Radio/Gļēvais suns drosminieks

Vārdu sakot, tikko pa radio dzidēju vienu dziesmu.. ak, pirmo reizi kāda dziesma manī izraisa tādu sajūsmu.
Stāsts ir šāds - pirms kādiem gadiem diviem, trīs, varbūt vairāk, dzirdēju šo dziesmu kāda paziņas telefonā. Dziesma man ļoti iepatikās, un es to klausījos, klausījos, klausījos - nepārtraukti, aptuveni mēnesi. Iemācījos ideāli visus vārdus no galvas - šī dziesma man bija ļoti, ļoti mīļa. Un tu re - tikko pat tā sāka skanēt pa radio.

Sākumā bija tikai sajūta - ''šito es kaut kur esmu dzirdējusi...''
Ak, sajūsma.

Tad vēlviena dziesma, Ko arī sen nebiju dzirdējusi... tā gan man nav tik mīļa kā iepriekšējā - šo es vienkārši pāris reizes esmu dzirdējusi TV reklāmās.

Labi, labi. Rīt braukšu uz Tukumu.

Budē skatījāmies filmu, vakar. Mēs vispār jau pēdējās divas nedēļas tikai filmas skatāmies. Par pārsteigumu man - un par šoku manai māsai - tās ir pat interesantas.
Vakar skatījāmies tādu kā.. dokumentālo? Filmu par to, kas notiek ''Coco Chanel'' darbnīcā, Karla Lāgerfelda vadībā. Tā arī nesapratu, kāpēc.

Man jau kādu laiciņu istabā vāzēs sabāzti zari. Daži pat lapo. Mazliet pavasarīgāk jau ir, nevar noliegt.
Bet vislabāk man patīk skatīties vasaras bildes. Viņas ir uzņemtas pietiekami sen, lai būtu interesanti, un pietiekami nesen, lai var atcerēties, ar kādu notikumu kura bilde saistīta.

Tā sajūta, kad tu pa radio izdzirdi dziesmu, ko pēdējajā laikā bieži klausies. 
Tā sajūta ir brīnišķīga. Tāda pati, kā satiekot sen neredzētu paziņu - un ja dziesma patīk, tas prieks reizēm ir vēl patiesāks kā satiekot paziņu. 

Laiskā kaķu bilde.

Tas brīdis, kurā tu saproti, ka nezkādā veidā esi iemācījies vārdus kādai random dziesmai no radio. 

Un tā man arī nupat sanāca. Kaut kāda nloīga dieniņa. Vai arī man vienkārši ir pārāk daudz smadzeņu, arī tas ir variants.

Ak, smadzenes.

Mani mīļākie rakstnieki, dzejnieki? Kādi tie ir? Ak, neko orģinālu te neatradīsiet. 

Pirmkārt - Ojārs Vācietis

Otrkārt - Imants Ziedonis

Treškārt - Kurts Vonnegūts

Un nē, tas nav sakārtots pēc kaut kādām vietām. Vietu nav, visi vienlīdz mīļi. Lūk, tā es gribētu mācēt rakstīt! 

Viņiem visiem ir kas kopīgs.. varbūt tā ir brīvības sajūta, kāda rodas, lasot viņu tekstus, nezinu. Neesmu vēl tik gudra. 

Nesen atcerējos par šito, starpcitu. Tik forša multene bija. Un tie briesmoņi tik reāli uzzīmēti bija. 

 - Murgs Vallijs

(Video)

Scaramouch, scaramouch

Tātad, šorīt no rīta atklāju, ka Gotye ir arī citas dziesmas, ne tikai ''Somebody that I used to know''
Man vienmēr bail vērt vaļā zināmu grupu nedzirdētas dziesmas, nuuu - ja nu nepatīk? Nezinu, jā, pati nesaprotu.

Šī tad arī tā jaunatklātā.

Un šitā ir tā vecā, kuru klausos jau kādu mēnesi, vaai pat divus.
Vārdu sakot, tagad esmu pavilkusies uz ''Gotye''. Nuja.
Šodien bija skola, es, protams, nogulēju kori. Pareizāk - aizmirsu par tāda eksistenci. Ciik raksturīgi man.
Lūk, kas man nupat ienāca prātā:

Dažas neizskaidrojamas lietas.


1.Dzirdes fenomens.


Pāris teikumi vai skaņas, kuras es nedzirdu, lai gan tās ittin labi var sadzirdēt no otra dzīvokļa gala. Un nevis speciāli, bet vienkārši - Nedzirdu!

- Nomazgā traukus, Elīn!-
- Sakārto istabu!-
- Tad tu atceries, lieta kuru tev drīz ļoti vajadzēs ir tur, tajā atvilktnītē, ja?-
- Nauda paslēpta maziņā kastītē - 
 - Ej gulēt!-
- Mājasdarbus izpildīji?-
 - Celies! - 
 Modinātājs
Zvans no cilvēka, ko mēģini sazvanīt jau nedēļu
.......


Ko es dzirdu, lai gan reizēm tas cilvēkam pie skaļas mūzikas reāli nav sadzirdams:

Konfekšu čaukstēšana skaņas izolētākajā telpā dzīvoklī
Durvju atslēgšana
Nejauši pieminēta frāzes, no kurām man ir kaut kāds labums
Skapīšu virināšana
Lifts
kluss ''elīn'' (visjocīgākais ir tas, ka reizēm es no rīta nedzirdu visskaļāko modinātāju, bet ja kāds pasaka - elīīn - tad es uzreiz to sadzirdu. Ne skolas laikā)
.........


Kāpēc es rakstu kaut kādus murgus? No tā nav nekādas jēgas.
Mūsu skaits nav mainījies. Kaza samainījās ar Aitu. Jā, zinu, ļauni.
Vēstures stundā bija īss, ļauns prieka mirklis. Tas tiešām bija ļauni. Labi, es mēma.

Atklāju labu veidu, kā pārbaudīt, vai saldumi tiek patērēti vairāk nekā vajag, vai viss bumbās.
Sāc krāt konfekšu kastes, konfekšu papīrus, konfekšu iepakojumus... Man ir viena kurpju kaste, viens albūms, 9konfekšu kastes, no kurām piecas esmu izēdusi vienpersonīgi. Albums ir ilgi krāts (2gadi) kaste gan ātri skarājās. Ražīgs rudens. (Septembrī sāku krāt, starp citu)

Don't stop me now, I'm having such a good time /queen - Don't stop me now/


Šodien satiku Zobenu un Mazmietu. Ūūūū. Mēnešus divus nebija redzētas, huh?
Šī mēneša mīļākā grupa, viennozīmīgi - queen. un gotye.
Man tie igreki apriebās.
Tagad skan mana vis-vis-vis mīļākā dziesma.

Plašāk par vulkāniem

Es tā saprotu, ka pateicoties tam, ka man vairs nav televīzijas, es neko nezinu. Piemēram, par tiem pašiem Ventiem es uzzināju no draudzenes. (aha, drīz būs arī ''Rīgi''??)
Un laikam jau kāds vulkāns kaut ko ir nogrēkojies, ja jau lasītākais raksts pēdējajā laikā ir ar nosaukumu ''Vulkāns''... Un es jūtos nedaudz nekrietna, jo tur nekā par vulkāniem TIKPAT KĀ nav. Bet nekas, es tūlīt izlabošu šo kļūdu.

O, izrādās, ka pie manām mīļajām Kanāriju salām aptuveni 10tajā oktobrī noticis zemūdens vulkāna izvirdums. Pie salas Eljerro, un tur, diemžēl, es vēl neesmu bijusi. Tā, starp citu, ir mazākā no Kanāriju salām. tur dzīvo aptuveni 11 000 cilvēku.

Ilustrācijai bildes no personīgā arhīva (@Tenerif)

Tas ir Februāris

Salu skāra 4,3 magnitūdu stiprs pazemes grūdiens, pēc kura reģionālā valdība izsludināja otrā līmeņa vulkāniskā izvirduma trauksmi četru līmeņu skalā.
Šī bija stiprākā zemestrīce kopš jūlija sākuma. Kopumā šajā laika posmā Spānijas Nacionālais ģeogrāfijas institūts Eljerro reģistrējis vairāk nekā 8000 pazemes grūdienu, no kuriem lielākā daļa bijuši pārāk vāji, lai tos varētu sajust.

''Atpūta'' iekš ''The doors''

Ziniet ko?

Un atkal jau man skan Ozzy. Un es jau gandrīz visas tās dziesmas no diska zinu no galvas. It kā varētu pameklēt, kur ir noklīdušais ''Nirvana'' disks, bet ziniet... ārā jau tikuntā ir tumši. Bet es tik un tā mainīšu disku. apnika jau.

Labi, tas pagaidīs. Tagad man patīk arī šitā dziesma -

Tagad man skan vēlviens ūber vecs disks no mammas pūra lādes. Miniet trīs reizes kas?

Haha. Bet man pašai laikam pēdējais laiks pirkt savus diskus. Jo datorus jau met ārā, bet diski saglabājas māāāzdrusciņ ilgāk. Nu jā.

Es taču vakar pabeidzu projekta kalendāru (man slinkums iedziļināties). Bet pieminēšu, ka uzdūros dažām reklāmām no žurnāla ''Atpūta'' (~1920-1945 ) Man patīk. Iečekojiet!

Ja kas, man tagad skan ''my love, my love, can you tell me your name?''

Klubs 27 un jaunais biedrs.

Šodien meklējot recpti krējuma mērcei, uzdūros ziņai, ka mirusi skan-da-lo-zā dziedātāja Eimija Vainhausa.

 27 gadus vecā dziedātāja atrasta savās mājās mirusi. Nāves iemesls - protams, pārdozēšana. (Eimija jau sen bija pazīstama ar saviem cīniņiem pret alkohola un narkotiku atkarību)

Kas mani ieinteresēja - vecums, kurā viņa nomira, un vispār, interesantās skaritības (jā, zinu, stulbi par kāda nāvi runāt šādi, bet tikko nāve nokļūst visos medijos pēc kārtas, tā vairs nšķiet tik..īsta, jā.)
Pirmkārt jau, viņa nomira 27 gadu vecumā, kā jau minēju. Tajā pašā vecumā bojā gāja:

Džims Morisons - formāli - sirds mazspēja, autopsija netika veikta

Kurts Kobeins (Nirvana) - formāli - pašnāvība, bet ir baumas, ka Kortnija Lova (viņa sieva) pasūtījusi slepkavību.

Džimijs Heindrikss - dziedātājs un dziesmu rakstītājs - noslīka savos vēmekļos

Resnie putni

Nu, ja jau esmu godīga, balta un pūkaina, tad jāatzīstas, ka te nebūs par resniem putniem, vai kaut ko tādu (un vai ir iespējams uzaudzēt taukus šādā laikā, kad tauki vienkārši kūst saulē?)Bet, pff, es šaubos ka kādu tas grauž.

Uzminiet - ko es darīju pusotru stundu pie datora?

Nē, es spēlēju ''angry birds'' (piedāva google chrome)
Izstāstīšu īsumā (nezinātājiem)
''Angry birds'' ir kaut kas līdzīgs tai spēlei dr.lv, kas parādijās ap lieldienām, un kuras sižets bija šāds - zem/aiz/virs dažādiem šķēršļiem salikti... aizmirsu, kas, bet kaut kas noteikti. Tev ir dota ''kaķene''. Un ola. Viena, divas, trīs..kā kurā uzdevumā. Un tev ar olu iz jānosit visi ''kaut kas''.
Protams, es stipri šaubos, ka google chrome vispār zin par tāda draugiem.lv esamību, kur nu vēl, lai viņi ''kopētu'' spēles ideju. (ja manas domas - viss ir otrādi)
Spēlē ko spēlēju es, bija dažādi action. Piemēram - tev ar putniņiem jāšauj uz kaut kādiem cūciskiem radījumiem. Un katram putniņam vēl ir savs powers. Piemēram, vienam putniņam ir jāuzspiež, un tas izdēj sprāgstolu. Cits uzsprāgst pats. Cits sadalās trīs putniņos. (u.t.t.)
Es stirpi aizrāvos, un izgāju gandrīz trīs daļas (katrā pa 21. līmenim). Tagad nolēmu beigt, jo nejēdzu tikt galā ar vienu līmeni. (un vispār, gribas ēst)

Pusdienās taisīšu kartupeļus ar krējumu - man patīk viņus sastampāt (ņamņam). Paga, nē. Tās laikam būs vakariņas. Nujā.
Nopirkām veselu kaudzi sulas saldējuma. (jā, zinu, nav labi, bet ja dikti, dikti, dikti gribāās. Turklāt pēdējajā laikā no saldumiem es patērēju tikai saldējumu. Rūjienas, un parastu sulas. viss.)

Labi, man jāaizčāpo uz šejieni. Pagaidām attā.
P.S. šajā brīdī ir tieši 30grādi pēc Celsija. Manā dzīvoklī (jo dzīvoju sestajā stāvā) ir vēl karstāks. Brrrrr. ģībstu. Ēdiens nav ne prātā, kad tāda suta. Eju uz pagalmu.

P.P.S. tā ir mana rock'n'roll lelle, ko man uzdāvināja, kad man palika deviņi gadi. naisss.

Surikāts.

Sarkans

Šis būtu tāds kā iesākums.
Nezinu tikai, kā īsti iesākt rakstu, tāpēc vienkārši stāstīšu visu no sākuma -

Bija plkst.12:30. (piektdiena).Es sēdēju ar datoru mammas istabā, kad man ienāca prātā sākt rakstīt par krāsām. Krāsu nozīmi, to raksturu, to ietekmi uz cilvēku.
Šoreiz kārta sarkanajai krāsai - dzīvības krāsai. Nu tad par visu pēc kārtas.

Sarkanā krāsa simbolizē kaislības, dusmas, asinis, seksualitāti, revolūciju, briesmas..kā arī uguni, protams. Sarkanā krāsa tātad ir enerģijas krāsa, spēka krāsa.
Sarkanais visspēcīgāk kairina mūsu redzi. Un tā taču ir, ka uz ielas mēs drīzāk pamanīsim cilvēku ar sarkaniem, ne melniem matiem. Izceļās.
Tā simbolizē arī drosmi, cīņu un uzvaru. Tās devīze ir - nekad neapstāties! -