Izrādās, esmu bijusi nepareizās domās par cilvēkiem!
Man visu laiku šķita ka cilvēkiem nepatīk, ka viņiem uzdod daudz jautājumu - un paši cilvēki mani ir veicinājuši sākt šādi domāt. Bet skatoties savā (un draugu) dienasgrāmatā draugos, es saprotu, ka laikam ir pēdējais laiks savas domas mainīt.. asku.efem jau nevar uzskatīt par baigo protestu pret jautājumiem, ne? Visjocīgākie man liekas tie cilvēki, kas uztaisa sev profilu askā, un pēc tam sūdzas, ka viņiem uzdod stulbus/daudz/daudz un stulbus jautājumus. Cilvēk, augšāmcel savu loģisko domāšanu!
Bet tomēr daudziem patīk mani teletūbiji.
es šito filmu neesmu redzējusi tik sen..tiešām, sen. Pēdējoreiz redzēju, kad man bija kādi pieci? gadi. Atceros tikai to lielo, pūkaino Jetiju, vai kā viņutur.
Rīt celšos septiņos, bet ne tāpēc, ka tad jāceļās, bet gan tāpēc, lai palūrētu savā datorizētajā termometrā, un apskatītu, ka tik man nerādās -20, jo tas nozīmētu tikai to, ka varu likties uz auss un gulēt līdz vieniem, vai pat vēl ilgāk. '
Visi tagad uztraucas par to ACTA (vairāk te) bet man par to, pa lielam, nospļauties - filmas es neskatos, bildes lādēju reti. Un patiesībā tas pat - no vienas puses - būtu ok, jo vismaz visu laiku netiktu sēdēts pie datora (ak, es naivā) Protams, ka sēdētu cilvēki, kur tad viņi liktos? Ārā pārāk daudz gaisa.
Ja jūs būtu redzējuši, kādu promākslu es uzdāvināju opītim dzimšanas dienā! Ha, tas bija grūts darbs, zīmēju trīs dienas (pirmās divas slinkoju, trešajā strādāju piecas stundas) Esmu lepna līdz bezgalībai, uhhhhh.
awww, es ceru, ka šitais gifs darbosies. (Tas ir mans kaķis, bet tik pat labi var būt arī tavējais.)
Es tā saprotu, ka pateicoties tam, ka man vairs nav televīzijas, es neko nezinu. Piemēram, par tiem pašiem Ventiem es uzzināju no draudzenes. (aha, drīz būs arī ''Rīgi''??)
Un laikam jau kāds vulkāns kaut ko ir nogrēkojies, ja jau lasītākais raksts pēdējajā laikā ir ar nosaukumu ''Vulkāns''... Un es jūtos nedaudz nekrietna, jo tur nekā par vulkāniem TIKPAT KĀ nav. Bet nekas, es tūlīt izlabošu šo kļūdu.
O, izrādās, ka pie manām mīļajām Kanāriju salām aptuveni 10tajā oktobrī noticis zemūdens vulkāna izvirdums. Pie salas Eljerro, un tur, diemžēl, es vēl neesmu bijusi. Tā, starp citu, ir mazākā no Kanāriju salām. tur dzīvo aptuveni 11 000 cilvēku.
Ilustrācijai bildes no personīgā arhīva (@Tenerif)
Tas ir Februāris
Salu skāra 4,3 magnitūdu stiprs pazemes grūdiens, pēc kura reģionālā
valdība izsludināja otrā līmeņa vulkāniskā izvirduma trauksmi četru
līmeņu skalā. Šī bija stiprākā zemestrīce kopš jūlija sākuma. Kopumā šajā laika
posmā Spānijas Nacionālais ģeogrāfijas institūts Eljerro reģistrējis
vairāk nekā 8000 pazemes grūdienu, no kuriem lielākā daļa bijuši pārāk
vāji, lai tos varētu sajust.
...Nujā, es negāju, jo negribēju, bet šā vai tā, manuprāt, neviens negāja.
Un vēl man liekas, ka skolotāja nemaz nezin, ka mēs nekur negājām, un vēl man liekas, ka viņa pirmdien prasīs, uz kādām filmām mēs bijām..fiksi lasam anotācijas!
Un kāpēc? Tāpēc, ka skolotāja netika līdzi, un teica, lai katrs iet, cikos grib. Tulkojums ''Rīt ir brīvā diena, bet es to nedrīkstu teikt, jo rīt obligāti jābūt ekskursijai''
Hmm, šis raksts kaut kā jānobeidz..
Ak, man taču ir bildes. Nju tā. Dodu svinīgu atļauju jums pablenzt uz manu kaķi (ļoti orģināls vārds viņam - Minka.)
Es apbrīnoju savu Minku. Viņš ir pats svētais Gārfilds, tikai realitātē. Nekādas kaķelegances. Jo kad runā par kaķi, parasti domā kaut ko elegantu, grāciju, u.t.t. Mans kaķis kā vienmēr pierāda, ka visus nevajag bāzt vienā maisā.
Kamēr citi kaķi eleganti apsēžas uz paklāja, mans laiski izstiepj pakaļkājas, un - plakš - noguļās. Un skatās ar izteiksmi - nu? kur aplausi? - . Patiešām, burvīgs kaķis.
Tagad burvīgais kaķis sašutis skatās manā virzienā. Hm.
Pirms pāris dienām, kad ar vilcienu atbraucu uz Tukumu, es gandrīz tapu par vainīgo vesela vagona acu priekšā. (Un kā es varēju zināt, ka tas ir jaunais vagons, un ka jāpiespiež podziņa, lai atvērtos durvis?!!
Nujā, labi, ka es pietiekami ātri atčuhņījos. *kauns pa visu seju*
Surikāts.
Klausos kaut kādus līdz nāvei mājīgus singlus @radio lol.
Šodiena bija tāda ļoti estētiska diena.
No rīta ap deviņiem mani uzcēla mamma, kura prasīja, vai man tirgum pietiks ar trīs latiem. Es teicu, ka nē. Tad nu gājām uz ''Galeria Riga'' izņemt piecus latus. Tā ka es esmu zvērināta lielveikalu apmeklētāja, biju diezgan skeptiksi noskaņota, kad mamma teica, ka ar pieciem latiem tirgū pietiks. Lielveikalā būtu daudz par maz. (ak, mani stereotipi :D ) Uz veikalu gāju kā cilvēks, kam pilnīgi pie kājas, kā viņš izskatās (tas tāpēc, ka biju tikko pievelta no gultas, un mammai bija jāiet uz darbu. Tā nu man mugurā bija pidžamkrekls, netīrie legingi, ādas jaka, koka tupeles uz papēža (tākā vēl gulēju, visu laiku kritu) mati bija nemazgāti, seja nogulēta - vienā vārdā - skaistule ne briesmonis. (sarkasms)
Šobrīd kaķis guļ uz grīdas un skatās man acīs. Nu labi, ne tagad.
Šodien mēs ar mammu un dubultcilvēku bijām uz Rāznas ezeru - precīzāk nometni. Mana mamma bija uzaicināta stāstīt bērniem par dabu.
Mans mērķis - spēt atslābināt prātu, tomēr paliekot pie modras apziņas, vismaz minūti. Es būtu laimīga. Tagad sanāk aptuveni pusminūte - pēc sajūtas. Bet gan jau, ka mazāk.
Kad bijām Latgalē, tur uz 103 skanēja ''Lotgoļu radio''. Tur skanēja kāda senaizmirsta persona. Atceros, kad biju maza, biju megagiga fans. It īpaši dziesmai ''Tu saviļņoji mani'' un, protams ''ai, jel, manu vieglu prātu''. Man liekas, tās ir vienīgās viņa dziesmas, ko esmu dzirdējusi. Ak jā, tas ir Ainars Mielavs. Piemirsu.
