Saule un Vēējš

Šodien dikti laiska un sajukusi diena. Pamodos divpadsmitos - it kā vienos. Bet pēc vecā laika taču divpadsmit. Tā nu es nolēmu, ka pataupīšu laiku, un pulksteni nomainīšu tikai vakarā. Tāpat šodien nekur nebraucu/neeju, ja nu vienīgi uz veikalu pēc saldējuma.

Ik pa laikam pa logu iespīd saulīte, un tad ir tā patīkami silti. Gaidu brīdi, kad ārā būs kādi +15, lai varētu vilkt vasaras kleitas.

Manā youtubes playlisistā ir tieši 112 dziesmas. Vai bija, diezgan nesen.

Ja es skatījies filmu ''Graustu miljonārs'', tev šo dziesmu vajadzētu atcerēties. Es viņu meklēju diezgan ilgi, bet tad pēkšņi sadzirdēju viņu pa Radio101, kas man skan vienkārši non-stop, un jāā.., laime pilnīgā.

Vakar mamma izdarīja grēku darbu - iedeva man divpadsmitos naktī A.Kristi grāmatu ''Desmit mazi nēģerēni''. Es viņu sāku lasīt...un četros no rīta beidzu lasīt. Un biju tik satraukta, ka nevarēju aizmigt stundām ilgi. Bet beigās es tomēr kaut kā aizmigu, redzēju ļoti garu sapni, no kura, protams, neko neatcerējos tikko kā pamodos.

Radio/Gļēvais suns drosminieks

Vārdu sakot, tikko pa radio dzidēju vienu dziesmu.. ak, pirmo reizi kāda dziesma manī izraisa tādu sajūsmu.
Stāsts ir šāds - pirms kādiem gadiem diviem, trīs, varbūt vairāk, dzirdēju šo dziesmu kāda paziņas telefonā. Dziesma man ļoti iepatikās, un es to klausījos, klausījos, klausījos - nepārtraukti, aptuveni mēnesi. Iemācījos ideāli visus vārdus no galvas - šī dziesma man bija ļoti, ļoti mīļa. Un tu re - tikko pat tā sāka skanēt pa radio.

Sākumā bija tikai sajūta - ''šito es kaut kur esmu dzirdējusi...''
Ak, sajūsma.

Tad vēlviena dziesma, Ko arī sen nebiju dzirdējusi... tā gan man nav tik mīļa kā iepriekšējā - šo es vienkārši pāris reizes esmu dzirdējusi TV reklāmās.

Labi, labi. Rīt braukšu uz Tukumu.

Budē skatījāmies filmu, vakar. Mēs vispār jau pēdējās divas nedēļas tikai filmas skatāmies. Par pārsteigumu man - un par šoku manai māsai - tās ir pat interesantas.
Vakar skatījāmies tādu kā.. dokumentālo? Filmu par to, kas notiek ''Coco Chanel'' darbnīcā, Karla Lāgerfelda vadībā. Tā arī nesapratu, kāpēc.

Man jau kādu laiciņu istabā vāzēs sabāzti zari. Daži pat lapo. Mazliet pavasarīgāk jau ir, nevar noliegt.
Bet vislabāk man patīk skatīties vasaras bildes. Viņas ir uzņemtas pietiekami sen, lai būtu interesanti, un pietiekami nesen, lai var atcerēties, ar kādu notikumu kura bilde saistīta.

Tā sajūta, kad tu pa radio izdzirdi dziesmu, ko pēdējajā laikā bieži klausies. 
Tā sajūta ir brīnišķīga. Tāda pati, kā satiekot sen neredzētu paziņu - un ja dziesma patīk, tas prieks reizēm ir vēl patiesāks kā satiekot paziņu. 

Laiskā kaķu bilde.

Tas brīdis, kurā tu saproti, ka nezkādā veidā esi iemācījies vārdus kādai random dziesmai no radio. 

Un tā man arī nupat sanāca. Kaut kāda nloīga dieniņa. Vai arī man vienkārši ir pārāk daudz smadzeņu, arī tas ir variants.

Ak, smadzenes.

Mani mīļākie rakstnieki, dzejnieki? Kādi tie ir? Ak, neko orģinālu te neatradīsiet. 

Pirmkārt - Ojārs Vācietis

Otrkārt - Imants Ziedonis

Treškārt - Kurts Vonnegūts

Un nē, tas nav sakārtots pēc kaut kādām vietām. Vietu nav, visi vienlīdz mīļi. Lūk, tā es gribētu mācēt rakstīt! 

Viņiem visiem ir kas kopīgs.. varbūt tā ir brīvības sajūta, kāda rodas, lasot viņu tekstus, nezinu. Neesmu vēl tik gudra. 

Nesen atcerējos par šito, starpcitu. Tik forša multene bija. Un tie briesmoņi tik reāli uzzīmēti bija. 

 - Murgs Vallijs

(Video)

Ēdiens.

This time I will write in English.

Because I want it.

We had an excellent supper. (melted blue cheese with garlic and herbs on white bread + black prince cake)

Tagad esmu mazlietiņ pārēdusies.

Šodien man pateica kaut ko tiešām savādu - Amanda. 

''Tu varētu būt dzejniece. Tu izskaties kā dzejniece! Un raksti arī!''

Mana reakcija.. Mana reakcija bija pieturzīme ''?'' un jautājums ''kādā ziņā?'' (tātad, divas pieturzīmes)

''nu tā, izteiksmīgi raksti. Tā kā dzejniece''

Paldies, Amanda. Man vienmēr ir licies dīvains veids, kā es rakstu/runāju/domāju/esmu. Blahahahahaha.

Šodien es atcerējos par šo.

Šitā bilde noteikti līdzīs virsū kādam kalendāram vai kaut kam citam. Esmu pārliecināta.

Ziniet, es gribētu mācēt rakstīt tā, kā Vonnegūts, vai Ziedonis, Vai Vācietis...Nujā. Bet es negribu nevienu kopēt, tāpēc jāmēģina atrast savu veidu kā rakstīt (pēc iespējas tuvāku maniem mīļākajiem rakstniekiem/dzejniekiem)

Jauki. Es iesaku šo mājaslapu - Četras sezonas. (te ir daudz receptes)

Ja nesaprati, ko es sākumā uzrakstīju, tad es varu iztulkot. Vajag? Nē. Nu labi.

Mums bija ļoti garšīgas vakariņas, starp citu. (Baltmaize ar kausētu zilo sieru + ķiplokiem un zaļumiem, kā arī Melnais princis)

Pirmā reize, kad man garšo zilais siers. Šādi viņš tiešām garšo lieliski. 

Kāds nezin, kur var atrast Bengāļu sabdži recepti? Baigi vajag. Garšīgi, bet nevar tak visu laiku iet uz Rāmu, ko man nāksies darīt, kamēr nebūšu uzzinājusi recepti. 

Labi, čau. 

Jūnijā lienam akā.

Es esmu tiiik satraukta par parītdienu, un esmu satraukta arī par rītdienu, kā jau par visām dienām, kurās paredzēts kaut kur braukt. Braukšana man uzdzen stresu. Stresustresustresu. Nezinu, cikos aizmigšu.

Tikko sāka rādīt Gārfildu, bet to protams, pārslēdza (hahahaaaha, screw you, linn) Tagad rāda vienu no tām filmām, kuru es noteikti kaut kad esmu redzējusi. 


Šodien aizgājām uz Pareizticīgo baznīcu. Es, kas baznīcā ir bijusi labi ja kādas piecas reizes! Un ne reizi tāpēc, ka būtu kāda vajadzība. Un arī šoreiz vajadzības nebija. Atnācu līdzi Vikijai. Pirmo reizi dzīvē metu krustu! Nudien, pirmo reizi. Bet tur iekšā - tik kluss, un neviena cilvēka. Tikai tā tantiņa, kas pārdod sveces. lētākās par 0,35. Eleganti gan. Man patīk vaska sveces. Smaržīgas.

Šodien Tukumā tiešām neredzēti daudz cilvēku. Varētu padomāt, ka noticis kaut kas tik neticams kā vēlvienas lidmašīnas ielidošana kādā nekustīgā (vai kustīgā) punktā. Parasti uz ielām nav neviena - nu, neskaitot vidēji trīs vecmāmiņas un divus bērnu ratiņus, kā arī kādus trīs ielas kaķus. Šoreiz vienā ielas pusē ar mani bija kādi divi duči (!) cilvēku. Tiešām, laikam arī šitos Ziemassvētkus kāds svin. Savādi.

Brilliant of this day

Tikko sākās kaut kas tik aizvēsturisks kā Eirovīzija. Kad biju mazāka, nepalaidu to garām ne reizi. Tagad pat nezinu, kurā valstī tā norisināsies. Laikam jau neesmu īsta patriote.

Šodien redzēju daudz cilvēku. Tik tiešām, un visus Te (nezinu, pie kura esmu apstājusies)

Look right there.

Šodien atklāju arī iespēju iesiržot visas tās smukās bildes kuras kaut kur redzu. He.
www.weheartit.com

SAPŅUDOMAS

Čau.

Sēžu mājās, sāp kakls, dzeru tēju, aaaand saprotu, ka drīz nebūs ko darīt.  (labprāt palasītu, bet man nav nevienas jaunas grāmatas, ko es nebūtu pārlasījusi n-tās reizes. Varētu paadīt skolai, bet nav adatu. ;/ )

Laikam jāieskrien mājiņā. Tagad tāds garastāvoklis - ka gribās. Neko daudz jau negribās, nē, nemaz ar ne. Ja nu vienīgi spēju visu tvert tik pat viegli kā sapnī. Sapnī es nekad neuztraucos par sekām (jo lielākoties no rīta sapnis ir aizmirsts). Ak, un šonakts bija tik ļoti, ļoti jauks sapnis! Bet kad mēģinu viņu uzrakstīt, nepietiek vārdu. Skan tizli, jā. Nu tad neko.

Šodien sapnī gāju uz to pusi, kur Valdemāra iela (bet sapnī viss ir savādāk, un arī redzēšana savādāka ) tāpēc tur bija Priekuļi, Preiļi, vai kaut kas tamlīdzīgs. Es domāju, nosaukums, jo es tur nekad neesmu bijusi. Es veikalā pirku saldējumu. Gribēju taisīt saldējuma kokteili ar jāņogām un šokolādes saldējumu. Ak jā, tas it kā bija Tukumā.. bet it kā Rīgā. Nu dikti jūk kopā, bet vai nav vienalga? Man ir.

Ak jā, vēl es skatos Simpsonus te . Agrāk gan skatījos iekš linecinema.lv, bet kopš tur vairs nav filmu, jāiztiek ar iepriekšminēto. Tur gan nav daudz sēriju, žēl.

Surikāts.

ADIOOOS!

GARŠĪGAZUPIŅA

Ģenerējam

Ak, pēdējās vasaras dienas. Grūta dzīve cilvēkam būt.
Nē, bet nopietni, kāpēc tieši tagad, kad beidzas vasara, sākas burvīgs laiks? Troļļojas. It kā teiktu ''Ha, es gribu lai jums iz vēl vairāk žēlžēlžēl ka jāsēž skolā kamēr ir tik labs laiks, līdz pieciem, jā, jā, un tad jau, tikko tu iziesi no skolas, sāks līt, uiui, kā līt..''

Es nesaprotu savu omu. Pa dienu piesēžos pie datora - un es nespēlēju nekādas spēlītes, es vienkārši vis kaut ko visur kur lasu - ''jāiet ārā, ārā labs laiks''. Labi. Atnāku vakarā mājās, tikko kā piesēžos skan ''ir jau vēls, varēji sēdēt pa dienu''
Mana sejasizteiksme vienmēr tad ir šāda -

Ok, man šitas iepatikās.
Ejam ar draudzeni pa ielu. Viņa man kaut ko stāsta, smejamies *kā jau vienmēr ar draudzeni*. Kaut ko runājam, te pēkšņi es pasaku kaut ko epic murgainu, vienkārši pilnīgā bezsakarā, piemēram ''Vējš iepūta batonu tev sejā, trololololol''

Vai arī pilnīgi pretēju. Stāstu kaut ko mammai. Uzdodu kaut kādu tur jautājumu. *Klusums* Pēc brīža mamma - Jenots? - Varbūt nesapratīsiet, bet mana mamma bieži tā dara. Lolojas.

Kā smejies, jau otrais simts klāt.

Nu re, tieši iedomājos ielikt karikatūras, un izrādās, ka šis ir mans jubilejas raksts! Jau otrais simts, tas tik. ir. kaut. kas.

Lūkojam un priecājamies - šoreiz par gaļas tēmu *lick*

Kaut kas ausīm (tātad - smadzenēm)

Šodien mana sabiedrotā ir youtube.com
ak jā, tikko atcerējos šo jociņu -

tātad, šodien mana sabiedrotā bija youtube (bet tas nenozīmē, ka dzīvojos pa youtubi, vienkārši visās malās bija visādi inčīgi video klipi. Tūlīt (tagad) ielikšu vienu interesanti veidotu video filmu (fragmentos) par angļu valodas vēsturi. Tiešām interesanti!

kad beidzas video, var apakšā (slejā) noskatīties pārējos video.
Otrs video ir vienkārši ausu priekam, Bet man liekas, ka es viņu kaut kur esmu dzirdējusi. Kaut kādā reklāmā, vai kaut kā tā. Ļoti skaista dziesma, ja kas. Video arī.

Jā, ja kas, es zinu, ka ir puss12, bet mana mamma ir pasākumā (ar sīko) un es dēļ vakardienas traumām knapi pastaigāt varu, tāpēc...
Eh, lai jums jauks nākamais rīts. Es taisīšos gulēt.
Surikāts
(p.s. es domāju, ka šo rakstu nesaīsināšu, jo viņš tāpat nav īpaši garš. Mhm)
Mademoiselle de choc

20 gs. karikatūrās

Nav neko daudz - kā redzat, viss ir par politiku.

Politiskā zveja

stils

ok, nesapratu. ha.

nacistiskās vācijas miera balodis

Karikatūras

 Melnas un netik melnas karikatūras par dzīvi un tamlīdzīgām lietām.
Sasmējos

Surikāts

Eirovīzijas noskaņās

Godīgi sakot, es nebiju pārsteigta, ka uzvarēja dziesma, kas ir zemāk :D

Ja kas, manuprāt dziesma ''hop'' tika finālā mazliet ar blatu. Nu, jebkuram taču ir saprotams, ka par viņiem balsoja tāpēc, ka dziesmu sarakstīja M.Freimanis. Tā teikt, pieminot mirušo. Protams, dziesmai nebija ne vainas, bet ja M. F. nebūtu miris, es ļoti šaubos ka par šo dziesmu tik traki balsotu. Ehh, lai nu kā, man jau E.V. uz nerviem parasti nedod, jo manī nav nekādu slēpto ambīciju tur nokļūt. Nu vē.

Ā, atcerējos, ko gribēju teikt. Gribēju teikt, ka tiko redzēju beigas raidījumam par Surikātiem. Pirmo reizi! Man vislabākm patika frāze, kad teica, kas būs nākamajā sērijā ''Margrietiņai laiks dzemdēt. Vai viņai būs jāsaņem smags sods par sakariem ar karlosu?'' :D  Akdievs, man vēljoprojām nāk smiekli.

Un runājot par manu satelītu... Šķiet, ka kāds būs izpildījis manu lūgumu un paprasījis gļotainajiem svešiniekiem, [un tomēr runājis ar viņiem, lai gan kas zin, ir jau arī papīrs un rakstāmais] visu par satelītiem [skat.iepriekšējo rakstu]
Tad nu tā. Satelīts ir brūns, viņa rādiuss [vai kā viņu tur] ir aptuveni četrsmit ziloņu platumā [vai garumā] un viņš ir ēdams. Nujā, vienīgā problēma ir tā, ka zaļi gļotainie ir iedevuši ļoti neparastu nosaukumu. Vienkārši nosaukums nesaskan ar izskatu. Vienkārši vārds ''gurķis'' zaļi gļotainajiem nozīmē ''labākais'' ''salds'' un ''bīstams'' ''neprognozējams'' tāpat arī ''mīļš'' ''neaizskarams'' ''ķīmisks'' ''sprāgstošs'' ''magnētisks'' ''gļotains'' salds'' ''dzeltens'''un tā tālāk.

Kā jums patīk? Vācieši gan nav palikuši īpaši vairāk, tie paši seši izredzētie. Bet nekas, mums vēl ir daudz laika. Varbūt es savā astoņdesmit piektajā dzimšanas dienā varēšu ierakstīt '' Hotentoti ir jau tik daudz, ka man nav vieta eksimosiem. '' Lai gan kas zina, tad jau būs 200D datori vai kaut kas tamlīdzīgs.
Labākam noskaņojumam - dažas bildītes. Ne manas.

Šurikāts