Budes lēdijas.

Nu gan ļauna esmu bijusi. Par budi rakstu, rakstu, rakstu, bet bildes nevienas. Nu lūk. Esmu nolēmusi savu kļūdu labot.

Hahahaha. Nav tas ko gribēji redzēt, vai ne?
Šodien biju uz Laimas dzimšanas dienu, pareizāk, tādu vienkāršu pasēdēšanu. Pastaigājām pa Origo, satiku divas jaukas meitenes - Elīzu un Lindu, atkal satiku Elzu, tā kā kopumā šī diena bija ļoti jauka. Un Robertu, haha, protams.
Vēlāk ar Elzu aizgājām uz Yoyo, jaunais citronu, un jaunais ķiršu saldējums ir tiik garšīgs! Nopietni, iesaku.
Un vēl es iesaku A. Kristi romānu ''Desmit mazi nēģerēni'', man šķiet ka es to jau minēju. Bet tas ir tiešām foršs gabals.

Yoyo, kā vienmēr, skanēja lieliskas dziesmas. Vispār, nezinu kā es iztiktu bez šīm abām jaukajām kafeinīcām - ''The Donats'' virtuļiem un ''Yoyo'' saldējuma. Lieliski, lieliskii.
Kā nesen ar Paulu brīnījāmies - viņa bezmaz katru otri dienu iet uz Jungi dzert kafiju, bet es viņu ne reizi neesmu satikusi. Un šī kafeinīca ir uz manas ielas, ha.
Tas tā, īsumā. Ak, rīt ģeogrāfijā tas projekts. Pilnīgi aizmirsu.


Atā.
Surikāts.

Stop Kony

Neesi redzējis šo 30minūšu garo filmu? Tad noteikti noskaties, un pēc noskatīšanās padalies - lai Latvija arī uzzin!
Lai Kony kļūst populārs arī Latvijā - savādāk mēs tā kā tādi pāķi, neko nezinam, kas notiek pasaulē (Un es jau vēl mazāk, jo man pat Tv nav, un dators mammai no darba, tāpēc mājās atrodas diezgan neregulāri)

Lai nu kā - Šodien dabūju ieskaitē septiņi (Un ticiet man, labu atzīmi dabūt ir diezgan grūti. It īpaši, ja tev visu laiku ir sešinieki)
Atzīmes arī visas ir izliktas (Un ir daaudz labāk, kā biju domājusi, nudien. Neviena nesekmīgā man nav, ir tikai divi Nv, bet to pēc brīvlaika, to pēc tam.)

Šodien no Budes mājās atnācu galīgi pāgurusi. Neeeeenormāli.
Traki dejojām.

Un tās ir dziesmas, kas skanēja @Bude. Vēl bija Madonna, bet to man kaut kā negribās likt. It kā nav nevainas, bet galīgi stulbi. Iztaisās kā baigā popdīva, cik tad viņai to gadu? sešdesmit? Man jau vienalga, lai tik ņemās.

Gooooodbieee.

Rīt uz Tukumu laižu., ūūhū, tas būs jauki. (:

Ak jā, atcerējos, kāpēc sāku rakstīt šito murgu -
Apsveicu sieviešu dienā, sievietes!
Manai mammai ir gavēnis, tāpēc mums nav nekā garšīga&salda
Rīt braucu uz Tukumu, tur būs saldumi
Un man pie Mājas atvērās ''Maffins and more''

Rīt satikšos ar pārdevēju no Skapja, dabūšu divus smukus gredzenus. Vēlāk kaut kad nobildēšu.

Mortīcija Frisko
Surikāts

My life is brilliant/You are beautifull/James Blunt

Esmu kārtīgi pastrādājusi šonedēļ.
Pirmkārt, es esmu izpildījusi gandrīz visus mājasdarbus, kas bijuši uzdoti šajā nedēļā... (Un tas tiešām ir sasniegums. Priekš manis.Esmu flegma pēc dvēseles dziļākās būtības)
Otrkārt, esmu dabūjusi ļoti manneraksturīgas atzīmes tādos priekšmetos kā Ķīmija, un plānoju dabūt kādu neraksturīgu atzīmi tādā neraksturīgā priekšmetā kā Matemātika. Hahaha.

Bioloģijā man pietrūka 0,5 punkti līdz deviņniekam. OH, CRAPCRAPCRAP. Reizēm var nepaveikties.

Esmu kļuvusi mazliet par tulku.. Un tikai pateicoties vēstures mājasdarbam. Ļoti interesantam mājasdarbam, starpcitu.

Šī ir dziesma, kuru es vēstures vārdā iztukloju, Izskaidroju, izanalizēju... Un tagad esmu supergudra i angļu valodā, i Franču revolūcijā.

P.S. Es neesmu pieradusi justies tik gudra. Tas man rada vēlmi padalīties ar savu gudrību... I'ts gettin started..
Dziesmas nosaukums ir ''Viva la Vida'' (Vo, cik es gudra!)
Un dziesmu izpilda grupa ''Aukstspēle''. (Mums lika tulkot visu)
Un dziesma ir par Franču revolūciju. (Franču vai Francijas?)
Un dziesma ir no THE LUIJA XVI skatiena punkta sarakstīta.
Un dziesmā ir piedziedājums.
Un dziesma ir britāņu valodā (kad tā ir orģināla)
Un dziesma ir Latvāņu valodā (kad tā nav orģināla)

Jā, es agrāk Latvāņus saucu par Latvijāņiem. Mūsu patriotskās tautas augs - Latvijānis. Gratias Dei! panace e buona volontà!!


Go og le, you are really, really, really bad dictionary!

Nu tā. Šorīt cēlos pus-pieci-os, un gāju uz tādu vietu, ''Miervidi'', kur mana miesīgā māte vadīja nodarbību. Un tā nu es gan kārtīgi izkustināju savus vecos kaulus, gan ievērtēju (un jau kuro reizi apbrīnoju) miervidu superīgo iekārtojumu. Jau izdomāju, kāda izskatīsies mana nākotnes virtuve. Uzminiet, kas ņemts par prototipu?...

Šodien piedzīvoju vēl kaut ko šokējošu - mani paslavēja krievu valodas skolotāja

I'M GONNA EAT BRICKS RIGHT NOW

Tas bija dienas notikums No.1

Nu, varbūt No. 2

Bet varbūt No. 3

(Ko nozīmē tas No.blahablaha????? Somebody helps? Anyone?)

Labi, I'm going.

voila!

Surikātus Flegmatus.

Radio/Gļēvais suns drosminieks

Vārdu sakot, tikko pa radio dzidēju vienu dziesmu.. ak, pirmo reizi kāda dziesma manī izraisa tādu sajūsmu.
Stāsts ir šāds - pirms kādiem gadiem diviem, trīs, varbūt vairāk, dzirdēju šo dziesmu kāda paziņas telefonā. Dziesma man ļoti iepatikās, un es to klausījos, klausījos, klausījos - nepārtraukti, aptuveni mēnesi. Iemācījos ideāli visus vārdus no galvas - šī dziesma man bija ļoti, ļoti mīļa. Un tu re - tikko pat tā sāka skanēt pa radio.

Sākumā bija tikai sajūta - ''šito es kaut kur esmu dzirdējusi...''
Ak, sajūsma.

Tad vēlviena dziesma, Ko arī sen nebiju dzirdējusi... tā gan man nav tik mīļa kā iepriekšējā - šo es vienkārši pāris reizes esmu dzirdējusi TV reklāmās.

Labi, labi. Rīt braukšu uz Tukumu.

Budē skatījāmies filmu, vakar. Mēs vispār jau pēdējās divas nedēļas tikai filmas skatāmies. Par pārsteigumu man - un par šoku manai māsai - tās ir pat interesantas.
Vakar skatījāmies tādu kā.. dokumentālo? Filmu par to, kas notiek ''Coco Chanel'' darbnīcā, Karla Lāgerfelda vadībā. Tā arī nesapratu, kāpēc.

Man jau kādu laiciņu istabā vāzēs sabāzti zari. Daži pat lapo. Mazliet pavasarīgāk jau ir, nevar noliegt.
Bet vislabāk man patīk skatīties vasaras bildes. Viņas ir uzņemtas pietiekami sen, lai būtu interesanti, un pietiekami nesen, lai var atcerēties, ar kādu notikumu kura bilde saistīta.

Tā sajūta, kad tu pa radio izdzirdi dziesmu, ko pēdējajā laikā bieži klausies. 
Tā sajūta ir brīnišķīga. Tāda pati, kā satiekot sen neredzētu paziņu - un ja dziesma patīk, tas prieks reizēm ir vēl patiesāks kā satiekot paziņu. 

Laiskā kaķu bilde.

Tas brīdis, kurā tu saproti, ka nezkādā veidā esi iemācījies vārdus kādai random dziesmai no radio. 

Un tā man arī nupat sanāca. Kaut kāda nloīga dieniņa. Vai arī man vienkārši ir pārāk daudz smadzeņu, arī tas ir variants.

Ak, smadzenes.

Mani mīļākie rakstnieki, dzejnieki? Kādi tie ir? Ak, neko orģinālu te neatradīsiet. 

Pirmkārt - Ojārs Vācietis

Otrkārt - Imants Ziedonis

Treškārt - Kurts Vonnegūts

Un nē, tas nav sakārtots pēc kaut kādām vietām. Vietu nav, visi vienlīdz mīļi. Lūk, tā es gribētu mācēt rakstīt! 

Viņiem visiem ir kas kopīgs.. varbūt tā ir brīvības sajūta, kāda rodas, lasot viņu tekstus, nezinu. Neesmu vēl tik gudra. 

Nesen atcerējos par šito, starpcitu. Tik forša multene bija. Un tie briesmoņi tik reāli uzzīmēti bija. 

 - Murgs Vallijs

(Video)

Bonbongu karš WILL BE SOON. IZLASI ŠO RAKSTU NOTEIKTI, ŠĪ IR REĀLA IESPĒJA NOPELNĪT. peļņu sadalīsim uz pusēm.

Izrādās, esmu bijusi nepareizās domās par cilvēkiem!

Man visu laiku šķita ka cilvēkiem nepatīk, ka viņiem uzdod daudz jautājumu - un paši cilvēki mani ir veicinājuši sākt šādi domāt. Bet skatoties savā (un draugu) dienasgrāmatā draugos, es saprotu, ka laikam ir pēdējais laiks savas domas mainīt.. asku.efem jau nevar uzskatīt par baigo protestu pret jautājumiem, ne? Visjocīgākie man liekas tie cilvēki, kas uztaisa sev profilu askā, un pēc tam sūdzas, ka viņiem uzdod stulbus/daudz/daudz un stulbus jautājumus. Cilvēk, augšāmcel savu loģisko domāšanu! 

Bet tomēr daudziem patīk mani teletūbiji.

es šito filmu neesmu redzējusi tik sen..tiešām, sen. Pēdējoreiz redzēju, kad man bija kādi pieci? gadi. Atceros tikai to lielo, pūkaino Jetiju, vai kā viņutur. 

Rīt celšos septiņos, bet  ne tāpēc, ka tad jāceļās, bet gan tāpēc, lai palūrētu savā datorizētajā termometrā, un apskatītu, ka tik man nerādās -20, jo tas nozīmētu tikai to, ka varu likties uz auss un gulēt līdz vieniem, vai pat vēl ilgāk. '

Visi tagad uztraucas par to ACTA (vairāk te) bet man par to, pa lielam, nospļauties - filmas es neskatos, bildes lādēju reti. Un patiesībā tas pat - no vienas puses - būtu ok, jo vismaz visu laiku netiktu sēdēts pie datora (ak, es naivā) Protams, ka sēdētu cilvēki, kur tad viņi liktos? Ārā pārāk daudz gaisa. 

Ja jūs būtu redzējuši, kādu promākslu es uzdāvināju opītim dzimšanas dienā! Ha, tas bija grūts darbs, zīmēju trīs dienas (pirmās divas slinkoju, trešajā strādāju piecas stundas) Esmu lepna līdz bezgalībai, uhhhhh.

awww, es ceru, ka šitais gifs darbosies. (Tas ir mans kaķis, bet tik pat labi var būt arī tavējais.)

Vējš pūš.

Vējš pūš

Vēju pūš

Vējš vēju pūš

Nu ko, atkal jau svētki. Šodien visu dienu cepsim, un vakarā to visu apēdīsim. Divpadsmitos dzersim šampanieti - un, protams, limonādi. Tas mums. Uz salūtu (cerams) neiesim. Ļoti skaļi, man no viņa sāp galva. Jāā, zinu, stulbi. Atceros pagājušo NY, kā skrējām uz Tk centru, pa sniegu, un bija silts, taču aukstāks kā tagad. Tagad sniega nav, nekā nav, čušš. Viena bilde no pagājušā gada NY:

Tur mēs spraužam sniega kupenā NY paredzēto eglīti (Ja nu vecā nobeidzās) Un jā, dedzinām brīnumsvecītes.

Bet ko es gribēju teikt - Gribēju apsveikt VISUS Jaunajā Gadā. Visus!

Lai prieks, lai veiksme. Lai padodas viss iecerētais, un tā tālāk, un tā tālāk. Galvenais - nepadoties. Un nepazaudēt sevi - jo cilvēki mainās un mainīsies, un nav vērts mainīties līdzi - tas notiks pats no sevis!

Vakar noskatījos teātri ''Mans nabaga Marats'' Jauki. 

Bučas!

Surikāts

Ou, sveiki

Daudz pa šo laiku noticies, mjā, tik nezinu, ar ko lai sāk.

Pagājušo otrdien paliku par gadu vecāka, (Tagad varu braukt uz vakvaparku bez mammas :D )

Sestdien bija izēšanās - ojā, kāda izēšanās. Biju uzcepusi čupačupām keksiņu - banānu keksiņu. Precīzi skaitot, kādi 93-94 bija noteikti. Tas tik bīj labi. Protams, neiztrūkstošs bija melnais princis, he, kā nu bez tā.
Uz manu dzimšanas dienu bija, ah, slinkums rakstīt, kas, un kāda no tā jēga? Šā vai tā, nepazīsiet. Bet visa ģimene bija kopā - vai vismaz daļa tās.
Vīrs, Meitas (divas) Mazmeita, Vīra pirmā sieva, Babņiks, sīkā, un vēl viena sīkā. Spēlējām mafiju (un iemācījāmies kā spēlēt Mafijas ar ''stāstu'' - kas bija visinteresantākais) un vēl šo to, vēl šo to.

Vakara gaitā noskaidrojās, ka pie manis naktsmājas ņems tikai paši tuvākie radi (vīrs, vīra pirmā sieva, babņiks) Bet meitas devās mājup, tāpat arī mazmeita.
Aizgājām gulēt dikti agri (nu, kādos četros noteikti) Un piecēlāmies arī dikti agri  - desmitos nulle nulle. Bijām jau domājušas celties septiņos, un pat piecos. Hahahah. Cik naivi no mūsu puses, jo modinātāju neviena nedzirdēja.

Un protams, neiztrūkstoša daļa bija pastaiga ar Babņiku pa Rīgu. Babņika vilciens bija četros, laika atlikulikām. Ko tur daudz stāstīt.

Žēl, ka sniega nav. Un Rīgā tieši, nav un nav. Tukumā jau esot. Kupenas, vai kaut kā tā. Ja nu Rīgā vispār neuzsnigs sniegs, Ziemassvētki šā vai tā tiks nosvinēti baltā vietā. Murrrr.

Kas vēl jauns? Ar novēlošanos sapratu, ka neesmu uztaisījusi nevienu pašu ziemassvētku dāvanu. Nav radošā garastāvokļa, un nezinu, kas pie tā vainīgs - zinu arī to, ka, ja piesēdīšos pie adatām, krāsām un diegiem, dāvanas taps vienas pēc otras. Bet saņemties - grūti, grūti.

Labi, māsa dīc pēc e-klases (ak tu dieviņās) Laikam jau jālaiž.
Seko man draudziņ, arī te, Un protams, TE

Čaviņas, mīļie! Nenokariet degunus, sniegs būs, APSOLU!

SAPŅUDOMAS

Čau.

Sēžu mājās, sāp kakls, dzeru tēju, aaaand saprotu, ka drīz nebūs ko darīt.  (labprāt palasītu, bet man nav nevienas jaunas grāmatas, ko es nebūtu pārlasījusi n-tās reizes. Varētu paadīt skolai, bet nav adatu. ;/ )

Laikam jāieskrien mājiņā. Tagad tāds garastāvoklis - ka gribās. Neko daudz jau negribās, nē, nemaz ar ne. Ja nu vienīgi spēju visu tvert tik pat viegli kā sapnī. Sapnī es nekad neuztraucos par sekām (jo lielākoties no rīta sapnis ir aizmirsts). Ak, un šonakts bija tik ļoti, ļoti jauks sapnis! Bet kad mēģinu viņu uzrakstīt, nepietiek vārdu. Skan tizli, jā. Nu tad neko.

Šodien sapnī gāju uz to pusi, kur Valdemāra iela (bet sapnī viss ir savādāk, un arī redzēšana savādāka ) tāpēc tur bija Priekuļi, Preiļi, vai kaut kas tamlīdzīgs. Es domāju, nosaukums, jo es tur nekad neesmu bijusi. Es veikalā pirku saldējumu. Gribēju taisīt saldējuma kokteili ar jāņogām un šokolādes saldējumu. Ak jā, tas it kā bija Tukumā.. bet it kā Rīgā. Nu dikti jūk kopā, bet vai nav vienalga? Man ir.

Ak jā, vēl es skatos Simpsonus te . Agrāk gan skatījos iekš linecinema.lv, bet kopš tur vairs nav filmu, jāiztiek ar iepriekšminēto. Tur gan nav daudz sēriju, žēl.

Surikāts.

ADIOOOS!

Taisos

Kaut kad drīz drīz iesim uz Staro Rīga, ceru, ka būs smuki, un vēl smukāk kā pagājušo gad. Bet ja nopietni, nu, man jau tie pūļpasākumi nepatīk, tas tā, tikai ģimenes pēc.
Un vakar bija salūts, un tas man,( ak protams!), nepatīk. Godīgi sakot, nesaprotu, kas cilvēkiem tur patīk -aiziet barā uz centru, tikt samītiem, pabojāt bungādiņas un vilkties mājās, nu, vai kaut kur citur? Kas tur foršs? Man pēc tam stundu sāpēja galva, un visu laiku nepameta sajūta, kā kāds kaut kur skaļi kaut ko klapē, Nu pavisam neforši.
Laikam skaitās, ka ja es neeju skatīties salūtu, esmu kaut kāds Latvju nīdējs, or smth?

Katrā gadījumā 18 vismaz viens labums ir - saldumi, saldumi, saldumi ( jā, jā, nekā no Latvijas, tā man šķiet)
Ceturtdien svinējām ar mammu Rīgā - Princis (Melnais), MANDARĪNI, un konfektes. Vakar svinējām divas reizes (Tukumā)
Pirmoreiz kaut kad pa dienu, ar Vikiju, nopirkām bērnu šampanieti (nu, atlaide taču!) un saldējumu. Un ēdām,
ēdām, līdz brīdim, kad bija jāiet mājās (ēst, ēst, ēst) kartupeļus, salātus, kūkas, saldumus, un tad atpakaļ pie Vikijas (vai cepures) (ēs, ēst, ēst) Tāpēc tagad esmu pieēdusies un gatava Staro Rīga.

Un man ir jauna skārda bundžiņa (jā, esmu traka uz viņām) Un šajā es krāšu konfektes, cik vien ilgi spēšu. Dažas jau ir. Redzēs, kas uzvarēs - mana kāre pēc saldumiem, vai vēlme neatstāt tukšu trauciņu. Redzēs, redzēs.

Man laikam apnikās drukāt, atā, atā.


Surikāts.

Rudens laika maiņa 2011

Naktī Sestdiena-Svētdiena (29-30 oktobris) pulkstenis jāpagriež stundu uz atpakaļu!
Pulkstens jāgriež 03.00



Surikāts.

Migla

Es esmu NIKNA.

Nukātāvar? Un ko-tas-vispār-nozīmē?

Man esot pārsnieta augšupielādes norma. Un kad ieeju uz FAQ, izrādās, ka man nav atjaunots profils, vai kkas tāds. SKAISTI!

Brrrrrrr. Un tagad man nav bildes blogera profilā. Jauki gan!

Bet nekas.
Ārā ir mežonīga migla, jau kopš paša rīta. No rīta gan bija vairāk, kā tagad - es pirmoreizi TĀDU miglu redzēju. Paskaties uz ielas galu - ielas galu? Tāds tur arī ir? Tikai balts, balts, balts. Uzlādēšu fotoaparātu, ielikšu bildi. Bet rīta miglasbildes ir Vikijai telefonā. vikiij?

Migla atkal palika lielāka. Un debesis visu dienu ir baltas. Netīri baltas. Savādi.
Nu ja, slapjš.

Ok, esmu izgāzusi savas negācijas, bet paretam, paretam.

Atā uz laiciņu.

Ā, šodien es atkal maz-maz-lietiņ pafilozofēju. Un sapratu - ko?

Kaut ko ļoti piemērotu veļu mēnesim. Tajā brīdī mēs gājām gar pašu Tukuma nostūri (ar Dagy), apkārt vārnas, migla, vientulība, bet ne nepatīkama, vismaz man. Varbūt vienkārši tāpēc, ka nav vairs bail no tās.

''Lai kur mēs ietu, mēs ejam uz nāvi''

Haha.