Rāda ziņas ar etiķeti Katastrofas. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Katastrofas. Rādīt visas ziņas

svētdiena, 2012. gada 29. janvāris

Bonbongu karš WILL BE SOON. IZLASI ŠO RAKSTU NOTEIKTI, ŠĪ IR REĀLA IESPĒJA NOPELNĪT. peļņu sadalīsim uz pusēm.

Izrādās, esmu bijusi nepareizās domās par cilvēkiem!
Man visu laiku šķita ka cilvēkiem nepatīk, ka viņiem uzdod daudz jautājumu - un paši cilvēki mani ir veicinājuši sākt šādi domāt. Bet skatoties savā (un draugu) dienasgrāmatā draugos, es saprotu, ka laikam ir pēdējais laiks savas domas mainīt.. asku.efem jau nevar uzskatīt par baigo protestu pret jautājumiem, ne? Visjocīgākie man liekas tie cilvēki, kas uztaisa sev profilu askā, un pēc tam sūdzas, ka viņiem uzdod stulbus/daudz/daudz un stulbus jautājumus. Cilvēk, augšāmcel savu loģisko domāšanu! 

Bet tomēr daudziem patīk mani teletūbiji.

es šito filmu neesmu redzējusi tik sen..tiešām, sen. Pēdējoreiz redzēju, kad man bija kādi pieci? gadi. Atceros tikai to lielo, pūkaino Jetiju, vai kā viņutur. 

Rīt celšos septiņos, bet  ne tāpēc, ka tad jāceļās, bet gan tāpēc, lai palūrētu savā datorizētajā termometrā, un apskatītu, ka tik man nerādās -20, jo tas nozīmētu tikai to, ka varu likties uz auss un gulēt līdz vieniem, vai pat vēl ilgāk. '

Visi tagad uztraucas par to ACTA (vairāk te) bet man par to, pa lielam, nospļauties - filmas es neskatos, bildes lādēju reti. Un patiesībā tas pat - no vienas puses - būtu ok, jo vismaz visu laiku netiktu sēdēts pie datora (ak, es naivā) Protams, ka sēdētu cilvēki, kur tad viņi liktos? Ārā pārāk daudz gaisa. 

Ja jūs būtu redzējuši, kādu promākslu es uzdāvināju opītim dzimšanas dienā! Ha, tas bija grūts darbs, zīmēju trīs dienas (pirmās divas slinkoju, trešajā strādāju piecas stundas) Esmu lepna līdz bezgalībai, uhhhhh.

awww, es ceru, ka šitais gifs darbosies. (Tas ir mans kaķis, bet tik pat labi var būt arī tavējais.)

ceturtdiena, 2011. gada 23. jūnijs

Saules vētras

Tātad, 21 datumā uz saules notikusi vētra. Tas nozīmē, ka vai nu šodien, vai rīt, vai parīt (kaut kad šonedēļ) šīs vētras sekas būs jūtamas tepat, uz mūsu zemes. Tas nozīmē, ka ja visās lielajās elektro centrālēs tie, kam viss jāuzrauga, kārtīgi visu neuzraudzīs, mēs paliksim bez: interneta, telefona, bankomātiem, veikaliem, medicīnas, u.t.t. Uz zināmu laiku, protams.
Iepriekšējā saules vētra notikusi purms vienpadsmit gadiem - tas nozīmē, 2000 gadā. Ja jau to gadu mēs pārcietām, tad jau pārcietīsim arī šo.
Šādas, un vēl trakākas saules vētras notikušas arī agrāk (un diezgan bieži) taču nekad agrāk zeme nav bijusi tik atkarīga no visām elektriskajām lietām un vietām. Tāpēc... žigli lādējiet visas bildes no PC diskos, kasetēs, disketēs...u.t.t.
Tāpat var nestrādāt arī GPS, tādēļ, pārāk nenoklīstiet jāņu vakaros.

Mademoiselle de choc
Surikāts

svētdiena, 2011. gada 12. jūnijs

Nāvējošā caureja

Hm, varbūt būsiet dzirdējuši, ka eiropā ir ''aktivizējusies'' vai ''izplatījusies'', kā lai saka, nāvējoša caureja. Vācijas infektelogi (kaut kādi cilvēki, kas pēta infekcijas) domā, ka tas ir sojas pupiņu dīgstu dēļ.


Patērētāju tiesību aizsardzības ministrs Holgers Aihle paziņojis, ka inficētie dīgsti nāk no kādas fermas Binnebiteles apkaimē Lejassaksijā. 

Vārdu sakot - kaut kāda šausmīga zarnu infekcijas, slimība. Iepastošu vēl kaut ko intriģējošu:
Kā ziņots, no nāvējošā dizentērijas paveida miruši 30 cilvēki, saslimuši vairāk nekā 3000. Lielākais cietušo skaits ir Vācijā, taču inficēšanās gadījumi reģistrēti vēl 12 Eiropas Savienības valstīs. 

Bet nupat, kādā citā saitē, es atradu kaut ko maķenīt smieklīgu -

Vācu eksperti noskaidrojuši no kurienes sākusies bīstamās zarnu infekcijas epidēmija. E.Coli baktērijas atrastas kādā atkritumu konteinerī Magdeburgas pilsētā Vācijā.

Vācija iesaistīta šā vai tā. Ielikšu arī jauko bildīti --->

šo visu ņemu no : ŠITE  un Šite ar


Surikāts

sestdiena, 2011. gada 21. maijs

Runājot par pasaules galiem...

Kā izskatās, visi šodien esam dzīvi [es tieši sešos nulle nulle tīriju zobus]. Nu ko, atliek gaidīt nākamo pasaules galu. Katrā gadījumā, es nolēmu parakāties vēl pa internetu, un..ziniet ko es atradu?

mēs esam glāābti!!
Ak, protams, ka tās visdrīzāk ir kārtējās pasakas, bet, mēs taču varam cerēt..?
Tātad, izrādās, ka ja nu mēs pēkšņi uzzinātu, ka rīt tiešām tiešām tiešām būs lielais BUM un PAFF, mēs varētu visi sakāpt mega-gigantiskos kosmosa kuģos, un aizlidot uz mūsu zemes ''māsīcu'', kas atrodas tikai 4 gaismas gadu attālumā no mums.
Es tikai gribu piebilst, ka tas būs iespējam tikai tad, kad būs pagājuši jau nezcik miljardi gadu [un  tikai tad, ja mēs līdz tam neiesim bojā] jo mūsu zemes visi gudrie prāti un aparatūras pat kopā liktas nav tik spēcīgas lai aizgādātu mūs ārpus galaktikas. Pirmākārt tāpēc, ka mūsu kosmosa kuģi to neizturētu, otrkārt, kamēr mēs tiktu līdz galam, būtu nomainījušās vismaz piecdesmit paaudzes, un..nujā.
tātad, izstāstīšu sīkāk.
Kentaura Alfa ir Zemei tuvākā zvaigzne. Patiesībā - trīs zvaigžņu sistēma, kurā ietilpst arī divas Saulei līdzīgas zvaigznes, kas riņķo relatīvi tuvu viena ap otru. Šajās zvaigznēs konstatēta augsta smago elementu koncentrācija, kas liecina, ka tās ir radušās putekļainu planetāro disku ieskautas.

tas iesākumam.

Datorsimulāciju rezultātā zinātnieki secinājuši, ka Zemei līdzīgas planētas varētu atrasties ap abām zvaigznēm. Havjērs Gudjēzs no Kalifornijas universitātes kopā ar kolēģiem ir izstrādājuši metodi kā pārbaudīt, vai Kentaura Alfa sistēmā tiešām ir šādas planētas

Tātad - mums būtu divas saules [bet tas nav nekas īpašs]

Eh.Lai nu kā - laikam jau cilvēkus nevar iznīcināt. [tātad, mēs esam tarakāni]

Surakāns

piektdiena, 2011. gada 20. maijs

Kādi pasaules gali ir bijuši un būs?

Pasaules galus cilvēki vienmēr gaidījuši kā tādas svinības. Visi to lielākā vai mazākā mērā uztver kā tādu gatavošanos pasākumam, kurš nekad tā īsti nenotiek. Un tas vienmēr ir aktuāli, visās pasaules malās un pie visiem pasaules cilvēkiem. Tikpat kā tāds smieklīgs mierinājums.

sestdiena, 2011. gada 19. marts

Černobiļas lietas. Kā tad viss īsti bija.

Patecoties nesenajai traģēdijai Japānā [ es šoreiz vairāk runāju par to kodolreaktoru ] man radās ideja kaut ko pameklēt par černobiļu.

tātad, kas notika?



1986. gada 26. aprīlī plkst. 01.24 pēc vietējā laika notika eksplozija ceturtajā energoblokā. [pavisam, kā es saprotu bija seši, bet sesto tā arī nepabeidza.] Vielas tika uzsviestas 10. km uz augšu atmosfērā, kas ir daudz mazāk kā ar Japānas hirosimu, taču piesārņojums bija daudz spēcīgāks.

Atskatīsimies kā šīš dienas notikumus apraksta ŠĪ vieta:

1986.gadā Černobiļas stacijas vadība ar godkārīgo direktoru Bruhanovu priekšgalā piekrita veikt īpaši bīstamu reaktora darbības pārbaudi uz kuru neviena cita no PSRS atomelektrostacijām nebija gatavas parakstīties. 25.aprīlī tika uzsākts paredzētais eksperiments.

25.aprīlis

13:05 sākās plānota reaktora izslēgšana ar jaudas pakāpenisku samazināšanu;

14:00 avārijas sistēma reaktora dzesināšana tika izolēta, lai netraucētu eksperimenta norisi. Tomēr jaudas līmenis nekritās un turējās pie atzīmes 1600MW. Eksperiments aizkavējās. Ja nebūtu šīs aizkavēšanas, eksperiments tiktu veikts dienas maiņas laikā.

23:10 sākās pakāpeniska jaudas samazināšanās

26. aprīlis

00:05 jaudas līmenis samazinājās līdz 720 MW un turpina kristies. Darbinieki zināja, ka zem 700 MW reaktoru ir jāatslēdz, to nedrīkst uzreiz iedarbināt atkal.

00:28 jaudas līmenis nokrīt līdz 500MW. Tiek iedarbināta automātiskās regulēšanas sistēma, bet tā nenostrādā. Jauda nokrītas līdz 300MW.

00:32 operators cenšas palielināt jaudu ar rokas vadību

1:00 reaktora jauda paaugstinās līdz 200MW, tiek iedarbināts papildus dzesināšanas sūknis un operators atslēdz automātiskās sistēmas, lai netraucētu turpmāko reaktora darbību.

1:18 sākās problēmas ar dzesināšanu.

1:19 vadāmās serdes pārtrauc jaudas palielināšanu, tā rezultātā pieaug temperatūra un spiediens tvaika separatoros.

1:21:40 operators samazina ūdens daudzumu dzesināšanas sistēmā, lai stabilizētu ūdens līmeni tvaika separatorā.

1:22 sākas nekontrolējama tvaika reaktora darbība

1:22:45 operatoram šķiet, ka sistēma ir noregulēta

1:23:10 automātiski vadāmās serdes operators izvelk no reaktora

1:23:35 tvaika ģenerators kļuva nevadāms

1:23:40 operators ieslēdz avārijas signālu, izvilktās serdes atpakaļ iegrimst reaktorā, bloka lejas daļā sākas visi reaktīvie procesi

1:23:44 reaktora jauda pieaug līdz līmenim, kas 100 reizes pārsniedz pieļaujamo normu

1:23:45 rodas augsts spiediens degvielas kanālos

1:23:49 pārtrūkst dzesēšanas kanāli

1:24 notiek viens sprādziens milzīga tvaika rezultātā. Otrs sprādziens notiek degvielas izgarojumu dēļ. Sprādzienu rezultātā reaktorā nonāk skābeklis, kas uzliesmo. Gaisā nokļūst vairāk kā 8 tonnas augstas radiācijas degvielas, kas satur plutoniju, urānu un 520 citus bīstamus radionuklīdus.


--
Uzreiz pēc sprādziena tika nosūtīts trauksmes signāls Maskavai. Lai gan stacijā nogranda sprādziens kontroles pultīs nekādas izmaiņas nebija redzamas, divi darbinieki devās apskatīt reaktoru, bet pārējie darbinieki turpināja darbu pie kontroles aparātiem. Viens no reaktora pārbaudītājiem neatgriezās, visticamāk nomira turpat un viņa līķis tā arī netika atrasts. Otrs no viņiem nomira nākamajās dienās, kad tika transportēts uz slimnīcu Maskavā.

      Maskavā pēc trauksmes signāla sanāca ārkārtas situācijas sapulce un tā pēc nelielām debatēm, vienbalsīgi nolēma, ka Černobiļā nekas nopietns būtībā nevarēja notikt, tāpēc miega pārņemtie sapulces dalībnieki izklīda. Černobiļā tika uzmodināti eksperimentā klāt neesošie stacijas direktors Bruhanovs un nesen autokatastrofā cietušais Fomins, kuri sāka viens otru apvainot neizdarībā. Pulkst.5:00 no rīta, nesagaidot palīdzību no Maskavas stacijas dežūrējošais operators deva otru signālu. Šoreiz maskavieši nosūtīja izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu situāciju. Pilsētā nebija pat viena radiācijas avārijas līmeņa mēraparāta, bet stacijā esošie mēraparāti avārijas brīdī izgāja no ierindas. Neviens negribēja atzīt cik lieli ir avārijas patiesie cēloņi. Dežūrējošie inženieri veselu dienu apgalvoja, ka eksplodējusi vien dzesēšanas iekārta. Pēc tam, kad Maskava saņēma patieso informāciju par katastrofu, nekavējoties uz Černobiļas piepilsētu Pripitu tika nosūtīti Padomju karavīri un brīvprātīgie avārijas seku likvidēšanai. 26.aprīļa rītā uz medpunktiem tika nogādāti pirmie radiācijā cietušie upuri. Tobrīd no pilsētas jau sāka bēgt apķērīgākie atomelektrostacijas darbinieki ar ģimenēm. Līdz dienas beigām paspēja nozust ne mazāk par četri tūkstoši no 5500 cilvēku lielā personāla. Viņu un viņu automašīnu radioaktivitāti vēlāk neviens nepārbaudīja.


Interesanti?



zaļā krāsa ir radiācijas ''atrašanās vieta''


----
azinoties ar meteorologiem, nekavējoties tika noskaidrots, ka radiācijā vainojama PSRS Ukrainas republikas teritorija, tātad Černobiļas AES. Acumirklī tika nosūtīta ziņa uz Maskavu, kura sākumā liedzās neko nezinot, tomēr nākamajā dienā atzinās, ka notikusi neliela, gandrīz vai uzmanību nepelnījusi avārija.

Augsti kvalificēti kodolfizikas teorētiķi pieļāva, ka atmosfērā nokļuvušas vien 5% no visas radioaktīvās degvielas, tas ir 8-9 tonnas, bet atlikušās 170 tonnas indīgās vielas saēdīs biezo betona grīdu, jo temperatūra degvielai bija sasniegusi fatālu atzīmi – 1600ºC. Lai gan helihopteri, kas kursēja virs stacijas, izkaisīja 5 tūkstošus tonnu smilšu, lai tās uzsūktu degvielu, teorētiķi tomēr baiļojās, ka degvielas reaktorā ir tik daudz, ka tas tomēr izsūksies caur 3 stāvu betona grīdai un sasniegs gruntsūdeņus un hidrosfēras piesārņošana kļūs katastrofāla visai pasaulei. Tāpēc Maskava iztērēja milzīgus līdzekļus, lai zem šiem stāviem un ap staciju tiktu izliets speciāls betona sarkofāgs ar mērķi novērst jebkādas turpmākās radiācijas izplatīšanās iespējas. Var piebilst – tas viss bija lieki, jo reaktorā palikusī degviela reakcijā ar smiltīm un svinu pārvērtās radioaktīvās pikās un šo masu fiziski varēja savākt ar lāpstām, bet lielākā daļa no 180 tonnām radioaktīvās vielas tvaiku veidā jau pirmajās dienās nonāca atmosfērā un ar nokrišņu mākoņiem vēja ietekmē tika iznēsātas pa pus pasauli, tai skaitā pat Ziemeļameriku un Japānu. Vislielāko piesārņojumu no avārijas saņēma Baltkrievija, Ukraina, Krievija, Somijas D daļa, Zviedrijas Z daļa, Rumānija, Slovēnija, Grieķija, Austrija, un Šveice. Nopietnu radiāciju saņēma arī Apvienotā Karalisti, Īriju un Vāciju. Saprotams, ka ANO interesējās par notiekošo, tomēr PSRS kā vienmēr nepārkāpa savu slepenības principu un, ja ne jaudīgie Rietumeiropas radari, tad Rietumi varbūt vēl līdz šim neko nezinātu par katastrofu.

Radiācijas ietekmē īpaši aktivizējās vēža slimības rašanās vairogdziedzerī. Vairāk kā pieaugušie, radiācijas dēļ cieta tikai vēlāk pēc avārijas piedzimušie bērni. Visuzņēmīgākie pret radiāciju bija jauni un gaišmataini cilvēki. Tas labi bija redzams arī dzīvnieku pasaulē – baltās vistas apsprāga, bet melnās turējās. Tika nodarīts milzīgs posts dabai – no augiem visvairāk radiācijas uzņēma sēnes, par kuru apmēriem šķiet esam dzirdējuši mēs visi. Vismazāk radiācijas nokļuva kartupeļos un tos nomizojot varēja droši lietot pārtikā. Pat tagad vēl zemes virsējais slānis bīstamajās teritorijās vairākkārt pārsniedz normu, bet cilvēki joprojām dzīvo šajos apgabalos, bet tie, kas nedzīvo organizē ekskursijas uz Černobiļas bīstamo teritoriju, nebūtu brīnums, ja viņi pat līstu apskatīt reaktoru, bet par nelaimi, ekskursantiem šī iespēja ir liegta.

-----

šādi uzraksti ir gar ''nepārejamo zonu''. 4 sektora tuvumā nevarēs rādīties vēl vismaz 50 gadus, ja ne vairāk.

Černobiļas katastrofu mēdz salīdzināt ar Hirosimu, tomēr pēc Hirosimas pieredzes, graujošās sekas savu apogeju sasniedza pēc divdesmit pieciem gadiem. Uzreiz jautājums - varbūt arī Černobiļas patiesās sekas atklāsies vien pēc 2011.gada?
[runa iet par sprādzienu Hirosimā dēļ amerikāņu uzmastās ''sēnes'' - atombumbas]

Interesants fakts - teritorijā, kas vēljoprojām ir ķīmiska, tajā laikā augošie koki kļuva rudi, un nokaltušie koki naktī spīdēja. Kokus nolīdzināja un ''apglabāja'' kapiņos

Patika? Pasaki ko domā, lai es zinu vai ir vērts šitā meklēt informāciju :D

KodolSurikāts




otrdiena, 2011. gada 15. marts

Olā, grazia

Heisā hopsā, manā skatītāju pulkā arī viens matadōrs :D
Kādā sakarā man pie meklētajiem atslēgvārdiem [caur kuriem atrasts mans blogs] parādās ''galerija Rīga slīd'' ??
Sākumā tas mani nedaudz ieintriģēja un es metos vaicāt googles tantei kas un kā... Vilšanās bija liela, kad atklāju, ka viss tikai muļķīgas slidotavas dēļ. hm?
Ak jā, nabaga Japāna. Heh. Bet viņiem nebija tik traki kā mums ar černobiļu, vismaz manuprāt. Es jau nebiju klāt ne vienā ne otrā. Vienīgi mamma sāstīja, ka lietus laikā nedrīkstēja no mājas līst ārā. Ak. Es tā nedaudz padarbināju savu loģiku, un sapratu, ka ja pār Latviju brāztos tāds Cunami, tad... Atlantīda pazudusī pilsēta? Latvija? Kas tā tāda?
Tikko ziņās rādija par nabaga pitonu un B kategorijas modeli. Modele ar pitonu fočējās un visādi netikli uzvedās, un tad, kad gribēja [un sāka] nabagu laizīt un bučot, pitons iekodās viņai silikonā un nelaidās vaļā. :D tikai...nabaga pitons saindējās ar silikonu. ek..

pitons Surikāts.