KUKARAMBA

Jā, man būtu jāiet gulēt (but, who cares??)

Tāpēc...




KAD VECMĀMIŅA SAKA ''TU VARI ŅEMT MANAS BIKSES. MAN VIŅAS IR PAR MAZU''

es:

KAD KĀDS NOSAUC MANU MĪĻĀO GRUPU PAR MĒSLU.

es:

KAD ESMU BRIESMĪGĀ GARASTĀVOKLĪ, UN KĀDS MANI PIEMIN, SAKOT ''..SKATIES, KĀDA VIŅA ŠODIEN NELAIMĪGA..''

es:

MAN APNIKA.

Ir diezgan tumšs. Kad es saku diezgan, es domāju - pamatīgi.

Bet man ir ieslēgta lampiņa, un tā izkliedē tumsu (gaismu?) Un tumsas vairs nav. Bet es zinu, ka brīdī, kad izslēgšu lampiņu, tumsa atkal uzradīsies, nenovēršami. Es varu darīt divas lietas:

1)izslēgt lampiņu un cieši aizvērt acis, cerot ka tad bubulis neatnāks.

2)tupēt pie ieslēgtas lampiņas nomodā visu cauru nakti, zombējoties internetā un lasot par iespējamajiem pasaules gala scenārijiem

UN TREŠAIS VARIANTS (BONUSSSS!)

3)aizmigt pie ieslēgtas lampiņas, iespļaujot sejā nabadzīgajām trešās pasaules valstīm un nabaga čigāniņiem kas salst zem dienvidu tilta vai sazin kā cita.

Ko es darīs?

Pagaidām man nav jāuztraucas, jo man ir handikaps (mamma vai nu guļ, vai lasa, un nepievērš man uzmanību. Ja es nosēdētu vismaz trīs-četras stundas nepamanīta, un tad pamostos mamma, es varētu melot viņai acīs skatīdamās, ka nupat esmu pamodusies)

 TŪLĪT JŪS BŪT TEIKT ''AWWW'' Vai kādu tamlīdzīgu retardisku izsaucienu, jooo....

UZ SKATUVES PARĀDĀS MAZS-MĪLĪGS-MINCĪTIS! MMM!

ES TIKKO GANDRĪZ IZDZĒSU VISU ŠITO SVIESTU. OMGOMGOMG.

Man jāpasaka pāris nopietnas lietas, lai padarītu šo rakstu kulturālu:

1)kinematogrāfija

2)mātesplate

3)sērsskābe

4)baiti

5)viens miljons

Un pāris lietas, no kurām man(un manai mātei radītājai) nāk vēmiens:

1)Garīgā attīstība

2)Zaļais dzīvesveids

3)Garīgums 

Ne tāpēc, ka mēs atteiktos no šīm lietām, bet tāpēc, ka šie vārdi ir tik nodrāzti, ka zaudē savu sākotnējo jēgu, un pamazām sāk pūt un pelēt un pievilināt dažādas mušas (medijus, piemēram. Viss, par ko masveidīgi interesējas mediji jau ir sācis pūt un izdalīt dīvainu smakoņu)

 Mēs vakar noskatījāmies jauku Krievu filmu (vienmēr esmu apbrīnojusi krievu režisorus - lielākā daļa filmu ir APBUROŠAS)

''Hipster'' ''Stiliagi'' ''Stilīgie'' Un tādā garā (Tā ir viena un tā pati filma.

Dažas dziesmas no viņas - 

Tadamm. Visi paceļam savu pašapziņu un tādā garā, un sekojam manam elkam:

 

 

 ATĀĀĀĀĀ :**8**89BUGIMUGIMCAAMCAA

Surikāts.

Vienmēr gatavs.

BRAIN EXPLOSION.

Budes lēdijas.

Nu gan ļauna esmu bijusi. Par budi rakstu, rakstu, rakstu, bet bildes nevienas. Nu lūk. Esmu nolēmusi savu kļūdu labot.

Hahahaha. Nav tas ko gribēji redzēt, vai ne?
Šodien biju uz Laimas dzimšanas dienu, pareizāk, tādu vienkāršu pasēdēšanu. Pastaigājām pa Origo, satiku divas jaukas meitenes - Elīzu un Lindu, atkal satiku Elzu, tā kā kopumā šī diena bija ļoti jauka. Un Robertu, haha, protams.
Vēlāk ar Elzu aizgājām uz Yoyo, jaunais citronu, un jaunais ķiršu saldējums ir tiik garšīgs! Nopietni, iesaku.
Un vēl es iesaku A. Kristi romānu ''Desmit mazi nēģerēni'', man šķiet ka es to jau minēju. Bet tas ir tiešām foršs gabals.

Yoyo, kā vienmēr, skanēja lieliskas dziesmas. Vispār, nezinu kā es iztiktu bez šīm abām jaukajām kafeinīcām - ''The Donats'' virtuļiem un ''Yoyo'' saldējuma. Lieliski, lieliskii.
Kā nesen ar Paulu brīnījāmies - viņa bezmaz katru otri dienu iet uz Jungi dzert kafiju, bet es viņu ne reizi neesmu satikusi. Un šī kafeinīca ir uz manas ielas, ha.
Tas tā, īsumā. Ak, rīt ģeogrāfijā tas projekts. Pilnīgi aizmirsu.


Atā.
Surikāts.

My life is brilliant/You are beautifull/James Blunt

Esmu kārtīgi pastrādājusi šonedēļ.
Pirmkārt, es esmu izpildījusi gandrīz visus mājasdarbus, kas bijuši uzdoti šajā nedēļā... (Un tas tiešām ir sasniegums. Priekš manis.Esmu flegma pēc dvēseles dziļākās būtības)
Otrkārt, esmu dabūjusi ļoti manneraksturīgas atzīmes tādos priekšmetos kā Ķīmija, un plānoju dabūt kādu neraksturīgu atzīmi tādā neraksturīgā priekšmetā kā Matemātika. Hahaha.

Bioloģijā man pietrūka 0,5 punkti līdz deviņniekam. OH, CRAPCRAPCRAP. Reizēm var nepaveikties.

Esmu kļuvusi mazliet par tulku.. Un tikai pateicoties vēstures mājasdarbam. Ļoti interesantam mājasdarbam, starpcitu.

Šī ir dziesma, kuru es vēstures vārdā iztukloju, Izskaidroju, izanalizēju... Un tagad esmu supergudra i angļu valodā, i Franču revolūcijā.

P.S. Es neesmu pieradusi justies tik gudra. Tas man rada vēlmi padalīties ar savu gudrību... I'ts gettin started..
Dziesmas nosaukums ir ''Viva la Vida'' (Vo, cik es gudra!)
Un dziesmu izpilda grupa ''Aukstspēle''. (Mums lika tulkot visu)
Un dziesma ir par Franču revolūciju. (Franču vai Francijas?)
Un dziesma ir no THE LUIJA XVI skatiena punkta sarakstīta.
Un dziesmā ir piedziedājums.
Un dziesma ir britāņu valodā (kad tā ir orģināla)
Un dziesma ir Latvāņu valodā (kad tā nav orģināla)

Jā, es agrāk Latvāņus saucu par Latvijāņiem. Mūsu patriotskās tautas augs - Latvijānis. Gratias Dei! panace e buona volontà!!


Go og le, you are really, really, really bad dictionary!

Nu tā. Šorīt cēlos pus-pieci-os, un gāju uz tādu vietu, ''Miervidi'', kur mana miesīgā māte vadīja nodarbību. Un tā nu es gan kārtīgi izkustināju savus vecos kaulus, gan ievērtēju (un jau kuro reizi apbrīnoju) miervidu superīgo iekārtojumu. Jau izdomāju, kāda izskatīsies mana nākotnes virtuve. Uzminiet, kas ņemts par prototipu?...

Šodien piedzīvoju vēl kaut ko šokējošu - mani paslavēja krievu valodas skolotāja

I'M GONNA EAT BRICKS RIGHT NOW

Tas bija dienas notikums No.1

Nu, varbūt No. 2

Bet varbūt No. 3

(Ko nozīmē tas No.blahablaha????? Somebody helps? Anyone?)

Labi, I'm going.

voila!

Surikātus Flegmatus.

Bonbongu karš WILL BE SOON. IZLASI ŠO RAKSTU NOTEIKTI, ŠĪ IR REĀLA IESPĒJA NOPELNĪT. peļņu sadalīsim uz pusēm.

Izrādās, esmu bijusi nepareizās domās par cilvēkiem!

Man visu laiku šķita ka cilvēkiem nepatīk, ka viņiem uzdod daudz jautājumu - un paši cilvēki mani ir veicinājuši sākt šādi domāt. Bet skatoties savā (un draugu) dienasgrāmatā draugos, es saprotu, ka laikam ir pēdējais laiks savas domas mainīt.. asku.efem jau nevar uzskatīt par baigo protestu pret jautājumiem, ne? Visjocīgākie man liekas tie cilvēki, kas uztaisa sev profilu askā, un pēc tam sūdzas, ka viņiem uzdod stulbus/daudz/daudz un stulbus jautājumus. Cilvēk, augšāmcel savu loģisko domāšanu! 

Bet tomēr daudziem patīk mani teletūbiji.

es šito filmu neesmu redzējusi tik sen..tiešām, sen. Pēdējoreiz redzēju, kad man bija kādi pieci? gadi. Atceros tikai to lielo, pūkaino Jetiju, vai kā viņutur. 

Rīt celšos septiņos, bet  ne tāpēc, ka tad jāceļās, bet gan tāpēc, lai palūrētu savā datorizētajā termometrā, un apskatītu, ka tik man nerādās -20, jo tas nozīmētu tikai to, ka varu likties uz auss un gulēt līdz vieniem, vai pat vēl ilgāk. '

Visi tagad uztraucas par to ACTA (vairāk te) bet man par to, pa lielam, nospļauties - filmas es neskatos, bildes lādēju reti. Un patiesībā tas pat - no vienas puses - būtu ok, jo vismaz visu laiku netiktu sēdēts pie datora (ak, es naivā) Protams, ka sēdētu cilvēki, kur tad viņi liktos? Ārā pārāk daudz gaisa. 

Ja jūs būtu redzējuši, kādu promākslu es uzdāvināju opītim dzimšanas dienā! Ha, tas bija grūts darbs, zīmēju trīs dienas (pirmās divas slinkoju, trešajā strādāju piecas stundas) Esmu lepna līdz bezgalībai, uhhhhh.

awww, es ceru, ka šitais gifs darbosies. (Tas ir mans kaķis, bet tik pat labi var būt arī tavējais.)

Kā vienmēr, traki

Absalūtais slinkums domāt savos vārdos. Bet  būs vien, būs vien tā jādara. Nesmuki taču savādāk.

Tātad Bosnijā, Precīzāk - Sarajevo dzīvoja divi jaunieši. Jaunieši iereiba, un ielīmēja Vācu aitu sunim mutē ziemassvētku raķeti. Purns žvīk-žvāk, nabaga suns piecas dienas klaiņo apkārt, neēdis, nedzēris, un protams, lādēdams cilvēci, vai vismaz šos divus sugas īpatņus. Jā, sunīti atrada, un izdarījās ar viņu tāpat kā ar citiem nabaga sakropļotiem ķermenīšiem - atbrīvoja no briesmīgās planētas ''zeme'' un tās divkājainajiem iedzīvotājiem.
Nabaga suns, man viņa žēl. Tik tiešām, es labāk gribētu nomirt turpat no sprādziena. Domāju, viņš (suns) domā tāpat. Tas ir, domāja. Citējot K. Vonnegūtu - ''Viņš tāpat nebūtu sacerējis Bēthovena devīto simfoniju'' /''Galapagu salas''/


Reku orģināls - reku

Mandarinos taimos klātus.

Nu tā, tagad esmu veca. Otrdien plkst. 17.05 man apritēja skaistie 14. Kā jokoju -tagad varu braukt uz Akvaparku bez mammas atļaujas (mu. ha. ha. ha)
Parīt būs lielā svinēšana. Well, tad arī izstāstīšu - kas un kā. Lai nu kā, šodien mani daži labi jau apdāvināja. Man ir krekls ar MANI  -  Herpestidae Suricata . Nujā.
Un vēl šo to priekš filcēšanas (trīskrāsainu filcu, u.t.t.) Un šo to garšīgu, un tā tālāk.

Ar Unu izdomājām, katram gadījumam, ja pagarinās skolas gadu, mēs leksim akā un kļūsim par Samārām. Līdz jūnija beigām, kad izlīdīsim caur kāda nelaimīgā televizoru. Nopietni. Gribējām līst skapī, bet atklājām, ka arī Nārnijā ir pagarinātais mācību gads. Nu re. Atliek Samāra.

Labi mīļie, čučibuči jums (:

Šogetten

ĀĀĀ, Bloggers vienkārši.. man bojā nervus. Rrrrr.

Forši, es pirms kādām divām dienām sarakstīju kilometriem garu rakstu... nuja, viens vārds ''GĻUKS'' Un ne jau man, bet bloggeram. RRRR!

Nu labi, bet man šodien bija Diskotēka. Skolā!
Bija jauki, tikai viņa bija pārāk īsa, manuprāt. Tikkai no pusseptiņiem, līdz deviņiem, un pa to laiku jau tikai iesildīties var paspēt. Nevaru sagaidīt, kad būšu liela!

Ak jā, es biju kruta. haha. Es biju lokomatīves vadītājs, ak jel, es tikai ceru, ka tas nav vienīgais, ko es savā mūžā spēšu sasniegt. Nu jā.

Tagad man sāp kājas, bet man ir cepumi, šokolāde, sula, un tā tālāk (tas lai atgūtu nodejotos kilogramus :D )
Ko es gribēju teikt.. ak jā, es pagājušo piektdien beidzot nopirku to, ko taisījos pirkt jau no bloga sākuma, patiesībā - vēl agrāk (bloga vecumu skaties manā profilā (;  ) Ziniet, ko?

 FILCĒŠANAS ADATU

Tagad es esmu nenormāli kruta, kā saprotat. Nja. Un jau pirmajā dienā apguvu šo tehniku! Es jau zināju, vajag tikai likt paciesties nedaudz ilgāk, un arī rezultāti būs labāki! Nuja. Uzfilcēju šoto, parādīšu kad tikšu piefotoaparāta. Un uztaisīju auskarus, tas gan nav saistīts ar filcu ne mazākajā mērā, bet visas šīs lietiņas ir pirkas pērļošanas bāzē. Ak, jel. Ha.

Nākam sestdien es svinēšu savu namesday, (trešdiena!) un man būs kamerā, tāpēc es tikšu pie dažiem video, tikai šoreiz tie jāizplāno rūpīgāk, lai nav kā manā dzimšanas dienā (bija safilmēts par daudz, tāpēc mamma dzēsa ārā random failus, nuja). Es domāju, melones šausmu filma der, vai ne? Tikkai jāuztaisa tāda garāka, ō jā.  Nu, būs jauki.

Labi, dārgie biedri (hahahaha) es nu dodos.

Surikāts.

Pavisam nenopietni sapņi

Man jau sen bija sapnis par sešiem hotentotiem, un trīs čukčām. (pameklē pie etiķetēm ''kad uznāk trakums''', un apskaties pašu pēdējo rakstu) Un ziniet, šis sapnis tiik pat kā piepildījās. Tā.

Bet es nespēju apjēgt, kāpēc, piemēram, šonedēļ man ir visādu, laikam jau valstu apmeklējumi, bet kad jāskatās ''viss'' tās apvienojas iekš ASV, Arābu emirāti, u.t.t....?

Lai nukā, pie saviem hotentotiem esmu tikusi. 4 Marokāņiem, 3 no AAM, 9 no Spānijas, 2 no kautkādas mistiskas Gērnsijas. Nezinu, vai Z vai D.

UN man ir arī čukčas (cik nepieklājīgs vārds, bet es nudie neatceros to viņa aizvietotāju - to pieklājīgo brāli. 3Norvēģi, 4 Zviedri, un nujā, es īpaši labi nepārzinu Ģeogrāfiju. Pārējie ir pelēkie. Normālie. Mēŗenie, vot kā to vārdu sauca.

Nujā.
Surikāts

Šodien itkā bija ekskursija

...Nujā, es negāju, jo negribēju, bet šā vai tā, manuprāt, neviens negāja.

Un vēl man liekas, ka skolotāja nemaz nezin, ka mēs nekur negājām, un vēl man liekas, ka viņa pirmdien prasīs, uz kādām filmām mēs bijām..fiksi lasam anotācijas!
Un kāpēc? Tāpēc, ka skolotāja netika līdzi, un teica, lai katrs iet, cikos grib. Tulkojums ''Rīt ir brīvā diena, bet es to nedrīkstu teikt, jo rīt obligāti jābūt ekskursijai''

Hmm, šis raksts kaut kā jānobeidz..

Ak, man taču ir bildes. Nju tā. Dodu svinīgu atļauju jums pablenzt uz manu kaķi (ļoti orģināls vārds viņam - Minka.)

Tamtaramm

Esmu atgriezusies interneta spēlīšu vecumā, un pie tā ir vainīgs tikai un vienīgi feisbuks un manas nostaļģiskās atmiņas par ''..ak, šitā spēlīte, ak, un vēl šitā, biju pīīlnīgi aizmirsusi!'''  Bet nekas, tas pāries.

Vakar bija Baltā nakts (manis dēļ, kaut vai sarkanā) un mēs šur tur bijām, un šo to pat redzējām. Vislabāk man patika Ģertrūdes ielā. Kaut kādā bijušajā vakarskolā visos piecos stāvos bija dažādi video, bildes, nu, visādas instalācijas. Patika. Tās peles bija mazliet baisas. Līdz beigām nenoskatījos..?

Nujā, es itkā pavasarī pieteicos par brīvbrātīgo baltajās naktīs, bet sanāca tā, ka par to atcerējos kaut kad vasaras beigās, kas doto vēstuli (ja tāda bija pienākusi) bija aprijuši spamu viļņi. Hm.

Ja kas, atklāju, ka mans deguns ir ātripierodošs. Pie smakām.
Es vienkārši nedēļu no vietas katru dienu izdzedzināju vienu-divus vīrakus, un ar laiku tik ļoti pieradu pie tās smaržas, ka telpās, kur tās nebija (smaržas) es jutos tā.. neveikli, laikam. Lai gan, ja biju pabiusi kādu brītiņu kaut cik svaigā gaisā, es nedaudz jutu, ka mana istaba spēcīgi smaržo. Nu, labi vismaz, ka smaržo, nevis smird. Jo nebūtu patīkami, ja skolas soma smirdētu. Tagad tā smaržo. Njamm.

_

Nupat sapratu, ka jāatver sava runāšanas čakra, savādāk līdz manīm nenonāk visi kosmiskie signāli. Aizmūk, cūkas.
Nupat uzzināju vēl kādu sidi ielīksmojošu ziņu - saeima ir atlaisa. Hop, urā, urā! Varam sadzert ar citplenētiešiem (jā, tiem pašiem, par kuriem runāju pavasarī). Esmu dzirdējusi, ka citplanētiešiem ļoti garšo cidoniju sula. To arī varat sadzert.

Surikāts

šeik. šeik.

es tikko sapratu, ka mūsdienu jaunatne nemāk dejot. Kas notiek disenēs? visi kratās kā elektrizēti truši. Cik jautri.
Es tikko iemācijos dejot. Būšu pagājušā gadsmita izlecēja. Šeikošu disenē. Pie abbas ;D

Nu labi, pēc kratīšanās tā nenogurst, kā pēc šeikošanas. Un arī pēdas nedeg. Šeikot ir STILĪGI. mācos.


esmu SLAPJA. lai gan nodejoju tikai vienu dziesmu.

Nekas nopietns

darbojošie personāži:

• zilais matufēns

garšo piparmētru karameles, nedaudz apvītušas zemenes, patīk dienvidu vējš, jūtas kruts, ja kāds piespiež pogu ''cool''. ražots 2045 gadā. aprīkots ar spēju lidot, atrast īpašnieku (lai kurš tas arī būtu), prcējies, bērnu nav. Pagājušajā mēnesī aizmuka no mājām, (bija izsludināta meklēšana, un fēna īpašniece televīzijā atzinās, ka pēdējajā laikā ir uzvedusies netaisni pret zilo matu fēnu - izmantojusi viņu kreklu, zīmējumu un dzijas žāvēšanai, ko fēns ļoti ņēmis pie sirds. Tāpat arī nav ļāvusi tam  skatīties 5d telvizoru, no rīta, jo pati tajā laikā grib pieslēgties action seriālam ''kā garšo..'' (jā, pieslēgusies. ar daudziem vadiņiem, kas viņai rada sajūtu, ka viņa ir iekšā šajā seriālā) Matu fēns šobrīd dzīvo kojās pie Susura.

Melnais caurums divi.

ŠEIT 
 ( lai lasītu tālāk, spied ''tālāk ir vēl labāk'')
Pie durvīm atskanēja kluss klauvējiens. Īsti nezināju, kas man jādara - jāatver, jāpagaida, vai jāsauc iekšā. Kā nekā - dīvains sapnis, dīvaina māja, dīvaini cilvēki..
 - Iekšā! - es iebļāvos. Dzirdēju, kā kāds aiz durvīm ievelk elpu. Tad durvis ar klusu klikšķi un gandrīz nemanāmu (bet pamanāmu) čīkstoņu atvērās. Tur stāvēja kāda meitene rudiem matiem.
 - Čau! - es pasmaidīju. Tad es sapratu, ka viņa laikam nezin, ko nozīmē - čau. Nu jā. Nav jau brīnums. Te viss ir tik vecs!


Meitene pacēla uzaci. Es nopūtos, un piecēlos 
 -Au! - papēži tomēr nebija tik zemi, kā man licies. Ceru, ka neesmu izmežģījusi kāju. Pavēros uz durvju pusi - meitene pacietīgi stāvēja.
 - Sveika. - kad biju piecēlusies, klusā, bet dzidrā balsī ieteicās meitene.
 - Hmm - 
 - Mani sauc mis elizabete, bet labāk sauc mani uzvārdā - par mis štafu. - 
Kas, te ir kaut kāda anglija? Visiem bija akcents. Es nezinu, kā misis Mārgetai. Viņa vēl nav man veltījusi savu balsi.
 - Labi, mis štafa - jutos, kā šausmīgi stulbā teātra iestudējumā - sākumskolā. Senie angļi runā angliski. - Kas tu..tas ir, jūs est? - tai meitenei bija labi ja divpadsmit gadu! Un man viņa jāuzrunā uz  - jūs - . Skaisti.
 - Mis Šiforda, vai tad tu mani nepazīsti? Es taču esmu tava draudzene - 
Ceru, ka meitene nepamanīja manu apjukumu.
 - Zini, es braucot uz šejieni nedaudz atdaudzīju galvu, tagad tā..švaki ar domāšanu -
 - Kas tas ir - švaki? - 
Nopūtos. Es nu gan esmu neiecietīga!  - vārgi - paskaidroju
 -Ā. paklau, tu pēc stundas ceturkšņa gaidi mani pie mūsu ābeles. Man tagad jāiet pie Mis Mārgetas, es apsolīju viņai pastāstīt, kā iet manai mātei Londonā. Sveika! - 

Kas, pie velna, ir ''mūsu ābele''?

Tas nav tas pats

Pēdējajā laikā notikuši un gaidāmi kopā 120 saules uzplaiksnījumi, no kuriem 20 sevišķi stipri, un viens var iznīcināt mūsu mīļo zemīti.a стала vista, baby, muchos gracias, bet man to nevajag. Kukū. 

Ak jā, man ir pilnīgs ideju melnais caurums, ja runājam par ''Savādā''. Šobrīd es domāju par neticību tam, ko nevar pierādīt/ negrib redzēt, pat ja tas ir/notiek acu priekšā.

Mazās māsas neģēlības

____
Labi. Kurš Cilvēks gan nezin, ko var sastrādāt, ja nav ko darīt? Šodien man ir tieši tāda diena. Ek, šobrīd, es gribēju teikt. Nekodarīt brīdis. Tas jāizmanto.

Mans plāns ir vienkāršs - sērfot pa internetu, un pierakstīt katru vārdu, kas iekrīt acīs. Pēctam es katru no šiem vārdiem ievadu google, un skatos, ko man izmetīs pirmo. And then... Savienoju šos tekstus - brīvi improvizējot, protams. Un rezultāts būs nākamajā ierakstā. Sāksim ar septiņiem vārdiem. Nosaukums šajai īsajai padarīšanai lai nosistu laiku?


Dumjā laika nosišana?
Pārāk gari.
Septiņi vārdi?
Izklausās pēc kaut kāda zīlēšanas salona.
google help?
Lots Of Laught

Palīīgā. Mana smadzeņu čaula jūtas izsūkta. Eh. 

Lai tu justos labāk, izstāstīšu, kā man labi nesen gāja.

Tātad. 
Rīt man ir matemātikas ieskaite. Piektdien arī. Trīsdesmit jautājumi četrdesmit minūtēs. Jauki.
Man atkal klavierēs ielika 666. divi cipari mazāk. 6. Bē. 
[Bija kaut kas šausmīgi stulbs, ko gribēju izstāstīt, bet vairs neatceros. Bāc]
Labi, jāiztiek ar to, ko atceros. Mana lieliskā māsa.
Pagājušo nedēļ devās tusēt pie draudzenes. Dzimšanas dienas party un tā tāllāk. Mana dārgā māte radītāja man visu žēlīgi izpauda info, ka mazais stārs mājās būs septiņos, vēlākais - astoņos. Pati. Un es kā tāda dumja zoss noticēju.
 - Stāsts ir par to, ka man var neko nepaziņot - 
\Tātad, es kaut ko daros pa māju, skatos - pulkstens jau astoņi. Nu nekas. Gaidu gaidu gaidu gaidu. 
Pulkstens deviņi. Sastresojos. Sāku lamāt māsu, kura, starpcitu, vēl nav mājās. Tas nebūtu nekas, bet viņai ir TIKAI astoņi gadi. Izfantazēju, ka viņa noteikti gaidīja, ka nākšu viņai pakaļ, un vēlaizvien gaida. Nolemju, ka mana māsa, ir galīgi aptaurēta [atvainojos par izteicienu] Un mamma atkal brauks virsū par to, ka nepieskatu mazo māsiņbu [pateikšu, ka manā telefonā bija 0.00 santīmi. ] labi.
Pus desmitos atnāk priecīga māsiņa, un saka, ka ''mamma sarunāja, un albertas mamma mani atveda mājās'' haha. Es stresā. 
Un tagad atkal. 
Es uzsūtīšu savai mazajai māsai kaut ko.. briesmīgu. 
Kādam ir vēl mazā māsa un veids, kā viņu nolikt pie vietas?


Elīna.

  
 

Melleņu saldējums

Ohh, kas šajās dienās tik nav noticis :D
Pie manis atkal atnāca briesmīgie zaļie cilvēki no kuriem tek gļotas /muhahā
viņi teica ka nekad nav ēduši hubba-bubba, bet es teicu ka viņa jau kādu laiku nav veikalos. Tā nu viņi ļoti noskuma un teica ka atbrauks vēl pēc diviem miljoniem gadu, tieši tajā dienā kad būs saules aptumsums. Es teicu, ka tad jau sen būšu atstiepusi kājas. Tā nu viņi piedāvāja man kāpt pie viņiem NLO un lidot uz tuksnesi :D

Njā, tā jau viss ir čiki un es gaidu pavasari. Viņš gan varētu būt ātrāks beet. Njā un skola arī nav palikusi ciešamāka. uuh

Surrikāts Mellene

Mēness fāze tāda

Es tagad uzvedīšos kā baigi stulba piepe, bet nu piedodiet man, vismaz šodien ahahaāā :D

--

Hāāā, man vnk. širmis aizbraucis uz neatgriešanos Un es tik tiešām nezinu, ko darīt ar to visu kas man plosās galvā. Hā.

Šodien GB bija vienkārši murgs...nu ne jau man, kā saprotiet
Man vnk jau sākumā bija galīgi ciet un es tā Liliānai prasu ''tev garšo rasoļņiks?'' ''Ahā. A kāds sakars?'''''A man Līga atgādina Rasoļņiku''    :D  Agggaaaagagaga

Un es laikam kaut ko teicu par gurķiem un lidojošiem salavecīšiem un randiņu ar sienu un tamlīdzīgām muļķībām Un ļoti romantisko dziesmu haa, man vnk kautkas nav normāli. Un es atkļāju ka es arī vairs nesmejos pareizi. Agrāk es smējos tā, a tagad tā :D  Hā.

Nu vnk kā tāda veca kaza. Jūs jau zinat kā tādas smejas, yaa


(rock) 
Esiet laimīgi un neēdiet pārāk daudz spinātu savādāk būsiet tādi paši kā Popajs kas dzēra spinātus







--
Ok, tas no mana dr.pofila :D Esiet kārtīgi un neēdiet daudz saldējuma ar dzērvenēm, es gan nezinu kādēļ, bet kāda gan tur starpība, ja man šodien tāda mēness fāze :D

Tagad arī Vācijā

Laikam Gļotainā svešinieka iespaidā manī radās domas par gliemežiem. Tieši par gliemežiem. Patiesībā tas nav īpaši svarīgi, jo nevienam jau nepatīk, ka skābeņu zupā peld vārīts gliemezis. [Bet tas ir eksotiski. It īpaši, ja tev ir trāpijies lielais dārza vīngliemezis. Ou]

Ko es tieši gribēju teikt? Es gribēju teikt ka biju patīkami pārsteigta kad atklāju ka manu ligzdu aplūkojuši jau septiņi vācieši. Un kā es saprotu, tas noticis pēdējo trīs/četru dienu laikā. Jo pirmstam bija nieka seši no ASV, turklāt viņi krājās jau no saita atvēršanas brīža. Hm? Es to skaidroju ar to, ka viņi saņēma kosmiskos viļņus, kurus raidīju es ar lietussargu pie Baronacentra. [Jums nav par to jāzina. Un vispār, jums ir pašiem savi lietussargi.] Tā nu vācieši [bet tikai tie septiņi izredzētie] saņēma kosmiskos viļņus un acumirklī meklēja kādu grabināmo ierīci ar mākslīgo intelektu. [Varbūt man ir pat savs satelīts? Ziedojums no gļotainajiem svešiniekiem? ] Un acumirklī uzklabināja manu wē wē wē. Viņi pēkšņi [kautkādu kosmisku draņķu iespaidā] prata lasīt Latviski, bet ņemiet vērā, tas bija tikai uz to brīdi, kad viņi lasīja manu saitu. [Un tā tam būs būt] Es ceru, ka mana satelīta rādiuss, vai kāviņu tur paplašināsies. Un varbūt kādu dienu es redzēšu, ka te iepēdojuši seši hotentoti un divpadsmit eksimosi? Hā.
Tad nu gan jūs redzēsiet. Bet nekas. Pagaidām ēdiet pankūkas ar aveņu ievārījumu un esiet laimīgi.
Saudzējiet sevi, un protams, nerunājat ar zaļiem svešiniekiem, kuriem izdalās gļotas. Bet ja nu gadījumā kādu satiekat, pajautājat, kādā krāsā ir mans satelīts un kā viņu sauc. Varbūt viņi varētu man pa kosmiskajiem turbo viļņiem atsūtīt viņa mini-mini?

Shizo Shurihrikāats.