Stop Kony

Neesi redzējis šo 30minūšu garo filmu? Tad noteikti noskaties, un pēc noskatīšanās padalies - lai Latvija arī uzzin!
Lai Kony kļūst populārs arī Latvijā - savādāk mēs tā kā tādi pāķi, neko nezinam, kas notiek pasaulē (Un es jau vēl mazāk, jo man pat Tv nav, un dators mammai no darba, tāpēc mājās atrodas diezgan neregulāri)

Lai nu kā - Šodien dabūju ieskaitē septiņi (Un ticiet man, labu atzīmi dabūt ir diezgan grūti. It īpaši, ja tev visu laiku ir sešinieki)
Atzīmes arī visas ir izliktas (Un ir daaudz labāk, kā biju domājusi, nudien. Neviena nesekmīgā man nav, ir tikai divi Nv, bet to pēc brīvlaika, to pēc tam.)

Šodien no Budes mājās atnācu galīgi pāgurusi. Neeeeenormāli.
Traki dejojām.

Un tās ir dziesmas, kas skanēja @Bude. Vēl bija Madonna, bet to man kaut kā negribās likt. It kā nav nevainas, bet galīgi stulbi. Iztaisās kā baigā popdīva, cik tad viņai to gadu? sešdesmit? Man jau vienalga, lai tik ņemās.

Gooooodbieee.

Rīt uz Tukumu laižu., ūūhū, tas būs jauki. (:

Ak jā, atcerējos, kāpēc sāku rakstīt šito murgu -
Apsveicu sieviešu dienā, sievietes!
Manai mammai ir gavēnis, tāpēc mums nav nekā garšīga&salda
Rīt braucu uz Tukumu, tur būs saldumi
Un man pie Mājas atvērās ''Maffins and more''

Rīt satikšos ar pārdevēju no Skapja, dabūšu divus smukus gredzenus. Vēlāk kaut kad nobildēšu.

Mortīcija Frisko
Surikāts

My life is brilliant/You are beautifull/James Blunt

Esmu kārtīgi pastrādājusi šonedēļ.
Pirmkārt, es esmu izpildījusi gandrīz visus mājasdarbus, kas bijuši uzdoti šajā nedēļā... (Un tas tiešām ir sasniegums. Priekš manis.Esmu flegma pēc dvēseles dziļākās būtības)
Otrkārt, esmu dabūjusi ļoti manneraksturīgas atzīmes tādos priekšmetos kā Ķīmija, un plānoju dabūt kādu neraksturīgu atzīmi tādā neraksturīgā priekšmetā kā Matemātika. Hahaha.

Bioloģijā man pietrūka 0,5 punkti līdz deviņniekam. OH, CRAPCRAPCRAP. Reizēm var nepaveikties.

Esmu kļuvusi mazliet par tulku.. Un tikai pateicoties vēstures mājasdarbam. Ļoti interesantam mājasdarbam, starpcitu.

Šī ir dziesma, kuru es vēstures vārdā iztukloju, Izskaidroju, izanalizēju... Un tagad esmu supergudra i angļu valodā, i Franču revolūcijā.

P.S. Es neesmu pieradusi justies tik gudra. Tas man rada vēlmi padalīties ar savu gudrību... I'ts gettin started..
Dziesmas nosaukums ir ''Viva la Vida'' (Vo, cik es gudra!)
Un dziesmu izpilda grupa ''Aukstspēle''. (Mums lika tulkot visu)
Un dziesma ir par Franču revolūciju. (Franču vai Francijas?)
Un dziesma ir no THE LUIJA XVI skatiena punkta sarakstīta.
Un dziesmā ir piedziedājums.
Un dziesma ir britāņu valodā (kad tā ir orģināla)
Un dziesma ir Latvāņu valodā (kad tā nav orģināla)

Jā, es agrāk Latvāņus saucu par Latvijāņiem. Mūsu patriotskās tautas augs - Latvijānis. Gratias Dei! panace e buona volontà!!


Go og le, you are really, really, really bad dictionary!

Nu tā. Šorīt cēlos pus-pieci-os, un gāju uz tādu vietu, ''Miervidi'', kur mana miesīgā māte vadīja nodarbību. Un tā nu es gan kārtīgi izkustināju savus vecos kaulus, gan ievērtēju (un jau kuro reizi apbrīnoju) miervidu superīgo iekārtojumu. Jau izdomāju, kāda izskatīsies mana nākotnes virtuve. Uzminiet, kas ņemts par prototipu?...

Šodien piedzīvoju vēl kaut ko šokējošu - mani paslavēja krievu valodas skolotāja

I'M GONNA EAT BRICKS RIGHT NOW

Tas bija dienas notikums No.1

Nu, varbūt No. 2

Bet varbūt No. 3

(Ko nozīmē tas No.blahablaha????? Somebody helps? Anyone?)

Labi, I'm going.

voila!

Surikātus Flegmatus.

Bonbongu karš WILL BE SOON. IZLASI ŠO RAKSTU NOTEIKTI, ŠĪ IR REĀLA IESPĒJA NOPELNĪT. peļņu sadalīsim uz pusēm.

Izrādās, esmu bijusi nepareizās domās par cilvēkiem!

Man visu laiku šķita ka cilvēkiem nepatīk, ka viņiem uzdod daudz jautājumu - un paši cilvēki mani ir veicinājuši sākt šādi domāt. Bet skatoties savā (un draugu) dienasgrāmatā draugos, es saprotu, ka laikam ir pēdējais laiks savas domas mainīt.. asku.efem jau nevar uzskatīt par baigo protestu pret jautājumiem, ne? Visjocīgākie man liekas tie cilvēki, kas uztaisa sev profilu askā, un pēc tam sūdzas, ka viņiem uzdod stulbus/daudz/daudz un stulbus jautājumus. Cilvēk, augšāmcel savu loģisko domāšanu! 

Bet tomēr daudziem patīk mani teletūbiji.

es šito filmu neesmu redzējusi tik sen..tiešām, sen. Pēdējoreiz redzēju, kad man bija kādi pieci? gadi. Atceros tikai to lielo, pūkaino Jetiju, vai kā viņutur. 

Rīt celšos septiņos, bet  ne tāpēc, ka tad jāceļās, bet gan tāpēc, lai palūrētu savā datorizētajā termometrā, un apskatītu, ka tik man nerādās -20, jo tas nozīmētu tikai to, ka varu likties uz auss un gulēt līdz vieniem, vai pat vēl ilgāk. '

Visi tagad uztraucas par to ACTA (vairāk te) bet man par to, pa lielam, nospļauties - filmas es neskatos, bildes lādēju reti. Un patiesībā tas pat - no vienas puses - būtu ok, jo vismaz visu laiku netiktu sēdēts pie datora (ak, es naivā) Protams, ka sēdētu cilvēki, kur tad viņi liktos? Ārā pārāk daudz gaisa. 

Ja jūs būtu redzējuši, kādu promākslu es uzdāvināju opītim dzimšanas dienā! Ha, tas bija grūts darbs, zīmēju trīs dienas (pirmās divas slinkoju, trešajā strādāju piecas stundas) Esmu lepna līdz bezgalībai, uhhhhh.

awww, es ceru, ka šitais gifs darbosies. (Tas ir mans kaķis, bet tik pat labi var būt arī tavējais.)

Dienas bezjēgā cīsiņu paka.

Kā man patīk pārlasīt savas vecās dienasgrāmatas, vnk nevaru beigt smieties, jo viss tur ir muļķīgi uzrakstīts, reizēm pat ļoti muļķīgi, reizēm ļoti garlaicīgi, bet reizēm pārsteidzoši prātīgi. Lai gan es diezgan labi atceros sevi desmitgadīgu, un jā, es nebiju sevišķi gudra, bet gudrāka par savu māsu gan, ja kas.

Šodien mums jau otrā projektu diena. DIENA. Man labāk patika nedēļas, bet nevienu jau neinteresē kaut kāda bezrūpīga pusaudža viedoklis, ū. Vienīgais iemesls, kādēļ šīs dienas ļoti gaidu - skolā nepieciešams atrasties vien stundu, vai pat mazāk, nu, kā nu kurā reizē.
Šogad mums projektu vada Misters Direktors (un nekad mūsu klase vēl nav bijusi tik klusa, varu apzvērēt) Un projekta tēma ir ļoti plaša, un ļoti teorētiska (tā saucas - skolas pagalma apzaļumošana, precīzāk, mūsu grupai - augsne)
Jo mūsu skolas pagalmā ir izrakti visi ceriņi, ievas, un vispār viss ir uzrakts, aprakts, un aptīrīts, palikuši vien pāris koku-veterānu. Tad nu mums ir tas svētītais pienākums darboties.

Cer, ka rozes mūsu pagalmā augs bez nevienas traumas. Pff, Tad pārceliet futbollaukumu uz parku, jo ticamāk uz mūsu skolu atbrauks Muhameds Alī, nekā  bumba tādu nieku kā rožu dēļ mainīs savu ierasto trajektoriju. Jau agrāk, kad bija ceriņi, to zari patstāvīgi bija aplausti un vispār - diezgan nožēlojamā stāvoklī. Nudien žēl skatīties.

Yup, šodien beidzot nopirku kedas. prieksprieksprieks. Pirku un meklēju jau divas nedēļas. Neatradu gan tik smukas, (un pa tik smuku summu) kā cerēju, bet šā vai tā - galarezultāts, manuprāt, ir pieņemams. Mana draudzene Laima flegmojas un nesūta man robertas vārdadienas bildes (un viņas vārdadiena bija 14tajā, palūkojiet paši, cik liela čība viņa ir) Bet nekas, es vēl šodien varu pagaidīt.

Domāju atsākt rakstīt kaut ko - dzejoļus rakstu visu laiku, šajā vietā.  ''Savādā'' netiks atstāta, jo tās sakarā man ir maziņš strupceļš (jeb, nav kur virzīties)

Scaramouch, scaramouch

Tātad, šorīt no rīta atklāju, ka Gotye ir arī citas dziesmas, ne tikai ''Somebody that I used to know''
Man vienmēr bail vērt vaļā zināmu grupu nedzirdētas dziesmas, nuuu - ja nu nepatīk? Nezinu, jā, pati nesaprotu.

Šī tad arī tā jaunatklātā.

Un šitā ir tā vecā, kuru klausos jau kādu mēnesi, vaai pat divus.
Vārdu sakot, tagad esmu pavilkusies uz ''Gotye''. Nuja.
Šodien bija skola, es, protams, nogulēju kori. Pareizāk - aizmirsu par tāda eksistenci. Ciik raksturīgi man.
Lūk, kas man nupat ienāca prātā:

Dažas neizskaidrojamas lietas.


1.Dzirdes fenomens.


Pāris teikumi vai skaņas, kuras es nedzirdu, lai gan tās ittin labi var sadzirdēt no otra dzīvokļa gala. Un nevis speciāli, bet vienkārši - Nedzirdu!

- Nomazgā traukus, Elīn!-
- Sakārto istabu!-
- Tad tu atceries, lieta kuru tev drīz ļoti vajadzēs ir tur, tajā atvilktnītē, ja?-
- Nauda paslēpta maziņā kastītē - 
 - Ej gulēt!-
- Mājasdarbus izpildīji?-
 - Celies! - 
 Modinātājs
Zvans no cilvēka, ko mēģini sazvanīt jau nedēļu
.......


Ko es dzirdu, lai gan reizēm tas cilvēkam pie skaļas mūzikas reāli nav sadzirdams:

Konfekšu čaukstēšana skaņas izolētākajā telpā dzīvoklī
Durvju atslēgšana
Nejauši pieminēta frāzes, no kurām man ir kaut kāds labums
Skapīšu virināšana
Lifts
kluss ''elīn'' (visjocīgākais ir tas, ka reizēm es no rīta nedzirdu visskaļāko modinātāju, bet ja kāds pasaka - elīīn - tad es uzreiz to sadzirdu. Ne skolas laikā)
.........


Kāpēc es rakstu kaut kādus murgus? No tā nav nekādas jēgas.
Mūsu skaits nav mainījies. Kaza samainījās ar Aitu. Jā, zinu, ļauni.
Vēstures stundā bija īss, ļauns prieka mirklis. Tas tiešām bija ļauni. Labi, es mēma.

Atklāju labu veidu, kā pārbaudīt, vai saldumi tiek patērēti vairāk nekā vajag, vai viss bumbās.
Sāc krāt konfekšu kastes, konfekšu papīrus, konfekšu iepakojumus... Man ir viena kurpju kaste, viens albūms, 9konfekšu kastes, no kurām piecas esmu izēdusi vienpersonīgi. Albums ir ilgi krāts (2gadi) kaste gan ātri skarājās. Ražīgs rudens. (Septembrī sāku krāt, starp citu)

Don't stop me now, I'm having such a good time /queen - Don't stop me now/


Šodien satiku Zobenu un Mazmietu. Ūūūū. Mēnešus divus nebija redzētas, huh?
Šī mēneša mīļākā grupa, viennozīmīgi - queen. un gotye.
Man tie igreki apriebās.
Tagad skan mana vis-vis-vis mīļākā dziesma.

Jūnijā lienam akā.

Es esmu tiiik satraukta par parītdienu, un esmu satraukta arī par rītdienu, kā jau par visām dienām, kurās paredzēts kaut kur braukt. Braukšana man uzdzen stresu. Stresustresustresu. Nezinu, cikos aizmigšu.

Tikko sāka rādīt Gārfildu, bet to protams, pārslēdza (hahahaaaha, screw you, linn) Tagad rāda vienu no tām filmām, kuru es noteikti kaut kad esmu redzējusi. 


Šodien aizgājām uz Pareizticīgo baznīcu. Es, kas baznīcā ir bijusi labi ja kādas piecas reizes! Un ne reizi tāpēc, ka būtu kāda vajadzība. Un arī šoreiz vajadzības nebija. Atnācu līdzi Vikijai. Pirmo reizi dzīvē metu krustu! Nudien, pirmo reizi. Bet tur iekšā - tik kluss, un neviena cilvēka. Tikai tā tantiņa, kas pārdod sveces. lētākās par 0,35. Eleganti gan. Man patīk vaska sveces. Smaržīgas.

Šodien Tukumā tiešām neredzēti daudz cilvēku. Varētu padomāt, ka noticis kaut kas tik neticams kā vēlvienas lidmašīnas ielidošana kādā nekustīgā (vai kustīgā) punktā. Parasti uz ielām nav neviena - nu, neskaitot vidēji trīs vecmāmiņas un divus bērnu ratiņus, kā arī kādus trīs ielas kaķus. Šoreiz vienā ielas pusē ar mani bija kādi divi duči (!) cilvēku. Tiešām, laikam arī šitos Ziemassvētkus kāds svin. Savādi.

Brilliant of this day

Tikko sākās kaut kas tik aizvēsturisks kā Eirovīzija. Kad biju mazāka, nepalaidu to garām ne reizi. Tagad pat nezinu, kurā valstī tā norisināsies. Laikam jau neesmu īsta patriote.

Šodien redzēju daudz cilvēku. Tik tiešām, un visus Te (nezinu, pie kura esmu apstājusies)

Look right there.

Šodien atklāju arī iespēju iesiržot visas tās smukās bildes kuras kaut kur redzu. He.
www.weheartit.com

Ou, sveiki

Daudz pa šo laiku noticies, mjā, tik nezinu, ar ko lai sāk.

Pagājušo otrdien paliku par gadu vecāka, (Tagad varu braukt uz vakvaparku bez mammas :D )

Sestdien bija izēšanās - ojā, kāda izēšanās. Biju uzcepusi čupačupām keksiņu - banānu keksiņu. Precīzi skaitot, kādi 93-94 bija noteikti. Tas tik bīj labi. Protams, neiztrūkstošs bija melnais princis, he, kā nu bez tā.
Uz manu dzimšanas dienu bija, ah, slinkums rakstīt, kas, un kāda no tā jēga? Šā vai tā, nepazīsiet. Bet visa ģimene bija kopā - vai vismaz daļa tās.
Vīrs, Meitas (divas) Mazmeita, Vīra pirmā sieva, Babņiks, sīkā, un vēl viena sīkā. Spēlējām mafiju (un iemācījāmies kā spēlēt Mafijas ar ''stāstu'' - kas bija visinteresantākais) un vēl šo to, vēl šo to.

Vakara gaitā noskaidrojās, ka pie manis naktsmājas ņems tikai paši tuvākie radi (vīrs, vīra pirmā sieva, babņiks) Bet meitas devās mājup, tāpat arī mazmeita.
Aizgājām gulēt dikti agri (nu, kādos četros noteikti) Un piecēlāmies arī dikti agri  - desmitos nulle nulle. Bijām jau domājušas celties septiņos, un pat piecos. Hahahah. Cik naivi no mūsu puses, jo modinātāju neviena nedzirdēja.

Un protams, neiztrūkstoša daļa bija pastaiga ar Babņiku pa Rīgu. Babņika vilciens bija četros, laika atlikulikām. Ko tur daudz stāstīt.

Žēl, ka sniega nav. Un Rīgā tieši, nav un nav. Tukumā jau esot. Kupenas, vai kaut kā tā. Ja nu Rīgā vispār neuzsnigs sniegs, Ziemassvētki šā vai tā tiks nosvinēti baltā vietā. Murrrr.

Kas vēl jauns? Ar novēlošanos sapratu, ka neesmu uztaisījusi nevienu pašu ziemassvētku dāvanu. Nav radošā garastāvokļa, un nezinu, kas pie tā vainīgs - zinu arī to, ka, ja piesēdīšos pie adatām, krāsām un diegiem, dāvanas taps vienas pēc otras. Bet saņemties - grūti, grūti.

Labi, māsa dīc pēc e-klases (ak tu dieviņās) Laikam jau jālaiž.
Seko man draudziņ, arī te, Un protams, TE

Čaviņas, mīļie! Nenokariet degunus, sniegs būs, APSOLU!

SAPŅUDOMAS

Čau.

Sēžu mājās, sāp kakls, dzeru tēju, aaaand saprotu, ka drīz nebūs ko darīt.  (labprāt palasītu, bet man nav nevienas jaunas grāmatas, ko es nebūtu pārlasījusi n-tās reizes. Varētu paadīt skolai, bet nav adatu. ;/ )

Laikam jāieskrien mājiņā. Tagad tāds garastāvoklis - ka gribās. Neko daudz jau negribās, nē, nemaz ar ne. Ja nu vienīgi spēju visu tvert tik pat viegli kā sapnī. Sapnī es nekad neuztraucos par sekām (jo lielākoties no rīta sapnis ir aizmirsts). Ak, un šonakts bija tik ļoti, ļoti jauks sapnis! Bet kad mēģinu viņu uzrakstīt, nepietiek vārdu. Skan tizli, jā. Nu tad neko.

Šodien sapnī gāju uz to pusi, kur Valdemāra iela (bet sapnī viss ir savādāk, un arī redzēšana savādāka ) tāpēc tur bija Priekuļi, Preiļi, vai kaut kas tamlīdzīgs. Es domāju, nosaukums, jo es tur nekad neesmu bijusi. Es veikalā pirku saldējumu. Gribēju taisīt saldējuma kokteili ar jāņogām un šokolādes saldējumu. Ak jā, tas it kā bija Tukumā.. bet it kā Rīgā. Nu dikti jūk kopā, bet vai nav vienalga? Man ir.

Ak jā, vēl es skatos Simpsonus te . Agrāk gan skatījos iekš linecinema.lv, bet kopš tur vairs nav filmu, jāiztiek ar iepriekšminēto. Tur gan nav daudz sēriju, žēl.

Surikāts.

ADIOOOS!

Nekur nepazudu

Tikai noguru.

Un tagad jau arī nav nekā daudz, ko rakstīt. Ak, ja nu vienīgi tas, ka Pagājušonedēļ (neatceros, kurā dienā), bija Mārtiņdienas gadatirgus, bet par to jau rakstīju.

Ja nu vienīgi, ir bilde. (un bija vēl bildes, bet tajās es izskatījos EPISKI)

Kas nu vēl... ak jā, man skarājušās visādas no visām malām sabāztas bildes, kuras es labprāt izgāztu te, labi, joks.

(P.S. Tukumā man ir vēl ;)  )

Surikāts

Trīs dienas Varšavā.

Tātad, par poliju. Pagaidām man ir tikai dažas bildes, jo Paula nav atsūtījusi pārējās. Naiss.

Ko lai saka.. Sākšu ar braucienu uz turieni, ar ko tad citu. Nevarēju aizmigt. Pagulēju aptuveni pusstundu, laikam vainīgas manas tabletes pret slikto dūšu, nu neko, nevaru bez viņām. Ēdām mandarīnus, dzērām tēju, uz vienu brīdi atslēdzos, jo miegs nāca, a aizmigt nevarēju. Hmm.
Iebraucām Varšavā ap pieciem rītā. Cilvēki jau staigā, mašīnas ar dažas ir, pustumšs, bet daudz gaišāks kā šajā laikā Rīgā (Rīgā tobrīd bija ap sešiem) Ap sešiem Pēc Varšavas laika bijām viesnīcā. Nedaudz nolaistiem nummuriņiem, nedaudz vecā, bet ir ok. Redzētas arī sliktākas, nopietni. (Piemēram, ar izpuvušu caurumu gaitenī, cauriem griestiem, zirnekļu apsēstu tualeti)
Lifti te bija vienkārši... šausmu kambaris, brrr. Ziniet, liftiem parasti ir iekšējās durvis (tās, kas pie kabīnes) Un ārējās (Katrā stāvā) Bet Polijā... Te ir tikai ārējās, vismaz mūsu viesnīcā. Un braucot tu redzi, kā garām skrien durvis, durvis, durvis, turklāt pie vajadzīgā stāva lifts samazina tempu tik ļoti, ka liekas, ka tūlīt iesprūdīsi. Bailīgi.

Tātad, paliku pie iebraukšanas Varšavā. Tā kā mūsu laiks apmesties nummuriņos vēl nebija pienācis, mums bija laiks (6h) pastaigāties. Kur vien vēlamies (galīgi crazy, ne?) Tā nu mēs gājām - tipa meklēt cetru, bet galugalā aizgājām galīgi šķērsām, un beigās izrādījās, ka šā vai tā būtu jābrauc ar autobusu. Tātad, atradām kaut kādu piemiņas vietu, vai? Skats bija dikti sirreāls - kāpnes, un no augšienes saule spīd tā, ka uz leju nāk stari, tādi trekni. Un augšu dēļ saules nevarēja redzēt, un vis apkārt bija krusti, tā mazliet bailīgi bija. Hmm.
Atradām dažus pārtikas veikalus (CHERRY COKE, WOW) un (LAIMA FANTA WOWOWOW) un (ĀKDIEVS, MENTOSS AR LAIMU? GREIPFŪTU? PILDĪJUMU? AKDIEVS, AKDIEVS!!)
Nu, es nezinu, ko poļi par mums padomāja.

No rīta bija smuka sarma.

Migla no krusta kalna.

Šogetten

ĀĀĀ, Bloggers vienkārši.. man bojā nervus. Rrrrr.

Forši, es pirms kādām divām dienām sarakstīju kilometriem garu rakstu... nuja, viens vārds ''GĻUKS'' Un ne jau man, bet bloggeram. RRRR!

Nu labi, bet man šodien bija Diskotēka. Skolā!
Bija jauki, tikai viņa bija pārāk īsa, manuprāt. Tikkai no pusseptiņiem, līdz deviņiem, un pa to laiku jau tikai iesildīties var paspēt. Nevaru sagaidīt, kad būšu liela!

Ak jā, es biju kruta. haha. Es biju lokomatīves vadītājs, ak jel, es tikai ceru, ka tas nav vienīgais, ko es savā mūžā spēšu sasniegt. Nu jā.

Tagad man sāp kājas, bet man ir cepumi, šokolāde, sula, un tā tālāk (tas lai atgūtu nodejotos kilogramus :D )
Ko es gribēju teikt.. ak jā, es pagājušo piektdien beidzot nopirku to, ko taisījos pirkt jau no bloga sākuma, patiesībā - vēl agrāk (bloga vecumu skaties manā profilā (;  ) Ziniet, ko?

 FILCĒŠANAS ADATU

Tagad es esmu nenormāli kruta, kā saprotat. Nja. Un jau pirmajā dienā apguvu šo tehniku! Es jau zināju, vajag tikai likt paciesties nedaudz ilgāk, un arī rezultāti būs labāki! Nuja. Uzfilcēju šoto, parādīšu kad tikšu piefotoaparāta. Un uztaisīju auskarus, tas gan nav saistīts ar filcu ne mazākajā mērā, bet visas šīs lietiņas ir pirkas pērļošanas bāzē. Ak, jel. Ha.

Nākam sestdien es svinēšu savu namesday, (trešdiena!) un man būs kamerā, tāpēc es tikšu pie dažiem video, tikai šoreiz tie jāizplāno rūpīgāk, lai nav kā manā dzimšanas dienā (bija safilmēts par daudz, tāpēc mamma dzēsa ārā random failus, nuja). Es domāju, melones šausmu filma der, vai ne? Tikkai jāuztaisa tāda garāka, ō jā.  Nu, būs jauki.

Labi, dārgie biedri (hahahaha) es nu dodos.

Surikāts.

''Atpūta'' iekš ''The doors''

Ziniet ko?

Un atkal jau man skan Ozzy. Un es jau gandrīz visas tās dziesmas no diska zinu no galvas. It kā varētu pameklēt, kur ir noklīdušais ''Nirvana'' disks, bet ziniet... ārā jau tikuntā ir tumši. Bet es tik un tā mainīšu disku. apnika jau.

Labi, tas pagaidīs. Tagad man patīk arī šitā dziesma -

Tagad man skan vēlviens ūber vecs disks no mammas pūra lādes. Miniet trīs reizes kas?

Haha. Bet man pašai laikam pēdējais laiks pirkt savus diskus. Jo datorus jau met ārā, bet diski saglabājas māāāzdrusciņ ilgāk. Nu jā.

Es taču vakar pabeidzu projekta kalendāru (man slinkums iedziļināties). Bet pieminēšu, ka uzdūros dažām reklāmām no žurnāla ''Atpūta'' (~1920-1945 ) Man patīk. Iečekojiet!

Ja kas, man tagad skan ''my love, my love, can you tell me your name?''

Interfeiss | grafomānija

Tikko pavadīju dagy uz Tukumu. (nu, uz vilcienu). Tagad sēžu savā istabā. Labprāt to izsūknētu, jā, jā. Bet tad, kad es to darīšu, man tas būs jādara vismaz stundu. Jo tas garais, nu, tajā kātā kaut kādi putekļi sasprūduši, un vēl nezin kas. Un tagad tas garais ir galīgi nelietojams. He. Nu, ko lai dara.

Paga, ko es gribēju teikt... ak jā, paskatījos arhīvā. Jūnijā katru dienu bezmaz pa pieciem rakstiem (tas tā, vidējais) jūlijā ar.. Augustā tik 15, Septembrī laikam 16, neatceros. Nu, maz rakstu, jā. Un nevarētu teikt, ka nekas nav noticis (nu, nekas uzrakstāms). Drīzāk otrādi - tik daudz kas notika, ka mana grafomānija tika uz laiku apstādināta. Taču tagad atkal man brīvas rokas - jo skola jau ir tikpat kā tāds ziemas miegs - un varu grafomanēties cik uziet.

Un ak nē. Jā, atkal mani raksti ir palikuši bez jebkādas jēgas, lai gan šādi man pašai - personīgi - patīk labāk. Brīvāk. Var palēkāt caur tēmām, kaut ko aizmirst, atcerēties, pieP.S.ot, u.t.t.

Tamtaramm

Esmu atgriezusies interneta spēlīšu vecumā, un pie tā ir vainīgs tikai un vienīgi feisbuks un manas nostaļģiskās atmiņas par ''..ak, šitā spēlīte, ak, un vēl šitā, biju pīīlnīgi aizmirsusi!'''  Bet nekas, tas pāries.

Vakar bija Baltā nakts (manis dēļ, kaut vai sarkanā) un mēs šur tur bijām, un šo to pat redzējām. Vislabāk man patika Ģertrūdes ielā. Kaut kādā bijušajā vakarskolā visos piecos stāvos bija dažādi video, bildes, nu, visādas instalācijas. Patika. Tās peles bija mazliet baisas. Līdz beigām nenoskatījos..?

Nujā, es itkā pavasarī pieteicos par brīvbrātīgo baltajās naktīs, bet sanāca tā, ka par to atcerējos kaut kad vasaras beigās, kas doto vēstuli (ja tāda bija pienākusi) bija aprijuši spamu viļņi. Hm.

Ja kas, atklāju, ka mans deguns ir ātripierodošs. Pie smakām.
Es vienkārši nedēļu no vietas katru dienu izdzedzināju vienu-divus vīrakus, un ar laiku tik ļoti pieradu pie tās smaržas, ka telpās, kur tās nebija (smaržas) es jutos tā.. neveikli, laikam. Lai gan, ja biju pabiusi kādu brītiņu kaut cik svaigā gaisā, es nedaudz jutu, ka mana istaba spēcīgi smaržo. Nu, labi vismaz, ka smaržo, nevis smird. Jo nebūtu patīkami, ja skolas soma smirdētu. Tagad tā smaržo. Njamm.

Tukuma čiksas un Surikāts ķēmojas

šodien iegāju e-klasē -- jā, jā, es tur iegāju. Un izrādijās, ka esmu saņēmusi vasarā lasāmo grāmatu sarakstu. viss ok.
Es tikai ceru, ka es iešu ''d'' klasē, (un ka tāda vēl eksistē). Sajaukt jau var, ak kungs, tas ir pilnīgi normāli. vienkārši sākumā sabijos.

Aizvakar mums bija bildēšanās kopā ar čiksām no Spartaka/Celtnieku/u.t.t. ielām.

Atskaite par šodien padarīto

Eh [un jau atkal ierakstu sāku ar nopūtu - vai tad tik grūta dzīve?] ha. Šodien bija Otrā daļa Matemātikas pārcelšanas kontroldarbam par visu gada vielu. Gribētos jau teikt - nekas īpašs tur nebija, man jau viss pareizi. Patiesībā es tā varu teikt arī tagad, be tad tā būs šausmīga ironija. Nekas.

Stundas beidās divpadsmitos punkts divdesmitās, un mans vēders kurkstēja tā, itkā es nedēļu vardes vien būtu ēdusi. Tātad - ņemot vērā, ka vakar es pārtiku no saldās augļu ruletes, un aizvakar no pusporcijas nožēlojamu [un asu] rīsu, es sapratu, ka nu ir pienākusi tā reize, Kas es kārtīgi pārēdīšos. Ups, es ceru, ka to neizlasīs mana mamma. Tie.. uf, laikam hinduisti, vienlaga, Indieši, taču nedrīkst pārēsties, ir jāēd kamēr gribas vēl mazliet vai kaut kas tamlīdzīgs.
Un kur gan es devos.. Jā! Kā pilnasinīga Veģetāriete devos uz veģetāro restorānu ''Rāma''. Ņamma!
Pilnīgi noteikti iesaku dārzeņu kotletes - nedaudz asas, bet garša..uff. ņamņamņam. Un basmati ar zirnīšiem. Jāsecina, ka esmu uzņēmusi pārāk daudz kaloriju, un man steidzami jāsāk badoties. Es pilnīgi dzirdu, pfu, redzu kā uz mani skatās. Šitā:

Nu labi. Es nopirku grāmatu ''ZINI KO TU PĒRC.e-vielu labirints pārtikas produktu veikalā'' Iemācīšos to visu no galvas.

Surikāts. Atā

Heisā Hopsā

Heh, pavasaris nāk arvien tuvāk tuvāk un tuvāk.
Kā jau vienmēr pierādījās, ka manas smadzenes ir pilnīgi ačgārnas un nepareizas, ja jau es uz vasaru taisu sukādes un kaltēju visu ko. Njā, vienkārši man lēna aizdedze. Laikam. Hmm.
Vēl tikai četras dienas, lai gan man skola tā nenoteikti patīk. Reizēm. Ja esmu izpildījusi Mājas darbus, un es saku godīgi, ka tagad cenšos pildīt un saraut visu visu [kā jau vienmēr pirms semestra vai ceturkšņa beigām, hehe]
Man matemātikā ir kautkas smadzenes mežģošs un nesaprotams . Vismaz man nesaprotams, jo apkārt jau tādi indigo vien staigā. Nē, mana vienkāršā loģika ir tāda, ka indigo ir tie, kas matemātiku saprot tikpat vienkārši kā sākumskolā vizuālo mākslu. Patiesībā esmu kļuvusi aizmāršīga [vēl vairāk kā agrāk], kopš cenšos saraut mācībās. Piemēram šodien BUDĒ. Visi jau apģērbušies, kad man pielec, ka es somu no ģērbtuves neesmu paņēmusi. Skaisti, ne?
Vai arī tas, ka es izeju no skolas, un pēc aptuveni desmit minūtēm [vai mazāk], man pielec, ka neesmu pārvilkusi apavus. Hmm.

Aizmāršīgs Surikāts

Tas laiks ātri skrien

Nē, tam es tiešām nespēju izsekot. Tikko vēl bija februāra sākums, nu labi, vidus, un tagad jau marts. Desmitais. turklāt jau nākampiekdien sāksies pirmais pavasara brīvlaiks. uuuh. Neevaru sagaidīt. Tagad mēģinu cik spēka raut atzīmes, un pamazām sāk sanākt tā vilkšana. Tagad jau varu lepoties ar seši un septiņi. Nuu, cik nu lepoties.

Kāāds kaifs ir redzēt, ka ar katru dienu paliek siltāks. Vēl nesen norma bija -18, tagad jau +4. Nevaru sagaidīt kad būs kādi plus desmit. Ko es nesen atklāju - ja grādi ir no jebkuriem mīnusiem līdz aptuveni plus četri/astoņi, tad saulains laiks nozīmē auksts laiks. Bet apmācies jau nozīmē siltāks. Bet ja grādi ir augstāki, tad jo saulaināks, jo karstāks. Hm? Es galīgi nespēju to apjēgt. Kā tā var būt - vakar saule un sals, šodien saule un svīsti.

Ak jā. Esmu apjukusi šajos divos brīvlaikos kas tuvojas. Un nespēju saprast, kāda velna pēc ir viens brīvlaiks, tad nedēļu skola, un tad otrs brīvlaiks. Kā tāda šprote starp kūkām. Un turklāt man nav ne mazākās nojausmas kurš no brīvlaikiem ir lieldienu, kurš - pavasara. Ak. Nevaru sagaidīt sniegpulkstenīšus. Man uz skapja plaukst krokussi. Tikai ziedi palikuši tik smagi, ka liecas un liecas uz leju. Nesen iestādīju pāris diedzēto lēcu. Pareizāk sakot, tās kuras nepaspēju apēst. Jo pēc dienas saknītes bija jau brūnas un garas. Un tagad man ir tāda kā pļavas zāle ar grandioziem apmēriem. Ar katru dienu arvien garāka, lai gan jāatzīst, ka kopš sasniedza divpadsmit centimetrus, aug tikai pa ~1,5 cm. divās dienās. Eh. Un turpat blakus baziliks. No Rimīša. Nav ne mazākās nojausmas par šo augu harmoniju, un vispār, man ir radušās aizdomas, ka krokusam īpaši nepatīk baziliks. Tas gan vairs tik spēcīgi nesmaržo kā sākumā bēēt..

Saulaini sveicieni
Suurikāts

Nu, ož tā Rīga. Tāpat kā skolas ēdiens

Pirms pāris minūtēm biju izgājusi tepat līdz veikalam.
Izejot no pagalma, sapratu nenoliedzamo - Rīga smird! Tas nav kautkāds tur protests vai kaut kas tāds. Tā vienkārši ir patiesība! Man degunā kā ķieģeelis iemetās benzīna, gāzu, smirdoņas smaka!
Un cēlonis, loģiski, ir mašīnas un skursteņi!
Es tiešām nesapotu, kā gadiem varēju to nepamanīt. Laikam jau pierodas. Lai gan, ja tā padomā, man jau sākumskolā likās, ka Rīga smird. :D
Lai būtu kā būdams, es vismaz esmu paēdusi gardumgarrrdu ķirbju biezzupu, manuprāt, ellīgi labi :D
Pēc brīža atkal būs jāiet ošņāties, jo man taču skolā kautkas jāēd. Un ēdiens tur ir, nu, maigi izsakoties, šausmīgs. Es labāk nepieminēšu tīrās  karotes un tamlīdzīgas lietas, jo bez tā šī jau nebūtu nekāda skola. Un kas tā par skolu, kurā ir tīri trauki? Vismaz Rīgā jau nu noteikti.
Bet man no skolas ēdieniem šermuļi skrien pār kauliem. Pienazupas ar taukacīm. Nu, man trūkst vārdu.. Bet viss jau jātver pozitīvi.
Ek, aizskaru es savu vājo punktu. Tagad es te pažēlošos.
Kāpēc mums skolā māca, kā mūsu vecumā daudzveidīgi jāēd, augļi u.t.t., kādi mēs augoši organismi, bet tajā pašā laikā sākumskolēniem bez maksas dod dārzeņus un augļus, bet vidusskolēni tiek pusidenlaikā paēst. Un ja neesi paņēmis maizītes, sēdi badā līdz septiņiem! Un bonusā tam stāsta, ka jāēd silts pusdienās.
Nu man nekas nav pretī ne pret ko, jo es jau varu sev nopirkt augļus pirms skolas, bet arī skolā taču mums varētu pārdot kautko vairāk par mandarīnu pa desmit saņiem un ābolu tādā pašā cenā. uff



Cerot uz kaut ko smaržīgu,
Surikāts