Rāda ziņas ar etiķeti kafeinīca. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti kafeinīca. Rādīt visas ziņas

otrdiena, 2012. gada 27. marts

Budes lēdijas.

Nu gan ļauna esmu bijusi. Par budi rakstu, rakstu, rakstu, bet bildes nevienas. Nu lūk. Esmu nolēmusi savu kļūdu labot.





Hahahaha. Nav tas ko gribēji redzēt, vai ne?
Šodien biju uz Laimas dzimšanas dienu, pareizāk, tādu vienkāršu pasēdēšanu. Pastaigājām pa Origo, satiku divas jaukas meitenes - Elīzu un Lindu, atkal satiku Elzu, tā kā kopumā šī diena bija ļoti jauka. Un Robertu, haha, protams.
Vēlāk ar Elzu aizgājām uz Yoyo, jaunais citronu, un jaunais ķiršu saldējums ir tiik garšīgs! Nopietni, iesaku.
Un vēl es iesaku A. Kristi romānu ''Desmit mazi nēģerēni'', man šķiet ka es to jau minēju. Bet tas ir tiešām foršs gabals.



Yoyo, kā vienmēr, skanēja lieliskas dziesmas. Vispār, nezinu kā es iztiktu bez šīm abām jaukajām kafeinīcām - ''The Donats'' virtuļiem un ''Yoyo'' saldējuma. Lieliski, lieliskii.
Kā nesen ar Paulu brīnījāmies - viņa bezmaz katru otri dienu iet uz Jungi dzert kafiju, bet es viņu ne reizi neesmu satikusi. Un šī kafeinīca ir uz manas ielas, ha.
Tas tā, īsumā. Ak, rīt ģeogrāfijā tas projekts. Pilnīgi aizmirsu.


Atā.
Surikāts.

trešdiena, 2012. gada 15. februāris

IZLASI!

Atlicini savas dārgākās no dzīves sekundēm, un aizpildi aptauju - tepat, kreisajā sānā. Ja tev ir cits variants, vari to rakstīt lodziņā, virs kura ir teksts britāniski (ASK) vai arī sūti uz manu e-pastu (lapseniite@hotmail.com) Tematā norādot - Ieteikums Pepilottai :))))


Kopā padarīsim šo pasauli vēl samaitātāku!
















Tas bija joks.  Tas, kas šādā krāsā.

svētdiena, 2012. gada 5. februāris

Ēdiens.

This time I will write in English.
Because I want it.
We had an excellent supper. (melted blue cheese with garlic and herbs on white bread + black prince cake)
Tagad esmu mazlietiņ pārēdusies.
Šodien man pateica kaut ko tiešām savādu - Amanda. 
''Tu varētu būt dzejniece. Tu izskaties kā dzejniece! Un raksti arī!''
Mana reakcija.. Mana reakcija bija pieturzīme ''?'' un jautājums ''kādā ziņā?'' (tātad, divas pieturzīmes)
''nu tā, izteiksmīgi raksti. Tā kā dzejniece''
Paldies, Amanda. Man vienmēr ir licies dīvains veids, kā es rakstu/runāju/domāju/esmu. Blahahahahaha.
Šodien es atcerējos par šo.



Šitā bilde noteikti līdzīs virsū kādam kalendāram vai kaut kam citam. Esmu pārliecināta.

Ziniet, es gribētu mācēt rakstīt tā, kā Vonnegūts, vai Ziedonis, Vai Vācietis...Nujā. Bet es negribu nevienu kopēt, tāpēc jāmēģina atrast savu veidu kā rakstīt (pēc iespējas tuvāku maniem mīļākajiem rakstniekiem/dzejniekiem)

Jauki. Es iesaku šo mājaslapu - Četras sezonas. (te ir daudz receptes)
Ja nesaprati, ko es sākumā uzrakstīju, tad es varu iztulkot. Vajag? Nē. Nu labi.

Mums bija ļoti garšīgas vakariņas, starp citu. (Baltmaize ar kausētu zilo sieru + ķiplokiem un zaļumiem, kā arī Melnais princis)
Pirmā reize, kad man garšo zilais siers. Šādi viņš tiešām garšo lieliski. 
Kāds nezin, kur var atrast Bengāļu sabdži recepti? Baigi vajag. Garšīgi, bet nevar tak visu laiku iet uz Rāmu, ko man nāksies darīt, kamēr nebūšu uzzinājusi recepti. 
Labi, čau. 

ceturtdiena, 2011. gada 7. jūlijs

Kaķis

Šobrīd kaķis guļ uz grīdas un skatās man acīs. Nu labi, ne tagad.
Šodien mēs ar mammu un dubultcilvēku bijām uz Rāznas ezeru - precīzāk nometni. Mana mamma bija uzaicināta stāstīt bērniem par dabu.

Mans mērķis - spēt atslābināt prātu, tomēr paliekot pie modras apziņas, vismaz minūti. Es būtu laimīga. Tagad sanāk aptuveni pusminūte - pēc sajūtas. Bet gan jau, ka mazāk.

Kad bijām Latgalē, tur uz 103 skanēja ''Lotgoļu radio''. Tur skanēja kāda senaizmirsta persona. Atceros, kad biju maza, biju megagiga fans. It īpaši dziesmai ''Tu saviļņoji mani'' un, protams ''ai, jel, manu vieglu prātu''. Man liekas, tās ir vienīgās viņa dziesmas, ko esmu dzirdējusi. Ak jā, tas ir Ainars Mielavs. Piemirsu.

piektdiena, 2011. gada 27. maijs

Atskaite par šodien padarīto

Eh [un jau atkal ierakstu sāku ar nopūtu - vai tad tik grūta dzīve?] ha. Šodien bija Otrā daļa Matemātikas pārcelšanas kontroldarbam par visu gada vielu. Gribētos jau teikt - nekas īpašs tur nebija, man jau viss pareizi. Patiesībā es tā varu teikt arī tagad, be tad tā būs šausmīga ironija. Nekas.

Stundas beidās divpadsmitos punkts divdesmitās, un mans vēders kurkstēja tā, itkā es nedēļu vardes vien būtu ēdusi. Tātad - ņemot vērā, ka vakar es pārtiku no saldās augļu ruletes, un aizvakar no pusporcijas nožēlojamu [un asu] rīsu, es sapratu, ka nu ir pienākusi tā reize, Kas es kārtīgi pārēdīšos. Ups, es ceru, ka to neizlasīs mana mamma. Tie.. uf, laikam hinduisti, vienlaga, Indieši, taču nedrīkst pārēsties, ir jāēd kamēr gribas vēl mazliet vai kaut kas tamlīdzīgs.
Un kur gan es devos.. Jā! Kā pilnasinīga Veģetāriete devos uz veģetāro restorānu ''Rāma''. Ņamma!
Pilnīgi noteikti iesaku dārzeņu kotletes - nedaudz asas, bet garša..uff. ņamņamņam. Un basmati ar zirnīšiem. Jāsecina, ka esmu uzņēmusi pārāk daudz kaloriju, un man steidzami jāsāk badoties. Es pilnīgi dzirdu, pfu, redzu kā uz mani skatās. Šitā:

Nu labi. Es nopirku grāmatu ''ZINI KO TU PĒRC.e-vielu labirints pārtikas produktu veikalā'' Iemācīšos to visu no galvas.

Surikāts. Atā