeltītā tērauda detaļām un tās radīšanai Francijā dzimušajam Kristiānam Beilijam un 11 viņa palīgiem kādā Šveices darbnīcā vajadzējis vairāk nekā 15 000 stundu roku darbu.
Visdārgākās ''džinsas'' pasaulē maksā 1190.
Visdārgākais ūdenstrauks...
60'000. 24-karātu zelts


 Pagaidām viss, mani mīļie. xD

Varbūt nākamais raksts varētu būt ''soliņi. lētākās lietas''

Bet tas tā.
Surikāts

Soliņi

Soliņi var būt parasti, var būt pilni ar skabargām, var būt porcelāna, māla, var būt no auduma, var būt no koka, var būt no stikla, plastmasas..

Var būt arī parasti koka soliņi pa 200 latiem wou. Pameklēšu bildi.

Tāda cena soliņam varētu būt, ja soliņš būtu taisīts no pēdējā pasaules koka, pēdējajam pasaules cilvēkam

Kas tālāk? Dārgākā dakšiņa pasaulē maksā 446 euro. Dārgākais soliņš - 600 eur. katrs. Skatamies bildi?
Šoks?
Dārgākā kriketa bumbiņa  -





68500$ -----  viena sūda bumbiņa? Es gandrīz raudāt sāku. Kāda jēga no tāda.. tāda.. tāda.. eh.

Tālāk.. pasaulē dārgākais suns maksā vienu miljonu. Viņu sauc Hongs Dongs. Izskatās jau pēc vienkārša, izspūruša čau-čau vai uz to pusi. Bilde..



Pasaulē dārgākā konfekte maksā 1,250. ''Cocoa Gourmet''

Izskatās gardi? Iekšā ir nedaudz zelta, nedaudz dimantu..  Kāda jēga, nopietni?
Pasaulē dārgākais minka maksā 12,000. Tas arī pasaulē lielākais kaķis, ļoti atgādina kaut kādu ocelotu.

Forši būtu tādu paņurkāt, ne?
Labi, es iekarsu. Lai būtu interesanti, paskatīsimies.. Pasaulē dārgākais koks. Precīzāk - ziemassvētku eglīte. Cena - 11 milj. USD. Atrašanās vieta - Abū abī. (ahā, protams. tas trakais šeihs apkāra viņu ar briljantiem)

Labi, pagaidām iepauzēšu. Bet drīz taisīšu ''soliņi 2''

(:
Surikāts

piektdiena, 2011. gada 20. maijs

Kādi pasaules gali ir bijuši un būs?

Pasaules galus cilvēki vienmēr gaidījuši kā tādas svinības. Visi to lielākā vai mazākā mērā uztver kā tādu gatavošanos pasākumam, kurš nekad tā īsti nenotiek. Un tas vienmēr ir aktuāli, visās pasaules malās un pie visiem pasaules cilvēkiem. Tikpat kā tāds smieklīgs mierinājums.

pirmdiena, 2011. gada 25. aprīlis

Pārdomas par veģetārismu

Tā nu sanāca, ka lieldienu tā saucamajās ''brīvdienās'' biju Tukumā. Tradīcija vai kaut kas tāds, nezinu, bet Lieldienas nesšķiet nosvinētas, ja neesmu bijusi Tukumā. Ok, nerunāju par reizi, kad Lieldienu laikā biju Barselonā.
Tātad, kā jau vienmēr sanāca saķeršanās ar opi un viņa stereotipiem par veģetārismu. Es vispār varētu apkopot dažas viņa frāzes.

Aptuveni pirms gada/vairāk
 - Tu drīz jau būsi slimnīcā, jo tu neuzņem visas dzīvībai svarīgās vielas - 
 Tam sekoja mans jautājums ''Kādas?'' Un atbilde:
-Neaizstājamās aminoskābes. Dzelzs. Tas viss taču ir tikai gaļā! - 
Un te nu man jāiebilst. Varētu jau stundām drukāt kas un kāpēc, bet labāk izlasiet TE, TE ARĪ, UN ARĪ TE, un gan jau vēl šur tur.

Kādu citu reizi opis atkal kaut ko burkšķēja, un oma, mēģinādama viņu nomierināt pateica
 - Veģetārisms taču tagad vienkārši ir modē -
Protams, nevar iebilst, ka pēdējajā laikā arvien populārāks ir zaļš dzīvesveids, veģetārisms līdz ar to. Līdz ar to ir čupučupām cilvēku, kurus veģetārisms, maigi sakot, ''iegāž'', jo viņi to uztver kā ''kartupeļi, salātiņi, vēl kaut kas, esmu paēdis, viss oki doki!'' un ātri vien sagandē veselību. Jāatceras, ka 'veģetārisms nenozīmē noņemt karbonādi no kartupeļa biezeņa, tas nozīmē karbonādi ar kaut ko aizvietot. Kā klasika - rīsi ar zirņiem un riekstiem ir ideālas pusdienas. Ideālas ir arī lēcas, un soja vispār ir dievu dievs. Tikai ķibele ar tiem visiem ĢMO un tā tālāk.Ok, šo to varat izlasīt TE un TE ARĪ

Ja kas, nesen atklāju vienkārši graujošu taktiku pret šīm opa kultūršoka izpausmēm. Tā ir šāda. Opis pasaka ''Stapcitu...jūs ar mammu manuprāt, tādas nogurušas, salīkušas izskatāties..'' es atbildēju '' Jā, tur tev pilnīga taisnība. Esam pilnīgi sašlukušas'' Opis apmulsis blisina acis. Jāatceras tikai, ka tas jāsaka bez SARKASMA. Citādi otrs cilvēks vienkārši jutīsies aizskarts un uzskatīs, ka tas ir vienīgais veids, kā varat aizstāvēties. Turklāt vajag parādīt, ka neesi galīgi kareivīgi noskaņota, jo kāds tad rodas priekšstats par veģetārieti? Turklāt daudzi šīs paaudzes cilvēkie vienkārši ir audzināti pēc viena - PAREIZĀ - ceļa, un veģetārisms tiem liekas svešs.

Tas nu tā. Pagaidām

Čavas!


Surikāts.

piektdiena, 2011. gada 22. aprīlis

Kāmiskāmiskāmis

kāmis zooveikalā maksā ap 3-5 latiem
kāmju vārdi var būt da jebkādi, manu otro kāmi sauca Dons Donžuāns Uldis fon Kiki Kāmītis

Surikāts

trešdiena, 2011. gada 6. aprīlis

fast and faster

Šodien pat [20:00] es sapratu, ka negribu būt skopa.

Skopums nav laba lieta, es nodomāju,

Džungārijas kāmis

būšu dāsna, un padalīšos ar saviem novērojumiem un secinājumiem, kas radās aptuveni ~2 gadus ilgajā kāmīšu laikā.
Tātad, mans pirmais kāmis bija sasodīti ātrs un nedaudz nervozs kāmītis, kuru es dabūju no draudzenes, kurai bija kāmju kolonija. Kāmja vārds - Jošua. No kautkādas valodas tas ir Jēzus, bet patiesībā man vienkārši patīk kā izklausās Jošuā. Un ja kas, tā bija mammas ideja. Lai nu kā, viņš nomira kad bija 3 mēnešus vecs. Kāpēc? Tāpēc ka viņam caur būrīša restēm ieknāba vārna. Otrais kāmis nāca no ZOOveikala. Viņš bija nedaudz tusnīgs, un sākumā domājām, ka tā ir kāmene. Kad mēs viņu paņēmām, viņam bija 3 mēneši [he, cik ironiski] Kāmja vārds ir garš, un to izveidoja daļa no manas ģimenes - Dons Donžuāns Uldis Fon Kiki Kāmītis. Ja interesē, kurš kuru vārdu deva, prasiet caur draugiem. My name - Elīna Surikāts. Ja kas.

Ēdināšana
Kāmjiem gaumes var būt dažādas, tomēr nekad nebūs tā, ka viens kāmis neēdīs ne augļus, ne graudus, utjp. Tātad - visu pamatu pamati ir graudaugi. Bet  nav nepieciešams augusta beigās zagties uz kādu rudzu lauku, lai nočieptu nabaga kāmim graudus. Graudi un vēl kāda čupa vitamīnu ir grauzēju barībās [un laba gan RIMI nopērkamā, gan ''Dino Zoo'' profesionālā]
Ko dot papildus? Vasarā iespēju ir gana - var dot burkānus, kāpostlapas, zāli, āboliņu, zemenes, riekstus, kas nu kuram labāk tīk. Rudenī var dot sēnes, riekstus, ābolus [taču mazliet un mazos gabaliņos, savādāk sāksies caureja; tas attiecas uz visiem dārzeņiem. Sākumā labāk dot mazlietiņ, lai pierod] 


Būra iekārtošana
Zooveikalos tagad var atrast milzonīgus  būrus desmit stāvu augstumā, bet, ja ir viens kāmis, tad pietiek ar divstāvīgo būri [to, kuram var izņemt un ielikt otro stāvu. ] Būrītī noteikti jābūt piestiprinātai ūdens tilpnītei [īsti nezinu, kā viņu sauc], barības trauciņam [ja ir divi stāvi, var likt divus trauciņus - augšā un apakšā] piestiprināmajam sāls gabalam [to arī var nopirkt ZOO veikalos]
Būrītī ber pakaišus, aptuvei 2cm biezumā. Būrītī ieliec kādu kušķi vates un salmu, kāmis izveidos sev migu. Mans kāmis tās veidoja pat ritentiņā :D Ak jā, ritentiņš. Tas ir noteikti vajadzīgs, savādāk kāmis aptaukosies.
P.S. labākās ir griķveidīgās granulas. 
P.P.S. par trauciņu var izmantot pārlauztu kokosrieksta čaulu


Būra tīrīšana.
Būri tīra divreiz nedēļā, var arī biežāk, ja liekas, ka smird [lai gan, pretēji stereotipiem, kāmji tik tiešām nesmird. Smirdēt var sastāvējies ūdens, netīrīts būris, sapuvuši dārzeņi, vai arī, ja kāmītim ir caureja.


Veselība.
 Vesels džungārijas kāmis ir ar gaišām actiņām [tām nav jābūt bālām, kā arī nav jābūt pārāk spožām], kažociņam jābūt mīkstam, slidīgam, bez kunkuļiem, mēlītei jābūt sārtai, ķepiņām rozā. 


Kā džungārijas kāmis atšķirās no lielā kāmja? Pavērojiet ZOOveikalos - tos mazos, pelēkos. Tie ir džungārieši.




KāmSurrikāts



sestdiena, 2011. gada 19. marts

Černobiļas lietas. Kā tad viss īsti bija.

Patecoties nesenajai traģēdijai Japānā [ es šoreiz vairāk runāju par to kodolreaktoru ] man radās ideja kaut ko pameklēt par černobiļu.

tātad, kas notika?



1986. gada 26. aprīlī plkst. 01.24 pēc vietējā laika notika eksplozija ceturtajā energoblokā. [pavisam, kā es saprotu bija seši, bet sesto tā arī nepabeidza.] Vielas tika uzsviestas 10. km uz augšu atmosfērā, kas ir daudz mazāk kā ar Japānas hirosimu, taču piesārņojums bija daudz spēcīgāks.

Atskatīsimies kā šīš dienas notikumus apraksta ŠĪ vieta:

1986.gadā Černobiļas stacijas vadība ar godkārīgo direktoru Bruhanovu priekšgalā piekrita veikt īpaši bīstamu reaktora darbības pārbaudi uz kuru neviena cita no PSRS atomelektrostacijām nebija gatavas parakstīties. 25.aprīlī tika uzsākts paredzētais eksperiments.

25.aprīlis

13:05 sākās plānota reaktora izslēgšana ar jaudas pakāpenisku samazināšanu;

14:00 avārijas sistēma reaktora dzesināšana tika izolēta, lai netraucētu eksperimenta norisi. Tomēr jaudas līmenis nekritās un turējās pie atzīmes 1600MW. Eksperiments aizkavējās. Ja nebūtu šīs aizkavēšanas, eksperiments tiktu veikts dienas maiņas laikā.

23:10 sākās pakāpeniska jaudas samazināšanās

26. aprīlis

00:05 jaudas līmenis samazinājās līdz 720 MW un turpina kristies. Darbinieki zināja, ka zem 700 MW reaktoru ir jāatslēdz, to nedrīkst uzreiz iedarbināt atkal.

00:28 jaudas līmenis nokrīt līdz 500MW. Tiek iedarbināta automātiskās regulēšanas sistēma, bet tā nenostrādā. Jauda nokrītas līdz 300MW.

00:32 operators cenšas palielināt jaudu ar rokas vadību

1:00 reaktora jauda paaugstinās līdz 200MW, tiek iedarbināts papildus dzesināšanas sūknis un operators atslēdz automātiskās sistēmas, lai netraucētu turpmāko reaktora darbību.

1:18 sākās problēmas ar dzesināšanu.

1:19 vadāmās serdes pārtrauc jaudas palielināšanu, tā rezultātā pieaug temperatūra un spiediens tvaika separatoros.

1:21:40 operators samazina ūdens daudzumu dzesināšanas sistēmā, lai stabilizētu ūdens līmeni tvaika separatorā.

1:22 sākas nekontrolējama tvaika reaktora darbība

1:22:45 operatoram šķiet, ka sistēma ir noregulēta

1:23:10 automātiski vadāmās serdes operators izvelk no reaktora

1:23:35 tvaika ģenerators kļuva nevadāms

1:23:40 operators ieslēdz avārijas signālu, izvilktās serdes atpakaļ iegrimst reaktorā, bloka lejas daļā sākas visi reaktīvie procesi

1:23:44 reaktora jauda pieaug līdz līmenim, kas 100 reizes pārsniedz pieļaujamo normu

1:23:45 rodas augsts spiediens degvielas kanālos

1:23:49 pārtrūkst dzesēšanas kanāli

1:24 notiek viens sprādziens milzīga tvaika rezultātā. Otrs sprādziens notiek degvielas izgarojumu dēļ. Sprādzienu rezultātā reaktorā nonāk skābeklis, kas uzliesmo. Gaisā nokļūst vairāk kā 8 tonnas augstas radiācijas degvielas, kas satur plutoniju, urānu un 520 citus bīstamus radionuklīdus.


--
Uzreiz pēc sprādziena tika nosūtīts trauksmes signāls Maskavai. Lai gan stacijā nogranda sprādziens kontroles pultīs nekādas izmaiņas nebija redzamas, divi darbinieki devās apskatīt reaktoru, bet pārējie darbinieki turpināja darbu pie kontroles aparātiem. Viens no reaktora pārbaudītājiem neatgriezās, visticamāk nomira turpat un viņa līķis tā arī netika atrasts. Otrs no viņiem nomira nākamajās dienās, kad tika transportēts uz slimnīcu Maskavā.

      Maskavā pēc trauksmes signāla sanāca ārkārtas situācijas sapulce un tā pēc nelielām debatēm, vienbalsīgi nolēma, ka Černobiļā nekas nopietns būtībā nevarēja notikt, tāpēc miega pārņemtie sapulces dalībnieki izklīda. Černobiļā tika uzmodināti eksperimentā klāt neesošie stacijas direktors Bruhanovs un nesen autokatastrofā cietušais Fomins, kuri sāka viens otru apvainot neizdarībā. Pulkst.5:00 no rīta, nesagaidot palīdzību no Maskavas stacijas dežūrējošais operators deva otru signālu. Šoreiz maskavieši nosūtīja izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu situāciju. Pilsētā nebija pat viena radiācijas avārijas līmeņa mēraparāta, bet stacijā esošie mēraparāti avārijas brīdī izgāja no ierindas. Neviens negribēja atzīt cik lieli ir avārijas patiesie cēloņi. Dežūrējošie inženieri veselu dienu apgalvoja, ka eksplodējusi vien dzesēšanas iekārta. Pēc tam, kad Maskava saņēma patieso informāciju par katastrofu, nekavējoties uz Černobiļas piepilsētu Pripitu tika nosūtīti Padomju karavīri un brīvprātīgie avārijas seku likvidēšanai. 26.aprīļa rītā uz medpunktiem tika nogādāti pirmie radiācijā cietušie upuri. Tobrīd no pilsētas jau sāka bēgt apķērīgākie atomelektrostacijas darbinieki ar ģimenēm. Līdz dienas beigām paspēja nozust ne mazāk par četri tūkstoši no 5500 cilvēku lielā personāla. Viņu un viņu automašīnu radioaktivitāti vēlāk neviens nepārbaudīja.


Interesanti?



zaļā krāsa ir radiācijas ''atrašanās vieta''


----
azinoties ar meteorologiem, nekavējoties tika noskaidrots, ka radiācijā vainojama PSRS Ukrainas republikas teritorija, tātad Černobiļas AES. Acumirklī tika nosūtīta ziņa uz Maskavu, kura sākumā liedzās neko nezinot, tomēr nākamajā dienā atzinās, ka notikusi neliela, gandrīz vai uzmanību nepelnījusi avārija.

Augsti kvalificēti kodolfizikas teorētiķi pieļāva, ka atmosfērā nokļuvušas vien 5% no visas radioaktīvās degvielas, tas ir 8-9 tonnas, bet atlikušās 170 tonnas indīgās vielas saēdīs biezo betona grīdu, jo temperatūra degvielai bija sasniegusi fatālu atzīmi – 1600ºC. Lai gan helihopteri, kas kursēja virs stacijas, izkaisīja 5 tūkstošus tonnu smilšu, lai tās uzsūktu degvielu, teorētiķi tomēr baiļojās, ka degvielas reaktorā ir tik daudz, ka tas tomēr izsūksies caur 3 stāvu betona grīdai un sasniegs gruntsūdeņus un hidrosfēras piesārņošana kļūs katastrofāla visai pasaulei. Tāpēc Maskava iztērēja milzīgus līdzekļus, lai zem šiem stāviem un ap staciju tiktu izliets speciāls betona sarkofāgs ar mērķi novērst jebkādas turpmākās radiācijas izplatīšanās iespējas. Var piebilst – tas viss bija lieki, jo reaktorā palikusī degviela reakcijā ar smiltīm un svinu pārvērtās radioaktīvās pikās un šo masu fiziski varēja savākt ar lāpstām, bet lielākā daļa no 180 tonnām radioaktīvās vielas tvaiku veidā jau pirmajās dienās nonāca atmosfērā un ar nokrišņu mākoņiem vēja ietekmē tika iznēsātas pa pus pasauli, tai skaitā pat Ziemeļameriku un Japānu. Vislielāko piesārņojumu no avārijas saņēma Baltkrievija, Ukraina, Krievija, Somijas D daļa, Zviedrijas Z daļa, Rumānija, Slovēnija, Grieķija, Austrija, un Šveice. Nopietnu radiāciju saņēma arī Apvienotā Karalisti, Īriju un Vāciju. Saprotams, ka ANO interesējās par notiekošo, tomēr PSRS kā vienmēr nepārkāpa savu slepenības principu un, ja ne jaudīgie Rietumeiropas radari, tad Rietumi varbūt vēl līdz šim neko nezinātu par katastrofu.

Radiācijas ietekmē īpaši aktivizējās vēža slimības rašanās vairogdziedzerī. Vairāk kā pieaugušie, radiācijas dēļ cieta tikai vēlāk pēc avārijas piedzimušie bērni. Visuzņēmīgākie pret radiāciju bija jauni un gaišmataini cilvēki. Tas labi bija redzams arī dzīvnieku pasaulē – baltās vistas apsprāga, bet melnās turējās. Tika nodarīts milzīgs posts dabai – no augiem visvairāk radiācijas uzņēma sēnes, par kuru apmēriem šķiet esam dzirdējuši mēs visi. Vismazāk radiācijas nokļuva kartupeļos un tos nomizojot varēja droši lietot pārtikā. Pat tagad vēl zemes virsējais slānis bīstamajās teritorijās vairākkārt pārsniedz normu, bet cilvēki joprojām dzīvo šajos apgabalos, bet tie, kas nedzīvo organizē ekskursijas uz Černobiļas bīstamo teritoriju, nebūtu brīnums, ja viņi pat līstu apskatīt reaktoru, bet par nelaimi, ekskursantiem šī iespēja ir liegta.

-----

šādi uzraksti ir gar ''nepārejamo zonu''. 4 sektora tuvumā nevarēs rādīties vēl vismaz 50 gadus, ja ne vairāk.

Černobiļas katastrofu mēdz salīdzināt ar Hirosimu, tomēr pēc Hirosimas pieredzes, graujošās sekas savu apogeju sasniedza pēc divdesmit pieciem gadiem. Uzreiz jautājums - varbūt arī Černobiļas patiesās sekas atklāsies vien pēc 2011.gada?
[runa iet par sprādzienu Hirosimā dēļ amerikāņu uzmastās ''sēnes'' - atombumbas]

Interesants fakts - teritorijā, kas vēljoprojām ir ķīmiska, tajā laikā augošie koki kļuva rudi, un nokaltušie koki naktī spīdēja. Kokus nolīdzināja un ''apglabāja'' kapiņos

Patika? Pasaki ko domā, lai es zinu vai ir vērts šitā meklēt informāciju :D

KodolSurikāts




svētdiena, 2011. gada 13. marts

Tātad. Kas ir Perpendikuls?

Šoreiz stāstīšu par divu veidu perpendikuliem.

  1. veids. No matemātiskās puses
 Perpendikulu vislabāk attēlot bildē.
Kā redzat, perpendikuls sastāv no diviem nogriežņiem, taisnēm [nekad neesmu uztvērusi to nopietni] Kad viena, teikšu, svītriņa, apguļas [kā rozā svītriņa to arī jums uzskatāmi parāda] Un otra [lillā svītriņa] nostājas tai vidū, tad veidojas perpendikula. tātad, 90grādi uz abām pusēm. Un tas arī ir tas sarežģītais perpendikuls. he

 2.veids. Animācijas filma.

Es neesmu mana mamma un neesmu pieredzējusi laiku, kad rādija multeni par Dillī dallī un perpendikulu. Bet, pateicoties mājaslaipai pasakas.net esmu redzējusi trīs sērijas. Kas ir Dillī Dallī? Mazs puika. viņš izskatās tā -
Bet, kā jau pienākas it visur, ir arī ļaunie radījumi, kas šajā gadījumā ir, nu šausmas uzdzenošais Perpendikuls, kurš mīl taisnas un notiektas formas. Viņš dzīvo savā valstībā, kur it viss ir taisns [ un četrstūris] un tikko ierauga kaut ko kas nav taisns [piemēram zeķe] viņš paņem harija potera burvju nūjiņu un pārvērš to par kantainu zeķi. Zeķe-rāmītis. Tādu pašu likteni saņem [?] arī visi dzīvie radījumi [mantas, kuras Dillī Dallī pārvērš par dzīviem radījumiem] Visā visumā, ļoti atbilst laikam, kad tā tika raidīta. Perpendikuls izskatās tā -

Jauku un kantainu jums atlikušo dienu,
Surrrrikāts